Neraugoties uz iebildumiem un diskusijām, administratīvi teritoriālās reformas rats turpina griezties uz priekšu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce turpina tikties ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu reformas būtību. Vēlējāmies uzzināt, ar kādām domām šo reformu gaida Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
– Piekrītu, ka pašvaldību tīklā Latvijā kaut kas ir jāmaina, jo tik ļoti dažādas pirmā līmeņa pašvaldības, kā ir tagad – no dažiem tūkstošiem iedzīvotāju līdz pat 39 tūkstošiem iedzīvotāju, – valstiski īsti pareizi tas nav. Tās ir milzīgas atšķirības, un līdz ar to arī pašvaldību veiktspēja ir ļoti dažāda. Ja šis pašvaldību tīkls būtu līdzvērtīgāks, droši vien būtu arī vieglāk plānot un saprast pašvaldību kapacitāti.
Bet, ka pašvaldību reforma būs panaceja, ka, savienojot kopā mazos novadus, visi pēkšņi dzīvos labāk, laimīgāk un bagātāk – esmu pārliecināts, tā nav patiesība.
2009. gada reforma Madonas novadam noteikti ir bijusi ar plus zīmi. Manuprāt, teritorija, kura šobrīd ir Madonas novadā, varēja attīstīties un attīstās labāk, nekā lielākā daļa pagastu būtu spējuši attīstīties, paliekot vieni. Taču tas nav pamatojoties uz apvienotiem 15 budžetiem, bet gan pamatojoties lielākoties uz Eiropas Savienības fondu finansējumu un uz valsts atbalsta mehānismiem. Līdz ar to Madonas novada pašvaldība spēja piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, programmas un varēja veikt šīs investīcijas. No budžeta mēs nebūtu varējuši attīstīties ne tuvu tā. Uzskatu, ka piecu budžetu apvienošana, kā tas paredzēts jaunajā modelī, nedos nekādu izrāvienu. Ja tam visam atkal sekos Eiropas fondi, dažādas programmas, tad jā – arī šis jaunais novads spēs piesaistīt naudu un attīstīties. Tikai tur slēpjas izaugsme, ja ir vēl kādi citi finansējuma avoti vai varbūt mainās pašvaldību finansēšanas kārtība un jaunajiem novadiem ir citi pārdales mehānismi no valsts budžeta līdzekļiem vai, piemēram, no Pierīgas. Bez tam, manuprāt, lai no šīs reformas gūtu arī kādu konkrētu labumu, vajadzīgs arī valsts atbalsts jeb tā saucamā burkānu nauda – kaut vai šie 300 miljoni ceļu infrastruktūras sakārtošanai, lai arī iedzīvotāji varētu novērtēt reformas ieguvumus.
– Reformas sakarā daudz tiek runāts par pakalpojumu kvalitāti.
– Runājot par pakalpojumu kvalitāti, es domāju, ka mazie novadi pietiekami labi tiek galā ar ikdienas lietām, ar saimniekošanas, sociālo, kultūras un sporta jomu. Kas attiecas uz sadarbību, mēs jau šobrīd varam sadarboties un arī to darām – ar vienotu būvvaldi, izglītības pārvaldi, sporta skolu, kas strādā visā teritorijā. Tāpēc reforma nav vajadzīga. Protams, ja Latvijā paliktu tāds pašvaldību tīkls kā ir tagad, mazajām pašvaldībām pie Eiropas naudas apguves, pieļauju, reizēm pietrūktu cilvēkresursu, kas šos projektus profesionāli var apgūt, tāpat arī finanšu resursu līdzfinansējumam un kredītiem. Tad lielai pašvaldībai iespējas ir lielākas, bet, ja šādu fondu nav, tad tam nav nekādas nozīmes.
