Pagājušajā piektdienā, 17. septembrī, „Latvijas valsts mežu" dabas parkā Tērvetē svinīgā ceremonijā tika godināti titula „Valsts meža dienesta Gada cilvēks 2021" ieguvēji.
Tituls „Valsts meža dienesta Gada cilvēks" izveidots, lai apzinātu, popularizētu un godinātu tos darbiniekus, kuri, veicot savus amata pienākumus, bijuši pozitīvi pamanāmi kā aktīvākie vai arī ar savu ikdienā it kā nepamanāmo darbošanos devuši ieguldījumu dienesta kopējā virzībā un rezultātu sasniegšanā, veicinot darba kvalitāti.
Apbalvojumu katru gadu piešķir vienam nodarbinātajam no katras struktūrvienības par iepriekšējā gadā veikto. Šogad apbalvojumu pasniedza jau septīto reizi, un to saņēma vienpadsmit savas nozares atzīti speciālisti.
Lielākā daļa titula saņēmēju šogad ir virsmežniecību inženieri, starp laureātiem ir arī departamenta direktora vietnieks, pārvaldes sekretāre un vecākie referenti, kā allaž ir arī mežziņi. Laureātu vidū ir arī Centrālvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa.
Kā teikts kolēģu raksturojumā: „Virsmežniecības darbinieki lepojas, ka viņu kolektīvā ir zinoša, analītiski domājoša kolēģe, kas ar savu pozitīvo nostāju pret dzīvi spēj aizraut citus. Viņa spēj uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, prot prasmīgi izglītot kolēģus, informējot par būtiskiem mežsaimniecības jautājumiem tā, lai jautājumi tiktu risināti pēc iespējas labāk un precīzāk. Viņas viedoklis vienmēr ir pārdomāts, pieņemtais lēmums rūpīgi izsvērts un pamatots.
Prasīga pret sevi un citiem un, ja tas nepieciešams, darīs iesākto darbu gan vēlu vakarā, gan agri no rīta, bet tā, lai darbs būtu padarīts godam un uz visiem 100%. Viņa spēj paveikt lielas lietas, uz viņu var paļauties, un tieši tādēļ viņa ir iemantojusi virsmežniecības kolēģu cieņu un ir kolektīva labais gariņš."
Savulaik Māra Vāveriņa intervijā „Staram" atzina, ka viņas pamatveiksme ir kolēģi, ar kuriem kopā ir strādāts: „Mežinieki vienmēr ir izcēlušies, ka tā ir sava cunfte. Esmu pateicīga savai profesijai, jo vai gan citādāk būtu braukusi pa tādiem meža celiņiem un takām, kas devis iespēju ieraudzīt tik skaistas un ainaviskas vietas, kādas no lielceļiem nav saskatāmas. Esmu priecājusies par dabas skaistumu un arvien no jauna mācos izprast un saprast mežu. Priecājos par katru gadalaiku, bet vairāk patīk pavasaris, kad ir rosība gan mežā ar stādīšanu un kopšanu, gan pašai patīk rušināšanās dārzā. Savukārt ziemā ir arī vairāk laika zināšanu papildināšanai, grāmatām, kas man ļoti patīk."
24.09.2021.