Šajā otrdienā Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā sāka apspriest likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Šobrīd grūti prognozēt, kad tas noslēgsies, jo ap reformu joprojām tiek lauzti šķēpi. Nupat Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu. Pēc šī lēmuma Latvijas Pašvaldību savienība izteikusi vēlmi, lai tiktu pārvērtēta pašlaik Saeimā skatītās administratīvi teritoriālās reformas kvalitāte.
ATR likumprojekta trešo lasījumu ar nepacietību gaida arī Varakļānu novada iedzīvotāji, jo bija brīdis, kad likumprojekta apspriešanas laikā Saeimas otrajā lasījumā izveidojās pat duāla situācija – tika balsots par novada iekļaušanu gan Madonas, gan Rēzeknes novadā.
Situācija ap Varakļānu novadu ik pa laikam bija diezgan saasināta. Vairums vietējo Varakļānu novada iedzīvotāju iestājās par novada pievienošanu Madonas novadam, turpretī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuru saknes nāk no Latgales, bija par to, ka Varakļānu novadam jāpievienojas Rēzeknes novadam, tādējādi iekļaujoties Latgales kultūrvēsturiskajā novadā. Ieskicēt līdzšinējos līkločus lūdzu Varakļānu novada domes priekšsēdētāju MĀRI JUSTU.
– Jā, situācija vēl līdz galam nav atrisinājusies. Izskatot likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", Saeimā 2. lasījumā parādījās priekšlikumi par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novada sastāvā. Tad arī varakļānieši vairāk sāka satraukties, ka kāds kaut ko lēmis citādi nekā viņi. Varakļānos notika biedrības „Varakļōnīts" parakstu vākšanas akcija, kur 987 paraksti tika savākti par pievienošanos Madonas novadam. Otrajā lasījumā, skatot likumprojektu, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija deleģēja Varakļānu novada domi veikt iedzīvotāju aptauju un noskaidrot viņu viedokli. Aptauju veicām ļoti nopietni – piedalīties tajā varēja tikai mūsu novadā deklarētie iedzīvotāji, kuri aptaujas brīdī bija sasnieguši 18 gadu vecumu. Pavisam aptaujā piedalījās 1108 balsstiesīgie iedzīvotāji jeb 41,14 procenti no visiem deklarētajiem iedzīvotājiem, un 84,28 procenti jeb 933 iedzīvotāji iestājās par Varakļānu novada pievienošanos Madonas novadam. Aptaujā iedzīvotājiem bija jāizvēlas starp divām atbildēm – vai pievienoties Madonas vai Rēzeknes novadam. Un, kā jau teicu, 84,28 procenti izteicās par pievienošanos Madonas novadam.
– Jūsuprāt, kāpēc vispār šādas diskusijas radās, pirms iepriekšējās reformas Varakļānu novads taču bija Madonas rajonā?
– Apspriešanas laikā sabiedrībā parādījās viedoklis, ka Varakļāniem vajadzētu būt Latgales kultūrvēsturiskajā novadā, bet jāsaprot, ka Administratīvi teritoriālais likums un šis administratīvais vai saimnieciskais dalījums nav saistīts ar kultūrvēsturisko dalījumu. Šis jautājums jārisina atsevišķi, un to šobrīd arī Valsts prezidents Egils Levits ir ieteicis savos priekšlikumos – nejaukt šīs divas lietas. Arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstījusi šos Valsts prezidenta virzītos ieteikumus par to, ka ir jāizstrādā jauns likumprojekts attiecībā uz kultūrvēsturiskajām teritorijām. Jāteic gan, ka Varakļānu novads nevienos laikos nav bijusi vēsturiskā robeža šim kultūrvēsturiskajam dalījumam, un arī šobrīd to tā nevar izraut no konteksta.
– Tomēr Saeimā, neraugoties uz veikto aptauju un Varakļānu novada domes lēmumu, izveidojās situācija, kad 2. lasījumā negaidīti tika nobalsots pretēji 1. lasījumam – proti, par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā.
