Pandēmijas un sociālās distancēšanās laikā globālais datorspēļu aktīvo spēlētāju skaits pieauga gandrīz uz pusi jeb 46%, liecina Unity Technologies veiktais pētījums 2020. gada janvārī-maijā. Ir psihoterapeiti, kuri uzskata – samērīgā daudzumā videospēles var kalpot kā radošs izklaides un atpūtas veids.
Tā uzskata pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs, skaidrojot, ka videospēļu spēlēšana kopumā var kļūt par veidu, kā atpūsties un novirzīt domas no ikdienas darbiem. Protams, tam svarīgs priekšnosacījums – ievērot ieteicamo laiku, ko pavadīt pie ekrāna.
„Smadzenes tāpat kā muskuļi nevar veikt sarežģītus uzdevumus bez apstājas, un tām ir nepieciešams laiks, kad uzmanību novirzīt uz relaksējošām aktivitātēm. Zvilnēšana šūpuļtīklā ne vienmēr ir piemērotākais variants, jo smadzenes bieži turpina pārstrādāt informāciju, kas saistīta ar darba vai mācību pienākumiem – tādās reizēs tām var dot citu uzdevumu, kas palīdzētu pārslēgt uzmanību. Viens šāds piemērots veids, kā atslēgt domas no ikdienas pienākumiem, var būt videospēles," videospēļu pozitīvo ietekmi saskata Nils Konstantinovs.
Pētījumā, kurā aptaujāti 1000 milleniāļi, noskaidrots, ka 55% spēlē videospēles, lai atpūstos un mazinātu stresu, savukārt 47% uzskata, ka videospēļu spēlēšana pozitīvi ietekmē viņu dzīvi un dod iespēju iegūt jaunus draugus ar kopīgām interesēm. „Datorspēles var sniegt pārliecību un sasniegumu izjūtu, kā var pietrūkt citos jauniešu dzīves aspektos," stāsta psihoterapeits. Tomēr svarīgi arī atlasīt spēles tematiku, kas atbilstu jaunieša interesēm un dzīvesstilam. Nils Konstantinovs piebilst: „Nav pamata domāt, ka spēlei jābūt kādā īpašā veidā saturiski vai vizuāli veidotai, lai tā būtu relaksējoša. Svarīgākais, lai tā būtu interesanta konkrētajam cilvēkam un atbilstu viņa temperamentam, jo dažiem piemērotāka būs aktīva vai sportiska spēle, bet citiem –
meditatīva."
16.09.2020.