Tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, ko nosaka Eiropas Savienības direktīvas un valstī pieņemtie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Izmaiņas būtiski ietekmēs arī Latvijas iedzīvotāju izdevumus par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Jāšķiro būs vairāk.
Par to, meklējot ierosmes labākajiem risinājumiem, novembra sākumā notikušajā diskusijā „Vairāk šķirosim, mazāk maksāsim! Ar vienotu skatu uz zaļajiem mērķiem un aprites ekonomiku" diskutēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Jānis Rozenbergs, SIA „Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, „Rimi" korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā Zanda Šadre un biedrības „Zero Waste Latvija" pārstāve Liene Kņaze.
Kā diskusijas sākumā norādīja Artūrs Toms Plešs, atkritumu apsaimniekošana vairs nebūs tāda, kāda tā bijusi līdz šim. Ir izstrādāts stratēģijas plāns, lai no atkritumu apsaimniekošanas pārietu uz resursu apsaimniekošanu. Līdz ar to fundamentāli tiek mainīta iedzīvotāju domāšana, ka atkritumi, kas ir radušies, vairs nav vienkārši atkritumi, bet gan resursi, no kuriem var radīt jaunus produktus, jaunas preces vai tiek paildzināta to dzīve. Ideālais variants nākotnē ir radīt pēc iespējas mazāk atkritumu jau sākumpunktā. Apstiprinot valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu septiņiem gadiem, ir iezīmēta transformācija un pāreja uz aprites ekonomiku. Plašāk un vairāk tiks domāts, kā atkritumi tiks pārstrādāti, kā no tiem varēs radīt jaunas preces un produktus. Jau šobrīd uzņēmumi domā, kā samazināt savu atkritumu apjomu, jo tas paver iespējas attīstīt jaunas biznesa jomas.
Pēdējos gados strauji augusi tendence atkritumus šķirot. Tomēr bieži vien nākas saskarties ar problēmām, kad šķirojamajos konteineros nonāk sadzīves atkritumi. Lai cilvēku atbildība augtu un šķirotu tikai to, kas ir atļauts, LASUA izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs norādīja, ka nepieciešams piemērot soda sankcijas.
– Sociālās aptaujas liecina, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas šķirošanai, tomēr cerībā, ka cilvēki tā tiešām rīkojas, paveras arī drūma aina, un mežos atklāto vietu skaits, kur tiek izmesti atkritumi, ir audzis. Šīs ir milzīgas problēmas. Jāvērš uzmanība, kā tās mazināt. Viens no variantiem – sodīt. Iedzīvotājiem ir jāuzņemas atbildība, – pauda Armands Nikolajevs. – Šobrīd daudz tiek runāts, ka trūkst kapacitātes kontrolei, sodīšanai, tomēr nedrīkst aizmirst, ka sodīt ir iespējams. Katrā izsviestajā atkritumu maisiņā ir atrodama informācija par izsviedēju. Tā var kalpot, lai piemērotu soda sankcijas. Ir nepieciešama kontrole.
Piemēram, solis jau ir sperts, un Vidzemes apsaimniekotājs ZAAO ir izstrādājis digitālu rīku, proti, būs pieejama datu bāze, kurā varēs redzēt, kam ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Tas ir rīks pašvaldības policijai, lai reizi gadā varētu veikt apsekošanu un konstatēt atkritumu izvešanas līgumu esamību vai neesamību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs diskusijas laikā skaidroja, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot no dažādiem aspektiem, tomēr trūkst infrastruktūras, jo nav viegli un ērti šķirot. Šī ir pašvaldību un apsaimniekotāju atbildība strādāt ar iedzīvotājiem un nodrošināt šķirošanas procesu. Ir aktīvi jāstrādā, lai izglītotu iedzīvotājus par šķirošanas nozīmību, pareizu šķirošanu. Tas ir iedzīvotāju interesēs. Ir jāmotivē ne tikai iedzīvotāji paradumu maiņai, bet arī jādomā, kā stimulēt ražotāju, lai tas domātu par dabai draudzīgāku, pārstrādājamu materiālu izmantošanu iepakojumu veidošanā vai samazinātu iepakojumu līdz minimumam.
