Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības partijas jau pirmajā sadarbības sanāksmē skatīs jautājumus par valsts budžetu, elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un reģionālo reformu, vēsta aģentūra LETA.
Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe ziņu aģentūru informēja, ka K. Kariņš 28. janvārī sasaucis pirmo sadarbības sanāksmes sēdi. Darba kārtībā iekļauts ekonomikas ministra informatīvais ziņojums par OIK, finanšu ministra ziņojums par budžeta likumprojekta sagatavošanas un pieņemšanas grafiku, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ziņojums par attīstības komitejas izveidi reģionālās reformas uzsākšanai. Šādas komitejas ir paredzēts veidot par jautājumiem, kur dažādu pušu politiskā nostāja atšķiras.
Sanāksme sasaukta atbilstoši valdības sadarbības līgumam, un tajā aicināti piedalīties valdību veidojošo piecu politisko partiju pārstāvji.
Koordinēs sadarbības sanāksmes
Kā ziņots, jaunā valdība savu darbu koordinēs sadarbības sanāksmēs, kas būs līdzīgs mehānisms kā līdzšinējās koalīcijas sanāksmes. Atsevišķos jautājumos partneri varēs balsot atšķirīgi, bet opozīcijas priekšlikumi tikšot vērtēti pēc būtības.
Iecerēts, ka sadarbības un koordinētas rīcības nodrošināšanai regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sadarbības sanāksmes, kuras izsludinās un vadīs premjers. Sanāksmēs piedalīsies divi katra sadarbības partnera pilnvaroti pārstāvji. Šajās sanāksmēs tiks diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī jautājumi, kuru izskatīšanu pieprasa premjers vai kāds no sadarbības partneriem.
Tās notiks ne retāk kā reizi nedēļā. Tajās pēc Ministru prezidenta vai koalīcijas partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā varēs piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, premjera un ministru padomnieki, kā arī sadarbības partneru aicinātās personas.
Par tālāko sadarbību
Apstiprinot K. Kariņa veidoto valdību, kā esam informējuši iepriekš, vienota balsojumā nebija „KPV LV" frakcija. „Par" valdības apstiprināšanu balsoja 11 „KPV LV" deputāti, savukārt pieci balsoja „pret", tajā skaitā partijas valdes locekļi Aldis Gobzems un Linda Liepiņa.
Tagad tai jāmēģina rast konsensu par tālāko sadarbību, aģentūrai LETA sacījis partijas „KPV LV" deputāts Ivars Puga, vaicāts, vai kāds no „KPV LV" politiķiem varētu tikt izslēgts no frakcijas. Viņš vērsis uzmanību, ka situācija ir neordināra, jo nekad vēl Latvijas politikā neesot bijis tā, ka vienā partijā ir gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.
No izskanējušajiem ierosinājumiem par frakcijas tālāko darbu I. Pugam vistuvākais esot deputātes Janīnas Kursītes („KPV LV") rosinājums, ka frakcijas disciplīna būtu jāattiecina uz „radikālām situācijām", piemēram, balsojumu par valsts budžetu. Savukārt mazāk nozīmīgākos jautājumos deputātam būtu jābūt iespējai paust savu pozīciju, norādīja deputāts.
Viņš arī pavēstīja, ka frakcijas sēde par šo jautājumu paredzēta trešdien, 30. janvārī, pulksten 14.
Domstarpības starp līderiem
Valdības apstiprināšanas sēdē vēl asāk arī iezīmējās domstarpības starp „KPV LV" līderi Artusu Kaimiņu un partijas valdes locekli Aldi Gobzemu. Sēdē A. Gobzems apgalvoja, ka A. Kaimiņš esot piedāvājis partijai saņemt 100 000 eiro „no Rūdolfa" un ka A. Kaimiņš esot ticies ar kādu „Gobiņa kungu", kas tautā esot zināms kā „Meroni kasieris", un politiķi Arti Kamparu.
A. Gobzems atsaucies uz sarunu, kurā esot piedalījies gan viņš, gan A. Kaimiņš un vēl kādas trīs personas un kurā A. Kaimiņš esot norādījis, ka situācijā, kad partijai nav naudas, „Rūdolfs ir gatavs dot 100 000 eiro", turklāt esot plāns naudas atmazgāšanai. Sarunā klātesošie esot noraidījuši šo ideju, un kopš tā laika esot sācies konflikts starp A. Kaimiņu un viņu, apgalvojis A. Gobzems.
Šveices advokāts Rūdolfs Meroni tika iecelts par smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga mantas glabātāju tiesvedības laikā, taču ir saņēmis oponentu kritiku, ka viņš šo statusu izmantojis, lai pats gūtu ietekmi Ventspils tranzīta uzņēmumos, savukārt Aivars Gobiņš ieņem dažādus amatus ar Meroni saistītos uzņēmumos.
Raidījums „LNT Ziņu TOP 10" iepriekš ziņoja, ka A. Kaimiņa un A. Gobzema personīgo attiecību straujā pasliktināšanās sekmēta arī no malas. Decembrī A. Kaimiņam e-pastā atsūtīts kāds audiofails ar A. Gobzema privātu sarunu. No pārstāstiem noprotams, ka šajā sarunā A. Gobzems par A. Kaimiņu izteicies ļoti neglaimojoši, vēstīja raidījums.
A. Gobzems esot pārliecināts, ka ieraksts veikts Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijā. Savukārt JKP frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe LNT raidījumā norādīja, ka viņai par A. Gobzema sarunu ierakstīšanu un šī ieraksta nosūtīšanu A. Kaimiņam nekas nav zināms.
Var iesniegt priekšlikumus
Komentējot nesaskaņas partijā „KPV LV", politiskā spēka deputāte Janīna Kursīte („KPV LV") aģentūrai LETA teica, ka „KPV LV" frakcijas nolikumā varētu paredzēt nosacījumu par atbalstu valsts budžeta pieņemšanai un citos ļoti nozīmīgos jautājumos.
Savukārt „KPV LV" deputāts Aldis Blumbergs apspriešanai partijas
Saeimas frakcijā plāno piedāvāt jaunu frakcijas nolikumu, kas noteiktu stingrāku frakcijas disciplīnu. Jaunais frakcijas nolikums paredzētu, ka parlamentārieši zaudē vietu frakcijā, ja kādā no turpmākajiem Saeimas balsojumiem būtu rīkojušies pretēji frakcijas vairākuma lemtajai pozīcijai, skaidroja A. Blumbergs.
Politiķis norādīja, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, kā būtu jārīkojas, un ka citi partijas biedri var piedāvāt savu redzējumu, kā turpmāk jāveido komunikācija „KPV LV" frakcijā. Partijas deputāti var iesūtīt savus priekšlikumus, un trešdien, 30. janvārī, par šo jautājumu plānots lemt frakcijas sēdē.
Apkopoja ŽEŅA KOZLOVA
29.01.2019.