24. septembra laikrakstā „Stars" tika atspoguļotas reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistu tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu pārrunātās aktualitātes. Šajā numurā tiek piedāvāta iespēja lasīt par tikpat aktuālu tēmu – izglītība un mediji.
Pašvaldības spējīgas sakārtot
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, skolēnu vecākus satrauc jautājums par skolu saglabāšanu. Kur būs tuvākā skola? Vai tiks saglabātas pašreizējās izglītības iestādes?
Uzdodot jautājumu Ministru prezidentam, vai nav iespējams novadu centrus attīstīt arī bez reformas un vai necietīs izglītība, Krišjānis Kariņš skaidroja: – Katra pašvaldība laika gaitā ir spējīga sakārtot izglītību pašvaldībā. Balstoties uz skolēnu skaitu, ir spējīgi izvērtēt, kur saglabāt pamatskolas, kā attīstīt vidusskolas. Ir iespējams izglītības tīklu pašvaldībās racionalizēt. Viens no šīs valdības pamatmērķiem ir, lai valsts nākotnē varētu efektīvāk piedāvāt pakalpojumus un turpināt attīstīties racionāli. Arī pierobežas skolas tiks saglabātas, jautājums tikai – līdz kurai klasei. Administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs arī skolu reformu. Jāattīsta lielās un spēcīgās skolas. Skolēniem jāno-drošina plašākas izglītības iespējas, jāorganizē bērnu nokļūšana skolās, savukārt pamatskolas jānodrošina tuvāk mājām.
Jādomā par mediju ilgtspējīgu izdzīvošanu
– 13 miljonu papildu nauda budžetā ir atvēlēta Kultūras ministrijai. Tās ir plašas iespējas, kur un kā šos līdzekļus novirzīt. Valsts mērķis ir, lai informācija nonāk pie visiem iedzīvotājiem un tā ir pieejama. Šobrīd viss ir atkarīgs no Kultūras ministrijas – kas ir prioritātes un kur līdzekļi tiks novirzīti. Viena no valdības prioritātēm viennozīmīgi ir mediju ilgtspējīga izdzīvošana visā valsts teritorijā, – norādīja Krišjānis Kariņš.
– Domājot par atbalstu medijiem, ir veikti grozījumi Pasta likumā, tādējādi nodrošinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija līdz šim. Savukārt otra lieta ir sabiedriskie mediji un to iziešana no reklāmas tirgus. Ja plānotie pasākumi šajā jomā tiks veikti, tas skars arī komercmedijus, kas būs ieguvēji. Tas noteikti nebūs ekonomiski liels pieaugums, tomēr tas varētu paplašināt lasītāju loku, kā arī stimulēt mediju biznesu. Jāatzīst, ka administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs un būs jauns izaicinājums medijiem, – sarunas noslēgumā atzina Ministru prezidents.
01.10.2019.