Aizvadītajā piektdienā Madonas kultūras namā uz trešajām Lūgšanu brokastīm pulcējās gan Madonas novada, gan citu novadu pārstāvji. Pēc vairākām kopīgi pavadītām stundām daudzi mājup devās apgaroti, iekšēji bagātināti un plašāku skatienu uz apkārt notiekošo.
Jāuzsver, ka Lūgšanu brokastis ir nereliģisks un nepolitisks pasākums. Tas ir īpašs laiks, kad politiskie, sabiedriskie un uzņēmējdarbības līderi tiek iedrošināti veidot attiecības. Lūgšanu brokastīs, sapulcinot kopā cilvēkus no dažādām sfērām un ar atšķirīgiem pasaules uzskatiem, iespējams skatīties pāri lietām, kas šķir, un kopīgi ieraudzīt to, kas vieno. Tā ir iespēja, uzrunājot plašāku sabiedrību, apsēsties pie brokastu galda un atklāt, ka kopā mēs visi spējam paveikt lietas, kas katram atsevišķi neizdotos.
– Kad lūgšanu izplatām visā pilsētā un novadā, ne tikai ēkās ar krustiem torņos, dzīve mainās, – uzrunājot sanākušos, uzsvēra pasākuma organizatore Juta Strazdiņa. – Grūtību brīžos un arī priekpilnos brīžos ikviens varam vērsties pie sava Radītāja, un mēs netiksim atraidīti.
Pasākuma tēma šoreiz skāra cilvēkus, kuri nav dzimuši Latvijā, bet mūsu zemi izvēlējušies par savām mājām. Beļģu misionārs Žozefs Bastēns, kas jau ilgus gadus kopj latviešu dvēseles – vada Alfa kursus, dažāda veida rekolekcijas, iepazinis un iemīlējis Latviju -, atklāja, ka sākumā sešpadsmit gadu dzīvojis Lietuvā, šobrīd nu jau vairākus gadus uz dzīvi apmeties Latvijā. Jautāts, kā ārzemnieks redz Latviju, viņš atbildēja: – Ir vairākas lietas, kas Baltijas valstīm ir kopīgas. Vispirms ir pārsteidzoši, cik cilvēki šeit izslāpuši pēc Dieva vārda. Viesojoties daudzās skolās, baznīcās, slimnīcās, visur esmu saskāries ar atsaucību, entuziasmu un viesmīlību. Otra īpašā lieta, kas raksturīga Latvijai, ir atvērtība ekumenismam. Beļģijā, no kurienes nāku, šādas kristiešu vienotības un brīvības nav.
Viesis uzsvēra, ka, atgūstot valstisko neatkarību, latvieši pauda, ka no Rietumu ļaudīm nepārņems negatīvo. – Tomēr cilvēki mainās, un tagad, kad Latvijā tieku aicināts uz rekolekcijām, to temats bieži ir depresija un veids, kā to pārvarēt, –
atklāja Žozefs Bastēns. – Cilvēki slimo ar depresiju, par šo tēmu esmu novadījis daudz rekolekciju, un arī man pašam savulaik bija šī slimība, līdz ar to zinu, kā no tās izkļūt.
Otrs, ko ārzemju misionārs pamanījis mūsu sabiedrībā, – daudzos latviešos joprojām mīt padomju cilvēks, vīrieši ir salauzti, alkohola atkarībās, baznīcās dominē sievietes.
– Ir svarīgi zināt, ko Dievs vēlas, bet katram no mums jāuzdod jautājums, vai varu izlemt un spert soli lēmuma pieņemšanas jomā es pats. Daudziem latviešiem ar lēmumu pieņemšanu ir grūtības, bet cilvēks ir savu lēmumu rezultāts, – teica Žozefs Bastēns.
– Lēmums parasti saistās ar risku. Vēsturiski Latvijā ir dominējušas citas varas, tomēr no to jūga esat tikuši ārā. Esat brīva zeme, brīvi ticēt, brīvi pieņemt lēmumus, brīvi būt atbildīgiem un uzticīgiem. Latviešiem ir lielas spējas piemēroties un mācīties, iemācīties jaunas valodas, būt radošiem, mākslinieciskiem. Jaunajai paaudzei ir lieliskas spējas, jaunieši labi pārzina vēsturi, ir savas zemes patrioti. Ja Latvija būs Dieva rokās, tā veiks lielas lietas, Dievam nekas nav neiespējams! –
pārliecināja beļģu misionārs, piebilstot, ka negatīvās domas vērts izkliedēt ar Dieva vārdu. – Iegūsti dvēseles mieru, un tūkstoši tev apkārt mainīsies!
