27. septembrī Madonas Valsts ģimnāzijas desmito klašu audzēkņiem Eiropas Valodu dienu ietvaros bija iespēja tikties ar tulkotāju Daci Meieri.
Dace Meiere tulko no lietuviešu, itāļu, spāņu un katalāņu valodas. Tulkotājas darbspējas var tikai apbrīnot, jo 22 gadu laikā iztulkotas vairāk nekā 80 grāmatas. Un tās nebūt nav nelielas, plānas brošūriņas, bet gan kultūrvēsturiski darbi, kas prasa milzu pacietību, laikietilpību, saziņu ar autoriem, pamanot un pārbaudot detaļas, valodas nianšu pārzināšanu, veidojot teksta ritmu un melodiju. Starp D. Meieres tulkojumiem atrodamas Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Aleksandro Bariko grāmatas, Kristinas Sabaļauskaites "Silva rerum", Elenas Ferrantes izdevumi vairākās daļās u. c. Prieku sagādājot lugu tulkošana teātru izrādēm.
Tikšanās laikā uzzinājām, ka labs tulkojums neļauj tekstā paklupt, autora valodai jāskan, jāpiesaista. Dažreiz kopīga valodas stīga tiek rasta jau pirmajās lappusēs, bet citreiz tikai pēc vairāk kā simts iztulkotām lappusēm, tad nākas atgriezties atpakaļ, sākt visu no gala. Autors vienmēr būs pirmajā vietā, tulkotājam jāpaliek ēnā, kaut gan nākas atrast arī kļūdas, tad jāsazinās ar autoru, jāvienojas par vēlamo risinājumu. Brīžiem nākas cīnīties ar vēlmi saīsināt tekstu, tulkošanas procesā izbaudot gan mīlestības pilnas attiecības pret autoru un tā radīto tekstu.
Interesanti bija ieklausīties tulkošanas procesa niansēs. Drukātajām vārdnīcām mūsdienās talkā nāk interneta resursi, palīdz arī sociālie mediji, piemēram: lai noskaidrotu vijoles detaļas, kas tiek pieminētas literāro varoņu sarunās, tulkotāja griežas Facebook lietotnē, lai atsaucas praktiķi, kuri reāli ikdienā lieto to vai citu terminu, vārdu apzīmējumu, risinājums ātri tiek atrasts. Līdzīgi ir iespējas virtuāli izstaigāt vietas, kur risinās sižets. Kad darbs nodots, tad var doties arī pavisam reālā ceļojumā. Tulkotāja uzsvēra, ka viņas darbs prasa lielu atbildību un darba plānošanu, jo nav ne priekšnieku, ne kolēģu, tu strādā viens. Ja atvēlēsi sev par daudz brīvdienu, tavā kontā pamazām sāks svilpot vējš.
Profesionālā nelaime ir tā, ka vairs nevar grāmatu vienkārši lasīt atpūšoties, baudīt to ar prieku, jo uzvar vēlme vērtēt tulkojumu, vārdu izvēli, skanīgumu. Arī braucot sabiedriskajā transportā vai ceļojumu laikā dzirdot sarunas, tiek pierakstīti vārdi, izteicieni ar domu, ka var noderēt, lai vēlāk sasniegtu valodas brīvību ar saviem tulkojumiem.
Viņa strādā, lai paplašinātu kultūrtelpu, lasāmtelpu un domāttelpu latviski runājošiem un rakstošiem. Tulkotājas Daces Meieres paveikto raksturo pamatīgums, ne virspusējība.
05.10.2018.