– Publiskajā telpā izskan viedoklis, ka, apvienojot novadus, tiks ietaupīti administratīvie izdevumi…
– Es esmu gatavs atspēkot šo argumentu un saku – nē, tā nebūs. Ir veikti pētījumi šajā virzienā, un tas, kas šajos pētījumos ir izanalizēts, – ietaupīt izdosies aptuveni vienu procentu no kopējiem pašvaldības izdevumiem, jo, apvienojot novadus, mēs jau automātiski neslēgsim skolas vai kultūras namus, vai bērnudārzus, vai saimnieciskos dienestus. Daudz kas tiks apvienots. Jā, nebūs katrā novadā deputātu. Uz pieciem novadiem būs viens deputātu korpuss, bet cik tad saņem deputāti? Madonas novadā tie ir ap simt eiro, mazajās pašvaldībās – pārdesmit eiro mēnesī. Kaut kas, protams, ekonomēsies administrāciju līmenī, kad, iespējams, kāds speciālists būs mazāk finanšu, juridiskajā vai vēl kādā sadaļā, bet tie arī ir tikai daži darbinieki pie kopējā pašvaldību darbinieku skaita. Šobrīd Madonas novada pašvaldībā ar visām iestādēm un struktūrām kopā strādā 1600 darbinieku. Pienāks klāt droši vien kādi 500 no kaimiņu novadiem. Tie varētu būt apmēram septiņi procenti darbinieku, kas varētu samazināties, bet iestāžu tīkls jau paliks, ja vien nebūs valstiskas nostājas slēgt mazās skolas vai kaut ko tamlīdzīgi. Līdz ar to administratīvie ietaupījumi tiešām ir viens procents. Bet vai tas viens procents ir reformas vērts? Es nezinu!
Šobrīd Madonas novadā ir 14 pagasti un Madonas pilsēta, un tā ir liela teritorija. Desmit gadu laikā, kopš iepriekšējās reformas, esam radījuši pārvaldības modeli, kad mēs varam pārraudzīt teritoriju un ar vienādiem principiem strādāt. Ja nāks klāt vēl četri novadi, būs 21 pagasts un četras pilsētas – 25 teritoriālās vienības, tad parēķiniet, cik laika būs nepieciešams, lai deputāti izbrauktu tikties ar iedzīvotājiem. Šobrīd mazie novadi zina pilnīgi visu par savām iestādēm, par saviem cilvēkiem, par savām problēmām. Tad notiks centralizēta lēmumu pieņemšana Madonā novada domē, un diez vai deputāti varēs pārzināt konkrētās teritorijas specifiku. Pārvaldība būs jāplāno centralizēti, bet ar ļoti spēcīgu teritoriālo atbalstu, lai saprastu šo problēmu klāstu.
Vēl viens mīts, kuru es gribētu atspēkot, – mēs neatjaunojam Madonas rajonu. Madonas rajona padomes laikos bija divu līmeņu pašvaldības. Pirmais līmenis – pagastu un pilsētu pašvaldības, kas lēma visus saimnieciskos jautājumus ar saviem deputātiem, ar savu budžetu un finansēm. Un rajona padome, kam bija tikai dažas funkcijas – muzejs, bibliotēka, sabiedriskais transports, slimnīca. Šobrīd mēs runājam par viena līmeņa pašvaldību visā rajona teritorijā, kas ir pilnīgi citādāka pašvaldība, nekā bija. Teritoriāli tas ir rajons, bet funkcionāli – pilnīgi kaut kas cits.
– Daudzās diskusijās tiek pieminēta nepieciešamība pēc divu līmeņu pašvaldībām.