Lūgšanu brokastu muzikālais deserts bija Operas mākslinieces Evitas Zālītes un ģitāristes Ilzes Gruntes duets. Dziedātāja klātesošos uzrunāja arī ar pārdomām.
– Daudzi cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši, bet tā nebūt nav pirmā reize, kad tautieši no Latvijas izbrauc, – aizdomājās Evita Zālīte. – Svarīgākais būtu daļu no aizbraucējiem sagaidīt mājās. Ir jāvēlas, lai viņi atgrieztos ar lielām domām. Ir jāiedvesmo arī sevi, lai mēs būtu priecīgi cilvēki, pie kuriem tautieši vēlas atgriezties. Un jādod ziņa, lai viņi brauc atpakaļ, ka mēs viņus ļoti gaidām. Turklāt šī ziņa jādod nevis globālā veidā, bet katram personīgi, jo mēs ikviens pazīstam kādu, kuram būtu vērts atgādināt par atgriešanos Latvijā. Daudzi svešatnē ir iesakņojušies, viņiem ir laba dzīve, bet savu cilvēku mīlestības, savas zemes smaržas tur nav. To nevar nopirkt ne par kādu naudu, un to vērts atgādināt, teikt priekšā.
Novada pašvaldības vārdā Lūgšanu brokastīs uzstājās Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Viņš pateicās par īpašo Lūgšanu brokastu izjūtu, ka ir šāds laiks, kurā „sējam mieru, drosmi, labsajūtu, un mūsu lūgšanas kā saules stari krīt uz zemes, ļauj augt jauniem darbiem, jauniem panākumiem un stipruma izjūtai". – Man pašam šīs ir trešās Lūgšanu brokastis, pirmās pirms gada bija Madonā, tad sekoja reģionālās Lūgšanu brokastis Cēsīs, kas abas deva spēku strādāt novadam un savu darbu veltīt Latvijai, – atzina priekšsēdētājs. – Lai būtu stiprs, ir jābūt stiprām saknēm. Esmu pārliecināts, ka latviešiem ir stipras saknes. Tautu interešu sadursmes vietā, kādā novietota un atrodas Latvija, izdzīvot, izauklēt savu kultūru, saglabāt valodu un būt brīvai valstij daudzām tautām nav bijis pa spēkam. Tas ir mūsu stiprums, mūsu vērtība un mūsu saknes.
Ar jauniešiem ne tik sen diskutējām, kāpēc ir labi dzīvot Latvijā. Atbilžu bija daudz, bet pāri visām bija atziņa, ka tikai Latvijā varam būt kā mājās, tikai šeit varam būt pa īstam saprasti un pa īstam būt paši. Tas ir stāsts par identitāti, kas jāveido un jākopj. Identitāte neveidojas tikai valstiskā līmenī, tā veidojas dzimtajā pagastā, dzimtajā novadā. Lai to stiprinātu, esam ieviesuši Madonas draugu kartes. Madonas draugi ir visi, kas dara labu pilsētai, kas attīsta mūsu novadu, un šodien vēlos Madonas draugu kartes dāvināt Lūgšanu brokastu organizētājām Jutai Strazdiņai un Neldai Janovičai.
No ārzemnieka pozīcijām, kas Latvijā iejuties, pateicoties savam kalpojumam, sakāmo iesāka Madonas katoļu draudzes prāvests priesteris Pāvils Kamola. Viņš uzsvēra, ka ielaist saknes svešumā, ja nav atbalsta un cilvēku mīlestības, ir neiespējami. Ikvienam nepieciešama gan vertikāle – skatījums uz Dievu, gan krusta horizontāle – sadarbība ar otru cilvēku un kopienu. Priesteris skāra arī pārprastas dievbijības tēmu, kad dzīves negatīvo pieredzi cilvēki „apēd" un noglabā sevī kā rūgtā slēptuvē, bet ikdienas virspusē piekopj lūgšanu skaitīšanas praksi. Viņš iedrošināja negatīvo nosaukt vārdā, atdot Jēzum, tikai tad cilvēks kļūs patiesi brīvs un dziedināts.
Mūsu pusē vienpadsmito gadu dzīvo itālis Alessandro Monesi. Viņa pārziņā ir lielākais savvaļas ogu savācējs un eksportētājs Latvijā – Madonā bāzētais itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums SIA „Pharmeko Lettland". Alessandro Monesi dalījās pieredzē, kā Latvija mainījusies kopš 2004. gada, kad viņš mūsu valstī viesojās pirmo reizi.
Noslēgumā visi klātesošie vienojās kopīgā lūgšanā par Latviju, novadu un Madonu, izsakot cerību pēc gada Lūgšanu brokastīs satikties atkal.
13.02.2019.