Redakcijas aicinājumam izteikt viedokli par jaunā Pašvaldību likuma novitātēm, kas spēkā stājās šāgada 1. janvārī, divu stundu laikā atsaucās deviņi mūsu laikraksta lasītāji.
Vēl daži savu viedokli pauda, atsūtot īsziņu, kā, piemēram: „Likums nokavēts. Zem Madonas galvas kā ģerbonī (acīmredzot salīdzinot ar trijām sniegpārsliņām tajā. – Red.) Lubāna, Ērgļi, Cesvaine izkusīs kā cīruļputenis maijā!"
Jāatzīmē, ka jaunais Pašvaldību likums aizstāj novecojušo, 1994. gadā pieņemto likumu „Par pašvaldībām". Viens no Pašvaldību likuma jauninājumiem ir iecerētā iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidošana. Telefonakcijas dalībniekus aicinājām izteikt viedokli, vai atbalsta šādu iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidošanu un vai paši būtu gatavi tajās darboties, kā arī – vai Madonas novada pagastos katrā ir nepieciešams savs pārvaldes vadītājs, kaut vai apvienojot šos pienākumus ar īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja amatu, vai šos pienākumus varētu pildīt divos pagastos, kā tas vairumā Madonas novada pagastu jau notiek.
Kopumā telefonakcijas dalībnieki atzinīgi novērtēja iecerēto iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidošanu, uz ko tā uzstāja Valsts prezidents Egils Levits. Dažiem nebija īsti skaidrs, kā tās darbosies, vai tās spēs ietekmēt pašvaldības lēmumu pieņemšanu un kādu jomu pārstāvjus tajās ievēlēs.
Savukārt par pagasta pārvaldes vadītāja amata štata vienību pagastos domas dalījās. Daži uzskata, ka veiksmīgs risinājums ir pagasta pārvaldes vadītājs divos pagastos, kā, piemēram, Mētrienas un Praulienas pagastā, kur veiksmīgi šos pienākumus pilda Ilona Zalāne. Turpretī citi ir pretējās domās, uzskatot – ja ir viens vadītājs divos pagastos, tad īsti viņš neesot nevienā. Vēl citi domā, ka pārvaldes vadītājam (kaut vai apvienojot ar īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja pienākumiem) ir jābūt katrā pagastā, pie tam tas jāizraugās no vietējo vidus, kuri labi pazīst iedzīvotājus un pārzina problēmas.
Telefonakcija atklāja vēl kādu iezīmi – cilvēki ir izslāpuši pēc komunikācijas, daļa vēlējās vienkārši parunāties, izkratīt sirdi, bija arī tādi, kuri uzdeva pavisam konkrētus jautājumus – ko darīt, ja mājās pazūd elektrība vai nepieciešams santehniķis? Kolhozu laikos varēja aiziet uz kantori un sarunāt, kas un uz kādiem nosacījumiem salabos – pa blatu, par naudu vai polšu, bet tagad esot liela neziņa. Vairāki pauda arī neapmierinātību ar pagasta pārvaldes darbu, ne vienmēr varot saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, tāpat vairāk darbā esot jāpieņem jauni darbinieki, lai nebūtu tā, ka pagastvecis nomainās vairākkārt, bet pārvaldē turpina strādāt tie paši darbinieki un tad neesot arī gaidīto pārmaiņu, jo kā kakls groza, uz to pusi galva strādā… Darbā nebūtu jāpieņem arī pārvalžu darbinieku tuvinieki, lai neveidotos „ģimenes uzņēmumi".
