Šis gads iezīmēsies ar pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotajos novados 5. jūnijā. Kādas izmaiņas skars iedzīvotājus, vai uzlabosies pakalpojumu pieejamība reģionos pēc administratīvi teritoriālās reformas, komentāru lūdzām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļai:
* Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktais administratīvi teritoriālais iedalījums paredz 42 pašvaldību izveidi, kur novadu grupā (bez valstspilsētu pašvaldībām) vidējais iedzīvotāju skaits būs 27,7 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt atšķirība starp iedzīvotāju skaita ziņā lielāko (Ogres novads) un mazāko pašvaldību (Valkas novads) būs 7,5 reizes, nevis vairāk nekā 30 reizes, kā tas ir 119 pašvaldību iedalījumā. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, šāds līdzsvarotāks pašvaldību iedalījums valstī caurmērā ļautu ietaupīt ievērojamus budžeta līdzekļus. Ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 20 tūkst., potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt līdz 130 milj. eiro gadā.
* Līdz ar to reforma dod iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Piemēram, izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai, transportam, arī kultūrai un sportam. Pašvaldības savu iedzīvotāju paradumus un nepieciešamības pārzina vislabāk – tām ir iespēja izplānot labākos risinājumus saviem iedzīvotājiem jaunajā teritorijā. Pašvaldībām būs arī vairāk resursu kvalificētu speciālistu algošanai.
* Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas bibliotēkas, kultūras nami, pagastu pārvaldes, lai iedzīvotāji var saņemt pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, sniedzot tos pagasta pārvaldē, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem.
* Tāpat valstī tiek attīstīts Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls, kur iedzīvotāji var saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus vienuviet un tuvāk savai dzīvesvietai. Ļoti daudz pakalpojumu var veikt elektroniski, un, ja nepieciešama palīdzība, var doties uz tuvāko bibliotēku, kur atbalstu sniegs digitālais aģents. Programmas „Dari digitāli" ietvaros ir apmācīti 6000 digitālo aģentu. Tie ir īpaši sagatavoti speciālisti – valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tajā skaitā valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, bibliotekāri un skolotāji, kas parāda un pastāsta, kā rīkoties e-vidē, un palīdz uzsākt e-pakalpojumu lietošanu.
* Likumprojektā „Pašvaldību likums" paredzēti arī tādi sabiedrības iesaistes veidi kā konsultatīvas padomes, komisijas un darba grupas, publiskā apspriešana (iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem), kolektīvais iesniegums (iesniedz noteikts skaits iedzīvotāju, obligāti izskata domes sēdē), iedzīvotāju padome (konsultatīva kolektīva institūcija novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju interešu pārstāvībai domē – tiesīga iesniegt lēmumprojektus) un līdzdalības budžets (iedzīvotāju tiesības tiešā veidā lemt par konkrētas pašvaldības gadskārtējā budžeta daļas izlietojumu). Vienlaikus pašvaldībām netiek liegts pēc saviem ieskatiem pielietot arī citus par efektīviem atzītus iedzīvotāju iesaistes institūtus (piemēram, rīkot aptaujas).
8.01.2021.