Sabiedrībai novecojot, visos laikos ir bijis liels pieprasījums pēc
sociālās aprūpes pakalpojumiem, kad daļa, sastopoties ar tuvinieku
nevarību un nespēju par sevi parūpēties, viņu aprūpi uztic
profesionāliem kopējiem sociālās aprūpes iestādēs.
Beidzamajos gados,
it sevišķi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu valstī ir daudz
darīts, lai uzlabotu sociālās aprūpes pakalpojumu, un šī mērķa
sasniegšanā tiek ieguldīti arī lieli finanšu resursi. Kļūdās tie, kuri
joprojām pansionātus uztver kā tādas nabagmājas vai vietu, kas nav
piemērota dzīvesvieta vecumdienās.
To, ka arī Madonas novada pašvaldības pansionātos ir ieguldīts liels darbs un finanšu līdzekļi, atzīst arī Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, vienlaikus uzsverot, ka līdz tam, lai viss būtu ideāli, tā, kā mēs visi to vēlētos, vēl esot tālu, kaut gan jau tagad uzlabojumi ir acīmredzami.
– Principā, ja salīdzina, kā bija pirms gadiem desmit un kā ir tagad, atšķirība ir liela, bet, protams, ir vēl, kur tiekties, nodrošinot un paaugstinot sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Gan mēs, gan novada domes deputāti, gan pašvaldība kopumā strādā tā, lai izjūtas pansionātos nebūtu līdzīgas kā ārstējoties slimnīcās, jo bieži vien veciem cilvēkiem tās tomēr ir pēdējās mājas, nevis pagaidu apmešanās vieta, lai gan notiek arī tā, ka, mainoties situācijai, seniori atgriežas mājās pie tuviem cilvēkiem.
Lai uzlabotu dzīves apstākļus pansionātos, diezgan daudz ir jāiegulda gan darbiniekos, gan materiāli tehniskajos līdzekļos, gan ēkās. Mēs strādājam arī pie tā, lai palielinātu vietu skaitu Madonas novada pašvaldības pansionātos, jo pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir lielāks, nekā spējam nodrošināt.
– Cik vietu ir Madonas novada pansionātos, vai veidojas arī rinda, un cik ilgā laikā tiek nodrošināts šis pakalpojums?
– Madonas novada pašvaldības četros pansionātos ir 143 vietas, kā arī 10 sociālās gultas, bet nevienā no tiem – ne Mārcienā, ne Dzelzavā, ne Barkavā, ne Ļaudonā – nav brīvu vietu. Šobrīd, kad notiek mūsu saruna, brīva ir tikai viena sociālā gulta Dzelzavā, un to varam piedāvāt vīrietim. Savukārt rindā uz vietu pansionātos, pēc jaunākajiem datiem, ir 47 personas (26 sievietes un 21 vīrietis). Tas ir diezgan daudz, lai neteiktu, ka ļoti daudz, jo rinda virzās lēni. Mēs visi esam pieaugušie un saprotam, ka vieta pansionātos galvenokārt atbrīvojas tad, kad kāds aiziet viņsaulē, bet ir arī gadījumi, kad kāds pārceļas uz citu novadu vai atgriežas savā dzīvesvietā. Visgrūtāk vietu nodrošināt vīriešiem, viņiem rinda virzās vislēnāk. Tas, ka pansionātos, vairāk vietu ir sievietēm, izveidojies vēsturiski. Šis gan ir tas brīdis, kad situāciju būs iespējams arī nedaudz pamainīt, palielinot vietu skaitu vīriešiem. Šādu iespēju paver Madonas novada domes lēmums izveidot pašvaldības īpašumā „Ošupes pamatskola" Ošupes pagasta Rupsalā Barkavas pansionāta filiāli.
Pieprasījums pēc pansionātiem gan novadā, gan visā valstī ir ļoti liels. Pie tam jāņem vērā, ka pēdējos gados apzināti esam virzījušies arī uz to, lai pansionātus izvēlētos tikai tie, kuriem šis pakalpojums patiešām ir nepieciešams, nevis pie pirmajām grūtībām vai pirmās nespējas sniegt aprūpi tuvam cilvēkam. Taču tādējādi pansionāta iemītnieku kontingents no aprūpes viedokļa ir kļuvis smagāks.
Turklāt kopš 2015. gada mājas aprūpi ap 200 cilvēkiem nodrošina samarieši. Iedomājieties, ja pašvaldībai šāda sadarbība ar Latvijas Samariešu apvienību nebūtu izveidojusies, šiem cilvēkiem, visticamāk, vieta būtu jānodrošina pansionātos, un tad gan tā būtu katastrofa, jo jau tagad rindā uz šo pakalpojumu, kā jau minēju, gaida aptuveni 50 cilvēku.
– Vai, izvērtējot rindu un nodrošinot vietu pansionātos, priekšroka tiek dota Madonas novada iedzīvotājiem?
