Pagājušajā gadā atkritumus šķiroja 60% Latvijas mājsaimniecību, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Kā liecina izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS „Latvijas zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, biežāk šķirotie atkritumi tāpat kā 2018. gadā arī pērn bija stikla pudeles un burkas, ko no cilvēkiem, kuri veic šķirošanu, 84% atlasa atsevišķi, baterijas – 72%, plastmasas PET pudeles – 76%, papīrs un kartons – 63%, skārdenes – 34%, nolietotās elektroierīces – 38%, bioloģiskie atkritumi – 25% un nolietotās riepas – 21%.
Populārākie iemesli, kādēļ iedzīvotāji nešķiro atkritumus, pērn bija – tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri (62%), ieradums visus atkritumus izmest vienuviet (30%), atkritumu šķirošana rada neērtības (23%), kā arī nav saprotams, kādēļ jāšķiro (7%).
Aptaujā noskaidrots, ka 63% respondentu uzskata, ka viņiem ir pietiekama un saprotama informācija par sašķiroto atkritumu apsaimniekošanu, bet 31% – nav. Savukārt atbildot uz jautājumu, kādēļ cilvēki paši nav gatavi uzņemties iniciatīvu atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstībai, lielākā daļa – 73% – pauda, ka nav vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības.
Respondenti visvairāk atkritumu šķirošanas vietas vēlētos redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos – 82%, veikalu apkārtnē – 56%, privātmāju rajo-
nos – 47%, parkos un citās atpūtas vietās – 34%, lauku teritorijās – 32%, pludmalēs – 24% un degvielas uzpildes stacijās – 29.
Par populārākajiem veidiem, kā mazināt vides „piedrazošanu", aptaujas respondenti nosauca – nepieciešams vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%), nepieciešama cilvēku izglītošana (50%), par piesārņošanu jāpiemēro lielāki sodi – 32%, kā arī nepieciešama depozīta sistēmas ieviešana – 37%.
Tāpat aptaujātie cilvēki lielākoties pauduši atbalstu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai – 88% respondentu, 89% atbalsta tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanu, bet 84% atbalsta atkritumu izmantošanu siltumenerģijas iegūšanai.
No aptaujātajiem nedaudz vairāk par pusi atzīst, ka cenšas ikdienā samazināt radīto atkritumu daudzumu. 45% respondentu nevajadzīgās lietas ziedo, atdod citiem, 34% izvairās no impulsīviem pirkumiem, 34% izmanto pirkumiem atkārtojami lietojamu iepakojumu, 23% šķiro visus pārstrādei derīgos atkritumus, 19% vecās lietas pārveido jaunās, 12% pērk preces tikai pārstrādājamos iepakojumos, 32% nevajadzīgās lietas pārdod, bet 6% cenšas ievērot bezatkritumu dzīvesveidu.
Jāpiebilst, ka aptauju „Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?" pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS 2020. gadā, aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotāju 18-75 gadu vecumā.
23.04.2021.