Tāpat Liene Kņaze uzsvēra: – Sabiedrībai ir jādod iespēja, piemēram, izvēlēties pārtiku iepakotu vai neiepakotu, un tikai pēc tam seko izglītošana, kāpēc labāk izvēlēties bez iepakojuma. Tāpat sabiedrībai ir nozīmīgi, lai atkritumus būtu viegli šķirot. Šobrīd uz iepakojumiem ir dažādi apzīmējumi, kas ne visiem ir saprotami. Nākotnē būtu patīkami, ja ikviens varētu šķirot vieglāk. Ikviens ir dzirdējis par kustību zero waste jeb dzīvi bez atkritumiem. Tas nozīmē, ka cilvēki cenšas dzīvot tādu dzīvi, lai rastos pēc iespējas mazāk atkritumu. Pieci pamatprincipi ir arī aprites ekonomikas pamatprincipi. Sākotnēji vispirms atsakāmies no lietām. Nākamais – ja nevaram atteikties, tad samazinām šo lietu izmantošanu, ja ir iespējams, tad lietojam atkārtoti. Ceturtais princips – ja lieta saplīst, salabojam to. Piektais princips ir šķirošana. Aprites ekonomikas galvenā būtība – pēc iespējas samazināt lietu izmešanu un tā dot dažādas iespējas lietām atkārtoti. Lai pievērstos zero waste dzīvesveidam, jāsāk ar personīgo atkritumu auditu. Tā mēs varam saprast, no kā varam atteikties pavisam, ko samazināt, kādus paradumus mainīt. Būtisks aspekts ir šķirošanas pieejamība. Būtu labi, ja ikvienā Latvijas vietā būtu iespējams šķirot. Svarīga ir arī pilsoniskā aktivitāte un paradumu maiņa. Ja esam pieraduši lietas izmantot īsu laiku, tad mums vajadzētu vairāk censties pirkt kvalitatīvākas lietas, lai pēc iespējas ilgāk tās varētu izmantot. Viennozīmīgi ļoti svarīgi ir iepazīties ar atkritumu apsaimniekotāja šķirošanas noteikumiem un šķirot atbildīgi un pareizi. Latvijā ir ļoti daudz dažādu aktīvistu, kas māca zero waste principus. Ir dažādas darbnīcas, brīvbodes un drēbju maiņa, ir lekcijas un diskusijas, kā arī mītiņi un protesti, tāpat ir dažādi motivējošie raidījumi, kuros smelties iedvesmu, kā darboties videi draudzīgāk.
Imants Stirāns, norādot par informācijas pieejamību, skaidroja: – Informācijas atkritumu apsaimniekošanas jomā nekad nav par daudz. Privātmājās atkritumus iespējams personificēt, cilvēks, kas rada, tas atbild. Bet vislielākā problēma ir daudzdzīvokļu mājās. Diemžēl tur valda kolektīvā bezatbildība. Ir cilvēki, kas labprāt šķiro, lai samazinātu savus maksājumus, bet ir cilvēki, kuri neievēro šķirošanas principus un visu sabojā. Ļoti svarīgi ir vērst uzmanību uz sabiedrības izglītošanu, infrastruktūras sakārtošanu, kas ir milzīgs darba apjoms nākotnē. Tikpat svarīga ir nodokļu politika un kontrole. Dabas resursu nodoklis aug, un tas dod iespēju un vēlmi domāt, kā samazināt atkritumu daudzumu šķirojot, atgriežot tautsaimniecībā uz pārstrādi. Šķirošana var būtiski ietekmēt izmaksas. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka paša atbildības, pieejas šķirošanai. Šķirojot sadzīves atkritumu konteineru var izvest retāk, dot otru dzīvi vēl izmantojamām lietām, vismaz uz pusi samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, nepērkot lieku, izdevumi būs vēl mazāki, – norādīja A. Nikolajevs.
Zanda Šadre papildināja, ka, lai varētu organizēt dažādas kampaņas, kas saistītas ar atkritumu šķirošanu un paredzētas sabiedrības informēšanai, būtu nepieciešams to paredzēt iepirkumos vai budžetā, jo mediju, radošo risinājumu izmaksas ir lielas un pieaugošas. Veidojot jaunas aktivitātes, ir svarīgi tam paredzēt budžetu, un bieži vien komunikācija tiek piemirsta.
Noslēdzot diskusiju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsvēra, ka arī turpmāk jāstrādā virzienā, lai aprites ekonomikas principus ieviestu ikdienā. Jau šobrīd ir izdarīts daudz, piemēram, vienreizlietojamo plastmasas produktu izmantošanas aizliegums, virknes ierobežojumu izstrādāšana, kā arī depozītsistēma, kas tiks ieviesta no nākamā gada februāra. Tāpat arī tekstila šķirošanas iespējas no 2023. gada. Katram no mums ir tiesības dzīvot tīrā un sakoptā vidē, un tas ir atkarīgs no katra paša rīcības. Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt infrastruktūru, dalītās atkritumu vākšanas konteinerus un citus risinājumus, lai tādējādi palīdzētu sasniegt kopīgos mērķus, lai Latvija būtu zaļa vēl ilgi.
24.11.2021.