Piekrīt simtprocentīgi
Madoniete Anita Gailuma, daudzdzīvokļu mājas Veidenbauma ielā 1a vecākā: „Es simtprocentīgi piekrītu tam, ka ir jāveido iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Par lauku pagastiem nezinu, bet Madonas pilsētā noteikti tādu vajag, jo tad būtu iespēja izdiskutēt dažādus jautājumus, pirms novada dome pieņem lēmumu. Ir vajadzīga lielāka atklātība, it īpaši, ja tas skar iedzīvotājus, par to vajadzētu informēt iepriekš un uzklausīt mūsu domas un argumentus. Jo drīzāk šādu padomi izveidos, jo labāk. Tad būsim labāk informēti par visu, kas notiek, un nebūs tā kā šoruden, kad blīkš un blākš tika nolemts izsniegt tikai vienu lielo maisu lapu savākšanai. Visus gadus šim mērķim nauda bija, bet nu par katru nākamo maisu tika noteikta neadekvāti liela summa. Es vēl saprastu, ja tie būtu kādi pieci seši eiro, bet 25 eiro –
atvainojiet, arī daudzdzīvokļu mājai tā ir liela summa. Tāpat šokā bijām par izstrādātajiem publisko teritoriju kopšanas noteikumiem, neuzklausot iedzīvotāju viedokli un, tos būtiski mainot, lielu daļu pienākumu uzkraujot uz iedzīvotāju pleciem. Arī es, ja aicinātu, iesaistītos šādas padomes darbībā."
Arī mētrienietis Ilmārs Grudulis, kas savulaik daudzus gadus ir vadījis Mētrienas pagasta dzīvi, atbalsta iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošanu. Viņas skatījumā tā ir viena no labākajām Valsts prezidenta iniciatīvām, un tā ir jāatbalsta. Šādai padomei katrā pagastā ir jābūt savai.
„Tās varētu darboties kādu piecu aktīvāko pagasta cilvēku sastāvā, pārstāvot dažādas iedzīvotāju grupas. Taču pārvaldes vadītājs varētu būt viens divos pagastos. Vismaz Mētrienā šai ziņā ir pozitīva pieredze, ar Ilonu Zalāni, kura vada arī Praulienas pagasta pārvaldi, mums ir veicies. Savukārt ja tiktu izveidota iedzīvotāju konsultatīvā padome, mēs būtu labāk informēti, aktīvāk varētu iesaistīties dažādu problēmu risināšanā, virzīt savus priekšlikumus izlemšanai Madonas novada domē, parādīt lielāku iniciatīvu," pauda Ilmārs Grudulis.
Iniciatīvai ir liela nozīme
Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča atzīmēja, ka tādas padomes ir noteikti vajadzīgas: „Tad lielāka nozīme būtu piedalīties arī domes sēdēs, jo iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvju teiktajam būtu lielāks svars. Tā būtu laba iespēja paust savu attieksmi un izteikt priekšlikumus, pirms novada dome kaut ko nolemj, nevis pēc tam protestēt, kad lēmumi ir jau stājušies spēkā. Ņemot vērā, ka padomē varēs ievēlēt jau no 16 gadu vecuma, padomes sastāvā būtu iespējams iesaistīt pārstāvjus no dažādām sabiedrības grupām – gan jaunos, gan seniorus, pie tam no dažādām jomām. Ja mani aicinās, es tajā piedalīšos. Savukārt attiecībā uz pārvaldes vadītājiem esmu par to, lai pārvaldi un īpašumu uzturēšanas nodaļu vadītu viens cilvēks un tas būtu katrā pagastā. Man īsti nepatīk šis variants, kad viens cilvēks vada pārvaldes divos pagastos, jo tā pa īstam nevar iedziļināties ne vienā, ne otrā pagastā, it īpaši, ja esi ienācējs un nedzīvo nevienā no tiem. Apvienot abus šos amatus gan būtu labs risinājums."
J. Adamoviča uzsvēra, ka iniciatīvai ir liela nozīme un nav jau tā, ka iedzīvotāju domas netiek uzklausītas. Viņa esot uzrakstījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar aicinājumu neapstiprināt pašvaldības saistošos noteikumus par nekustamo īpašumu un tiem piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu. No ministrijas esot saņēmusi korektu atbildi, ka tā esot uzdevusi pašvaldībai tos pārstrādāt, informējot, ka ar tiem var iepazīties novada domē.