– Noteikumi un nolikumi mums gan atļauj pansionātos ievietot arī citu novadu teritoriju iedzīvotājus, bet šajā situācijā, kad ir tik liela rinda, tas ir bezcerīgi. Drīzāk ir otrādi – steidzamos gadījumos esam spiesti saviem cilvēkiem meklēt sociālās aprūpes iestādi ārpus novada, kā, piemēram, Ērgļu, Krustpils novadā un citviet.
– Vietu skaitu pansionātos tātad ļaus palielināt Barkavas pansionāta filiāles izveide Ošupes pagasta Rupsalā, bet varbūt šai ziņā ir vēl kādas iespējas arī citos novada pansionātos?
– Darba kārtībā ir arī sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana slēgtajā Mārcienas skolā, patlaban tiek jau veidoti projekti. Tur iecerēts sniegt trīs īpašus pakalpojumus, proti: pēc smagas ārstēšanās slimnīcā; cilvēkiem ar demencēm, kā arī paliatīvo aprūpi, kas valstī nav līdz galam sakārtots jautājums un pašvaldībām kārtējo reizi daļa nastas ir jāuzņemas uz saviem pleciem. Tādējādi Mārcienā kopā ar pansionātu tiktu izveidots daudzfunkcionāls sociālās aprūpes centrs, ko ceram īstenot tuvākajos gados.
– Vai tiek domāts par vietu skaita palielināšanu arī Ļaudonas pansionātā?
– Sarunas par to notiek, tai skaitā ar Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju un pansionāta vadību. Šajā ēkā gan darbojas arī bērnudārzs, doktorāts, aptieka, bibliotēka, skolas internāts, bet, neraugoties uz to, tur vēl ir brīvas telpas, un to ir iespējams arī pārplānot un pārveidot. Bet tā pirmkārt ir politiskā izšķiršanās, kur kam jāatrodas un vai visam, kas tur darbojas, jāpaliek arī turpmāk. Tad sekos tehniskas lietas un finanšu resursu nodrošināšana.
– Cik cilvēku vienā istabiņā dzīvo pansionātos?
– Situācijas ir dažādas. Pamatā tie ir divi trīs cilvēki, bet ir istabiņas, kurās ir vairāk iemītnieku. Arī par to mēs esam runājuši un apsprieduši arī ar Madonas novada domes deputātiem, ka pakāpeniski cilvēku skaits istabiņās ir jāsamazina, lai viņi arī pansionātā justos kā mājās. Bet mājas izjūtu jau rada vide, darbinieki, kuri tur strādā. Arī tas mums ir liels izaicinājums. Darbinieku trūkst, ne vienmēr varam atļauties piedāvāt tādu atalgojumu, kādu viņi par šo smago un atbildīgo darbu būtu pelnījuši. Tāpat nevaram pieņemt tik daudz darbinieku, cik ideālā variantā būtu nepieciešams.
Patiesība ir arī tāda, ka pansionātus subsidē, atbalsta un finansē pašvaldība. Pateicoties tam, uzturmaksa Madonas novada pansionātos ir viena no zemākajām valstīm, izņemot tā dēvētos luksusa numurus Mārcienas pansionātā.
– Kas mainīsies pēc iecerētās pašvaldību reformas nākamgad?
– Novads, pašvaldība un arī saimniecība sociālajā nozarē būs lielāka. Novadā ienāks jaunas teritorijas ar savām sociālajām problēmām un vajadzībām. Vairāk būs pansionātu, jo tie ir gan Cesvainē, gan Ērgļos, gan Lubānā. Cik zinu, līdzīgi kā mums, arī tur neiet viegli. Katrā ziņā tāpēc jau dzīve vieglāka nepaliks un vajadzību būs vēl vairāk. Visticamāk, domāsim arī par jaunu sociālās aprūpes vietu izveidi. Līdz ar reformu Madonas novadā nonāks arī jaunas neizmantotas ēkas, kā, piemēram, bijusī Ērgļu Profesionālā vidusskola, tāpat Cesvaines internātpamatskola, kas, manuprāt, arī nav līdz galam piepildīta un noslogota, kā arī dažas citas. Katrā ziņā pēc reformas saimniecība sociālajā sfērā būs vēl apjomīgāka, it īpaši, ja arī Varakļāni būs Madonas novadā.
Esmu gan lasījis arī viedokļus, kuros pausta negatīva nostāja pret to, ka bijušās skolas tiek pārveidotas par pansionātiem, bet tāpēc vien, ka skolas stāvēs tukšas un pamestas, bērnu jau nebūs vairāk.
Realitāte ir tāda, ka mums ir daudz vecu cilvēku. Es neticu, ka ir kāda brīnumzālīte, kas novecošanās procesu var apturēt. Vecie cilvēki ir un būs, un nepieciešamības gadījumā viņiem ir jāsniedz palīdzība, jānodrošina kvalitatīvi sociālās aprūpes pakalpojumi un cienīgas vecumdienas arī pansionātos.
25.09.2020.