Kopš 9. marta legionelozes jeb tā dēvētās Leģionāru slimības inficēšanās risku mazināšanai karstā ūdens temperatūrai mājokļos jābūt ne zemākai par +55 grādiem pēc Celsija.
Ministru kabineta 6. marta sēdē apstiprinātie grozījumi dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas stājās spēkā 9. martā, paredz mazināt iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi. Turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem.
Bet kā būs Madonā – pilsētā, kur jau daudzus gadus tika popularizēts, ka, lai samazinātu siltuma izmaksas, ir jāizvēlas atšķirīga karstā ūdens temperatūra dienas un nakts stundās, ievērojot daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju karstā ūdens lietošanas paradumus.
Ievēro grozījumus
Mājas Saules ielā 41b pārstāve Maija Ančupāne „Staram" atklāja, ka apsaimniekotājs – biedrība „Raiņi" – ir ņēmis vērā Ministru kabineta veiktos grozījumus un jau veicis attiecīgas izmaiņas: tagad karstā ūdens temperatūra visu diennakti izejā no siltummaiņa tiek nodrošināta ne zemāka par +55 grādiem. Vienlaikus viņa gan pauda bažas, kā tas atsauksies uz maksu par siltumu ziemā un siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai jeb maksu par tā saucamo čūsku vannasistabā vasarā. Līdz šim nakts stundās, kad karstais ūdens tika patērēts minimāli, karstā ūdens temperatūra tika samazināta līdz aptuveni 42 grādiem, un šāda pieeja ļāva diezgan būtiski samazināt siltuma izmaksas.
Raisa neizpratni
Arī Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča pauda neizpratni par Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, palielinot prasības karstajam ūdenim. Viena situācija esot Rīgā, kur ir uzceltas deviņstāvu, divpadsmitstāvu un vēl augstākas ēkas, kur varbūt arī ir nepieciešama augstāka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa, lai to nodrošinātu visos mājas stāvos, bet tādās mazpilsētās kā Madona, kur dzīvojamās ēkas nav augstākas par pieciem stāviem, noteikti esot pieļaujama arī zemāka temperatūra.
– Mana pārliecība šai ziņā nav mainījusies arī pēc Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem. Konkrētās mājas iedzīvotāji ir tie, kam būtu jāpieņem lēmums attiecībā uz karstā ūdens temperatūru savā mājā. Siltuma devējam būtu jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša temperatūra pie mājas ievada, un tas tiek arī darīts, taču tas, kas notiek mājas iekšienē, ir pašu iedzīvotāju ziņā, un nevienam citam to nevajadzētu koriģēt. Turklāt leģionellas, kā apgalvo speciālisti, var savairoties arī aukstā ūdens pievadā, ja temperatūra ir ap 20 grādiem, bet dzīvokļos, kā zināms, karstā un aukstā ūdens krāni ir blakus, tātad – jo karstāks ūdens būs vienā pievadā, jo siltāks tas būs arī aukstā ūdens krānā. Jājautā, kā tad legionellas iznīcinās aukstā ūdens krāna pievados, – uzsvēra Jeuženija Adamoviča.
Viņa pastāstīja, ka, piemēram, mājā Gaujas ielā 28, kur viņa dzīvojot, karstais ūdens brīvdienās ir 50 grādu, bet nakts stundās – 40 grādu. Turklāt, kā izskanējis arī vienā radio raidījumā pirms Ministru kabineta grozījumu pieņemšanas, ja būs jānodrošina 55 grādi, cauruļvadi ļoti ātri apkaļķosies, un tika uzdots jautājums, par kādiem līdzekļiem tādā gadījumā tiks mainītas karstā ūdens caurules.
– Katrā ziņā, pirms kaut ko tādu lemj, situācijā ir vairāk jāiedziļinās, dzīvē viss nav tik vienkārši, kā ierēdņi varbūt to iedomājas. Es vēl saprastu, ja šādas prasības tiktu izvirzītas mājās, kur nav karstā ūdens cirkulācijas, bet, ja tā ir, legionellām nav, kur savairoties. Protams, ja ūdens netiek lietots ilgāku laiku, tas pirms lietošanas būtu jānotecina. Turpretī ja ūdens tiek regulāri lietots, ar Leģionāru slimību nevar saslimt, – norādīja Jeuženija Adamoviča.
Ļaus izvēlēties iedzīvotājiem
Līdzīgu viedokli pauda arī SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis.
– Esam iepazinušies ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas ir jau stājušies spēkā. Pārrunājot situāciju ar „Madonas namsaimnieku", vismaz pagaidām ļausim iedzīvotājiem pašiem izlemt par karstā ūdens režīmu mājokļos. No vienas puses, kā siltuma ražotājs mēs ar lielu prieku katrā mājā varētu uzstādīt izejā no siltummaiņa temperatūru ne zemāku par +55 grādiem, bet – no otras puses – labi saprotam, ka tas diezgan ievērojami palielinātu maksu par siltumu, tāpēc tā nedarīsim, bet izvēles iespēju atstāsim iedzīvotāju un māju apsaimniekotāju ziņā. Karstā ūdens sagatavošana tomēr paņem diezgan daudz siltumenerģijas, – akcentēja Uldis Lielvalodis.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotajiem datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji tiek reģistrēti 33 legionelozes gadījumi gadā. Infekcijas avots ir baktēriju (Legionella spp.) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar Legionella spp. piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. SPKC sniegtie dati par 2017. gadu liecina, ka ir reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar legionelozi.
Kā secināts, vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamajās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties tieši dušā. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīvesvietā, konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu Legionella spp. savairošanos.
Ministrija skaidro, ka Legionella spp. var būtiski savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20 grādiem līdz +45 grādiem pēc Celsija, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50 grādiem līdz +60 grādiem, baktērija iet bojā. Tādēļ tika noteikts pienākums dzīvojamās mājas pārvaldītājam turpmāk pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem.
Tāpat grozījumi noteikumos paredz pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldītājam izplatīt informatīvu materiālu dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos baktēriju izplatības ierobežošanai (piemēram, dušu galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma, pēc ilgstošas prombūtnes dažas minūtes jānotecina ūdens krānos un dušās ikreiz pirms ūdens lietošanas u. c.).
Vienlaikus līdz ar temperatūras kontroli ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, piesaistot dzīvojamo māju pārvaldniekus, ir vienojušās uzsākt darbu pie vadlīniju izstrādes, lai dzīvojamās mājas pārvaldītājam būtu iespējams veikt risku izvērtējuma pasākumus katrā daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā. Pēc to izstrādes tiks gatavoti un virzīti attiecīgi grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
27.03.2018.