– Jā, ja gribam līdzsvaroti attīstīt Latviju, būtu jādomā par reģionālo attīstību divos līmeņos, deleģējot kaut kādu apjomu no valsts funkcijām uz šiem reģioniem un varbūt kaut ko paņemot no pirmā līmeņa uz otro. Kaut vai vidusskolas vai sociālo aprūpi, tajā skaitā Eiropas fondu pārdali, lai šie reģioni ir stipri. Tas, ko es, piemēram, saredzu – mums ir tieslietu nams, kur koncentrējas tieslietu sistēmas struktūras. Kāpēc gan šādā veidā nevarētu kaut kādas valsts pārvaldes sistēmas nest uz reģioniem? Es zinu valstis, kur pat ministrijas darbojas ārpus galvaspilsētas. No tāda viedokļa šis otrais līmenis būtu gan plānošanas, gan funkciju ziņā tas, kas dotu reģioniem attīstību, lemtspēju un labu pārvaldību. Es par to būtu gatavs runāt. Tas pat būtu vērtīgāk – atstāt tagadējo tīklu ar pirmā līmeņa funkcijām, vienkārši uz reģioniem paņemot kaut ko priekš otrā līmeņa. Lai to vietējo saimniecisko jautājumu var lemt uz vietas nelielajā pašvaldībā. Taču diskusijām par to būtu jābūt vienlaicīgi. Jābūt modelim, ka mēs ejam uz divu līmeņu pašvaldībām un ar kādām funkcijām. Jo tagad it kā par pirmo līmeni viss skaidrs, par otro līmeni kāds kaut kur kaut ko runā, bet mana pārliecība ir, ka nolems pirmo līmeni reorganizēt un viss – diskusijas par otro līmeni ar to pašu dienu būs beigušās.
– Kuri, jūsuprāt, varētu būt lielākie izaicinājumi, kas sagaida jauno novadu?
– Viennozīmīgi – skolu tīkla organizācija un plānošana, skolēnu pārvadājumi, transporta plūsma. Šobrīd, piemēram, Vestienas pamatskola un Ērgļu vidusskola atrodas dažādos novados un konkurē par finansēm, bet pēc reformas tās būs viena novada skolas un par finansēm nekonkurēs, vienīgi paliks savstarpējā konkurence par skolēniem, bet tas jau ir cits stāsts. Tas attiecas arī uz ūdenssaimniecību un siltumapgādi, ko mēs novada griezumā veiksmīgi reorganizējam. Tāpat vispārējā kopējā administrācija, budžeta sadalīšanas principi, finanšu plūsma. Jau tagad Madonas novadā tas ir pietiekami komplicēti, bet tad novads būs vēl lielāks. Būs jādomā principi, kā šo naudu taisnīgi sadalīt, un noteikti būs jāapgāž mīts, ka Madona paņem visu, jo es galvu varu likt ķīlā, ka šajos desmit gados, kopš esmu bijis domes priekšsēdētāja vietnieks un pēdējā sasaukumā – priekšsēdētājs, Madona nav bijusi tā, kas paņēmusi proporcionāli lielāko daļu no budžeta, lai kā varbūt arī kādam no malas tas varētu likties. Arī jaunajā novadā tas tā nebūs, bet, lai kliedētu iedzīvotāju šaubas, būs jārada tādi mehānismi, lai būtu caurskatāmība. Kaut vai runājot par vadības klātesamību. Nupat mums bija tikšanās ar uzņēmējiem Madonas novada visos pagastos, kas aizņēma divarpus pilnas darbdienas. Jaunajā novadā tas varētu aizņemt visu nedēļu…
Šobrīd Madonas novada budžets ir 24 miljoni, jaunajā modelī tie varētu būt kādi 33 miljoni. Protams, iespējas kopumā ir lielākas, var piesaistīt lielākas investīcijas, lielākus projektus, un tad tā būs deputātu lemšana. Paredzēts, ka jaunajā novadā būs 19 deputāti, un viņu rokās būs šis resurss, kas būs lielāks, arī kredītportfelis teorētiski būs lielāks, un varēsim vēl lielākus projektus ieviest, bet skaidrs, ka tie nebūs milzīgi projekti uz visām teritorijām, būs jāskatās stratēģiski, kas kurā vietā ir tas, kas ieviešams. Protams, arī koncentrējot labākos speciālistus un profesionāļus no visiem pieciem novadiem, var arī celt administrācijas kapacitāti, kas arī iedos pievienoto vērtību. Es nesaku, ka viss, kas plānojas, ir slikti, bet tas būs administratīvi sarežģīti, būs labi jāplāno, labi jāskaidro – daudz darba, lai šo lielo mehānismu pareizi darbinātu.
11.12.2019.