Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā visa pasaule jau divas nedēļas aizturējusi elpu nežēlīgo notikumu priekšā. Tā pasaule, kas katrā no mums pašiem un kas atsaucas karā cietušo stiprināšanai, palīdzībai un atbalstam.
Madoniete, kādreizējā Nodarbinātības valsts aģentūras Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle laikrakstam pastāstīja par kādu iniciatīvu, kur uzmundrinājumu vienaudžiem caur zīmējumiem aicināti izteikt bērni.
– Pazīstu ukrainieti Veru Gordijčuku, un caur viņu nāca doma par emocionālu palīdzību Ukrainas bērniem, – vēsta Lidija Kraukle. – Veras Gordijčukas vedekla ir skolotāja Oksana no Kijevas. Skolotāja strādāja Ukrainas galvaspilsētā, bet šobrīd – šīs nedēļas sākumā – kopā ar mammu un pāris mēnešu veco bērniņu izbrauca no apšaudēs cietušās Kijevas. Viņa atrodas bēgļu nometnē netālu no Užgorodas, bet Kijevā palika Oksanas vīrs Boriss, kas aizstāv pilsētu no iebrucējiem. Skolotāja Oksana rosināja caur tiešsaistes tīkla lietotni viedtālruņiem ukraiņu bērniem, kas tagad ir izmētāti kur nu kurais, pārsūtīt latviešu bērnu zīmējumus. Šāds atbalsts jaunāko klašu skolēniem, ko viņa Kijevā mācīja, būtu ļoti nepieciešams. Skolotājas ierosmei atsaucās Madonas pirmsskolas izglītības iestāde „Kastanītis" un Madonas luterāņu draudzes svētdienas skolas vadītāja un bērni.
– Kad šodien rīta aplī bērniem vaicāju, vai viņi ir dzirdējuši par karu Ukrainā, saņēmu atbildi, ka jā, bērni zina diezgan daudz, – stāsta skolotāja Laima Ruble. – Vecāki klausās ziņas, ir kuri to tver fonā, īsti varbūt nevar pastāstīt, nevar saprast, nekas tāds līdz šim taču nav bijis. Pat mums, pieaugušajiem, ir grūti to pieņemt, kur nu vēl bērniem. Emocionāli ir ļoti smagi. Bērnudārzā vairāk runājam par to, cik labi, ka bērniem ir mamma un tētis, kas dod drošības izjūtu. Vecākās grupas bērni šodien zīmē zīmējumus ukraiņu bērniem. Kāds zīmē varavīksni, lai pelēkajā pasaulē būtu košas krāsas, kāds – karodziņus un rotaļlietas, vēl kāds zīmē saldumus. Pārrunājam, cik labi, ka mūsu bērni var nākt uz dārziņu, var mācīties skolā, var ieiet veikalā, Ukrainā šobrīd tā nav. Madonas bērnu zīmējumus nofotografēsim un sūtīsim caur WhatsApp ukraiņu skolotājai, viņa tālāk – ukraiņu bērniem. Ceram, ka tie kaut nedaudz saņēmējus iepriecinās. Vadītāja mūs uzrunāja, iesaistījāmies labprāt. Sarunās bērni vēl saka, ka gribētu kādu mantiņu aizsūtīt, gribētu nopirkt ko garšīgu un aizsūtīt. Palīdzība taču var būt dažāda – par to runājam, un bērni to saprot. Pārrunājām arī to, ka ir ukraiņu ģimenes, kuras jau atbraukušas uz Latviju un mūsu valsts un iedzīvotāji tām palīdz, – stāsta skolotāja Laima.
11.03.2022.