– Grūti pateikt, kā šī situācija izveidojās un kādas aiz tās bija politiskās spēles, kam tas ir izdevīgi. Jāatceras arī tas, ka 2. lasījums notika pēc tam, kad valstī bija noteikta ārkārtējā situācija. Un deputāti it kā bija vienojušies, ka 2. lasījumā neuzstās uz priekšlikumiem, bet virzīs likumprojektu uz 3. lasījumu, kur debates turpināsies, bet mūsu jautājumā pēkšņi daļēji tādā kā apjukumā tika nobalsots priekšlikums par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā.
– Cerams, ka Saeimā likumprojekta par „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" 3. lasījumā vairāk nekādas jukas negadīsies un novada iedzīvotāju lielākās daļas viedoklis tiks ņemts vērā.
– Jebkurā gadījumā novada dome arī pēc likumdošanas ir tiesīga pārstāvēt savus iedzīvotājus, un deputāti vienbalsīgi ir pieņēmuši lēmumu par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā. Arī iedzīvotāju aptaujas rezultāti ir par labu Madonas novadam. Nu nezinu, ja to visu var neņemt vērā…
– Kā īsti radās šis priekšlikums par pievienošanos Rēzeknes novadam?
– Sākotnēji jau neviens par pievienošanos Rēzeknes novadam nerunāja. Bija domas par Varakļānu novada saglabāšanu, par novada paplašināšanu, pievienojot tam apkārtesošos Sīļukalna, Dekšāres, Atašienes, Barkavas pagastus un iekļaušanos Latgales plānošanas reģionā. Bet tad pēkšņi Saeimā likumprojekta 2. lasījumā parādījās priekšlikums par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
– Vairums iedzīvotāju iestājās par pievienošanos Madonas novadam, jo jau kopš pagājušā gadsimta Varakļāniem ir cieša sadarbība ar Madonu. Varakļāni teritoriāli ietilpa bijušajā Madonas rajonā.
– Jā, tas ir fakts, jo no 1963. gada Varakļāni bija toreizējā Madonas rajona teritorijā, un mūsu sadarbība vienmēr ir bijusi cieša. Arī šobrīd iedzīvotājiem, kam īpašumi ietilpst Varakļānu novadā, visa saimnieciskā darbība ir cieši saistīta ar Madonu. Mēs sadarbojamies dažādu jautājumu risināšanā – izglītības, sporta, kultūras jomā. Mūsu iedzīvotāji piedalās Madonas biznesa inkubatora projektos.
– Jūs arī sekmīgi iesaistāties Madonas novada fonda izsludinātajos projektos.
– Jā, protams. Mēs iesaistāmies Madonas novada fonda administrētajos projektos. Varakļānu novadā ar Madonas novada fonda atbalstu ir veiksmīgi realizēti daudzi projekti zemnieku saimniecībām, uzņēmējiem, biedrībām, tāpat pašvaldībai. Ar LAD un Madonas novada fonda atbalstu Varakļānos ir ierīkota kafejnīca, tāpat nomainīts Varakļānu pils jumts. Ir izdevies izveidot slidotavu, bērnu rotaļu laukumu, āra trenažieru laukumu, realizēti citi pašvaldības un biedrību projekti. Nevar pat iedomāties, ka varētu būt citādāk.
– Kāds ir jūsu kopējais skatījums uz Varakļānu attīstību reformas kontekstā?
– Viss jau būs atkarīgs no tā, kā mēs paši strādāsim, kā rīkosimies, cik aktīvi būsim. Katrā ziņā tik lielas rīcības brīvības, kā ir tagad, nebūs. Un arī tik tuvu saviem iedzīvotājiem, kā deputāti bijuši šo desmit gadu laikā, nebūsim. Šo reformu noteikti vairāk atbalsta ministrijas, ierēdņi, kuriem šķiet, ka, palielinot novadu teritorijas un samazinot to skaitu, būs vieglāk pārvaldīt no Rīgas. Iespējams, vieglāk ietekmēt politiski, bet iedzīvotājiem uz vietas un lauku teritorijām jebkurā gadījumā tas par labu nenāks – jo tālāk šī lemšana ir no konkrētās vietas, jo iedziļināšanās ir mazāka. Tā ka, manuprāt, lauku reģionus reforma noteikti neietekmēs pozitīvi.
29.05.2020.