Līga Preise (pēc specialitātes latviešu un krievu valodas skolotāja) apmēram divdesmit ukraiņiem mācību centrā “BUTS” tiešsaistes formā šobrīd māca latviešu valodu.
– Tie ir cilvēki, kas apmetušies Madonas novadā, vairāki dzīvo Alūksnes, Gulbenes un Smiltenes pusē. Mācību centrā "BUTS" viņi apgūst latviešu valodu, cītīgi darbojas, – stāsta Līga Preise. – Tā es iepazinos ar ukrainieti Irinu, kas nu jau patstāvīgi citā mācību centrā mācās internetā mūsu valodu augstākā līmenī. Arī es joprojām viņai un viņas vīram Vadimam, dēlam Dimam palīdzu nostiprināt zināšanas latviešu valodas prasmēs. Kasinovu ģimenē visi ir ļoti motivēti apgūt mūsu valodu, kas taču nav nemaz tik viegla. Talantīgākā latviešu valodas apguvē neapšaubāmi ir mamma, jo viņa ir filologs. Visgrūtāk šai ziņā iet tētim, jo viņš pēc specialitātes ir inženieris, beidzis divas eksaktās augstskolas. Ģimenē kaut ukraiņi, viņi savstarpēji runā krievu valodā. To noteica pierobežas situācija Harkivā, jo pilsētas atrodas 30 km no Krievijas robežas. Bērnudārzā bērniem, ja ar saviem vecākiem saziņas valoda bija krievu, bija ļauts runāt tajā, savukārt audzinātājas mazuļiem atbildēja ukraiņu valodā. Tā bērni pamazām uzsūca un iegāja ukraiņu valodas vidē. Irina un Vadims pēc saknēm ir ukraiņi, arī viņu vecāki ir ukraiņi, bet pierobežas situācija noteica valodas lietošanas tradīciju dzīvesvietā.
Ģimene uzsver, ka grib atgriezties dzimtenē, bet vēlas atgriezties tādā Ukrainā, kāda tā bija pirms kara. Harkivā viņu māja šobrīd ir nopostīta, vietai pāri gāja frontes līnija, vairākus mēnešus ģimene dzīvoja pagrabā. Uz Latviju Valērijs, Kasinovu ģimenes galva, pavasarī atbrauca vaļinkos, jo citu apavu viņam vienkārši nebija (tie bija nozagti). Visas lietas, iedzīve ir izpostīta, pat fotogrāfijas no iepriekšējā laika ģimenei nav palikušas.
Atbraucot uz Latviju, Irina sākumā strādāja kazu fermā pie Raimonda Meldera, bet tagad strādā Madonā, uzņēmumā "Junge". Viņas vīrs un dēls ir uzņēmuma "Baltic block" darbinieki.
– Irina ir tik motivēta mācīties latviešu valodu! Ik pa brīdim piesaka, lai nevienu teikumu es neteiktu krieviski, – gandarījumu pauž Līga Preise. – Nesen bijām Alūksnē, noorganizēju viņu ģimenei divu dienu ekskursiju uz kaimiņu novadu. Nakšņojām vienā no turienes dabas mājām ezera krastā, tur bija vakarēšana bez elektrības, un nākamajā dienā apskatījām Stāmerienas pili, kas viņiem ļoti patika. Vēlos, lai ukraiņu ģimene iepazīst Vidzemi, mūsu puses vēsturi un kultūru.
Līga piebilst, ka jūtas saviļņota par ukrainietes labo latviešu valodas prasmi: – Irinai teicu, ka vēlos pastāstīt arī citiem par to. Tas ir tik lieliski, ka viņi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu. Tā kā vienu mācību gadu nostrādāju par skolotāju Lazdonas pamatskolā, tagad strādāju Barkavā, labi zinu, kādus domrakstus raksta 9. klašu skolēni. Redzu, cik grūti ar valodas apguvi iet mūsu jauniešiem, kas nereti neprot sasaistīt teikumus, un arī vārdu krājums viņiem ir nabadzīgs. Ukraiņiem latviešu valodu mācu literārās valodas līmenī. Viņi lieto vārdus, ko vietējie sarunvalodā nelieto. Reizēm tas latviešos izsauc smaidu, jo paši lieto žargonvārdus. Ukraiņiem tad stāstu, ka sarunvalodas līmenī valoda nereti tiek noplicināta, tiek lietota nepareizi, bet viņiem savukārt veidojas labs latviešu valodas uzkrājums. Kādreiz humoram, protams, iemācu arī kādu teicienu vai frāzi, ar ko paspīdēt latviešu vidū. Katrā ziņā secinājums ir tāds, ka jāsapurinās arī mums pašiem runāt pareizi, nelietot žargonvārdus, kopt savu valodu.
Interesanti uzzināt, ka no Ukrainas Kasinovi atbrauca kopā ar suni.
– Irina piedalās maratonos, ir skrējusi "Stirnu bukā" un piedalās arī skriešanas sacensībās kopā ar suni, – vēsta skolotāja Līga. – Katru vakaru viņa trenējas, skrien tandēmā ar savu četrkājaino draugu. Ģimenes atvase (22 gadi) ir bijis Ukrainas izlasē, trenējies riteņbraukšanas sportā. Tagad uz savu roku Dima ir atsācis treniņus velosportā; kara dēļ puisis nepabeidza tehnisko universitāti.
– Jauki, ka viņiem patīk daba, klusums, patīk dzīvot mazpilsētā, – turpina Līga Preise. – Sākotnēji ģimene bija apmetusies Vējavā un Vestienā, bet tas bija 30 km no darbavietas, un ziemas periodā atgriezties no darba neapkurinātā, aukstā mājā bija ļoti apgrūtinoši. Tāpēc šobrīd viņi ir pārcēlušies uz Sauleskalnu un īrē dzīvokli tur.
– Par labajiem piemēriem ir jāstāsta, no ukraiņu ģimenes daudz gūstu arī pati, – savu liecību noslēdz Līga Preise.
10.10.2023.