Līdz ar saulainajām un siltajām dienām cilvēki arvien vairāk pulcējas pie ūdeņiem sauļojoties un peldoties, nodarbojoties ar dažādiem ūdenssporta veidiem. Diemžēl ne vienmēr atpūta pie ūdens ir mierīga un patīkama. Reizēm tā var beigties ar traģēdiju.
Traģēdijas uz ūdens visbiežāk notiek trīs iemeslu dēļ: peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis. Vēl viens iemesls ir cilvēku pārdrošība, piemēram, lekšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem, kā arī iespējamo risku neapzināšanās un neizvērtēšana. Par traģēdiju var kļūt arī neuzmanīga rīcība un neapdomība laivojot, kā rezultātā peldlīdzeklis apgāžas, kā arī glābšanas vestes nelietošana vai pat tās neesamība peldlīdzeklī.
Piemēram, šajā peldsezonā – laikā no 15. maija – ugunsdzēsēji glābēji jau 10 reižu (6 reizes Rīgā, 2 reizes Vidzemē, pa vienai Kurzemē un Zemgalē) devušies uz izsaukumiem, lai glābtu pārgalvīgus atpūtniekus. Šogad uz ūdens VUGD izglābis jau 23 cilvēkus. Diemžēl daudzos gadījumos VUGD palīdzība bija nepieciešama, lai atrastu un krastā izceltu jau bojāgājušus cilvēkus. Šogad no ūdenstilpēm izcelti vairāk nekā 38 bojāgājušie, 9 no tiem šajā peldsezonā.
Diemžēl statistika ir ļoti bēdīga. Traģiskajos nelaimes gadījumos bojā iet gan bērni, gan pieaugušie. Tāpēc pirms aktīvās peldsezonas uzsākšanas visiem vēlreiz vajadzētu atsvaidzināt zināšanas, kā uzvesties pie ūdens, lai tur pavadītais laiks būtu bez bažām, un kā rīkoties, ja nelaime ir notikusi.
Ikvienam jāatceras, ka peldēšanai jāizvēlas droša, speciāli izveidota un iekārtota peldvieta. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme "Peldēties atļauts"). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad – tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u. c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdenssporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, obligāti jāvelk glābšanas veste.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
Pieaugušajiem noteikti vajadzētu atcerēties nedoties ūdenī pārkarsušiem. Ūdenī jāiet pakāpeniski, lai straujas temperatūras maiņas dēļ muskuļi nesaraujas krampī un nesākas elpošanas spazmas, kas var novest līdz panikas stāvoklim un nepareiziem lēmumiem. Nepeldēt vienatnē! Vienmēr vajag vismaz vienu cilvēku, kurš redz un spēs izsaukt palīdzību vai pats palīdzēt. Peldoties vienatnē, paies laiks, līdz kāds sapratīs, ka esi pazudis. Arī glābējs neiet ūdenī viens. Noteikti vajag izvērtēt savus spēkus, nebūt pārgalvīgam. Nemēģini nirt nedz tālumā, nedz dziļumā, dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Nepeldēt, ja ir nogurums, arī pēc spraigākas ballītes nevajadzētu peldēt. Nogurums, nepietiekama fiziskā sagatavotība, pārgalvība un bezatbildība, lietojot alkoholu, kā rāda statistika, ir iemesli traģēdijām. Noteikti nevajadzētu peldēties krēslā, tumsā, stiprā vējā vai negaisa laikā. Naktī mainās gan ūdens temperatūra, gan vēji, un nelaimes gadījums netiks pamanīts.
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī iespējamā rīcība situācijās, kad notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
21.06.2022.