Jābūt vietējam
Savukārt Andris Piliņš no Liezēres pagasta uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc pagasta pārvaldes vadītāju nevarētu ievēlēt vietējie iedzīvotāji: „Mums jau viens „ārlietu ministrs" bija, kas beigās vadīja pat divus pagastus, bet no skraidīšanas pa diviem pagastiem nav taču nekādas jēgas. Kāpēc vispār bija jāieliek cilvēks no malas? Ar to vien, ka pagastā nopērk dzīvokli, nepietiek. Ir arī jāpārdomā pagasta pārvaldes vadītāja pilnvaras, lai nebūtu tā, ka tad, kad kāds saka, ka uz ceļa jāuzber grants, viņš atbild, ka bez domes piekrišanas to nevarot."
A. Piliņš pauda arī neizpratni, kāpēc skolēni uz Liezēres pamatskolu ar diviem busiņiem tiek vesti gan no Vestienas, gan no Bērzaunes. Par Vestienu viss skaidrs, jo tur skolu slēdza, bet kāpēc jāved no Bērzaunes. Viņš pauda arī lielu nožēlu, ka Mēdzūlā likvidēja bibliotēku – vismaz kādu slodzīti varējuši atstāt, lai iedzīvotājiem būtu pieejami vismaz bibliotēkas sniegtie pakalpojumi viņu dzīvesvietā. Viņš pauda atbalstu iedzīvotāju konsultatīvās padomes izveidei, šādu cilvēku kopu veidojot no vietējiem, kā arī izteica viedokli, ka Madonas novadā nav vajadzīgi trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, jo iedzīvotāju taču paliek aizvien mazāk.
Arī Skaidrīte no Jaunkalsnavas pauda atbalstu tam, lai katrā pagastā būtu savs pārvaldes vadītājs, izvēlēts no pašu cilvēkiem, kuri labi pazīst pagasta iedzīvotājus, pārzina viņu vajadzības, zina katru māju un kuriem ir redzējums par pagasta attīstību. Tad varbūt iedzīvotāju konsultatīvās padomes izveide nebūtu tik aktuāla. Viņa uzteica bijušo ilggadējo Kalsnavas pagasta padomes vadītāju Vitautu Bartušauski, kas bijis ļoti aktīvs, visur piedalījies, vienmēr bijis lietas kursā par to, kas notiek pagastā, un pie kura vienmēr varējis aiziet, pasūdzēties un izstāstīt savu bēdu.
Madoniete Maija Ančupāne, atbalstot iedzīvotāju padomju veidošanu, uzsvēra, ka daudz būs atkarīgs no padomes sastāva, tās veidošanas principiem, cik aktīvi cilvēki tajās tiks izraudzīti. „Ja par sabiedrības interesēm tās pārstāvji iestātos tikpat aktīvi kā Jeuženija Adamoviča, kura visu spēj dabūt gatavu, tad tai būs nozīme, jo, visticamāk, arī novada domes deputāti ieklausīsies iedzīvotāju priekšlikumos. Katrā ziņā mēģināts jau nav zaudēts," uzskata Maija Ančupāne.
Dzintra no Sarkaņu pagasta pauda skepsi par iedzīvotāju konsultatīvās padomes efektivitāti, jo jau tagad, atnākot uz pagasta pārvaldi, sacītais tiekot uzņemts ar ironiju. Tāpat īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja pienākumi vismaz viņu pagastā neesot savienojami ar pārvaldes vadītāja amatu. Tad jau labāk lai viens vadītājs ir uz diviem pagastiem, vienīgi šādā gadījumā īsti nevarot saprast, cik ilgi vadītājam ir jābūt katrā pagastā. Viņas ieskatā Sarkaņu pagasta iedzīvotāji pakalpojumu pieejamībā esot atmesti kādus 20 gadus atpakaļ. „Iedzīvotāju konsultatīvās padomes varbūt varētu arī veidot, varbūt vismaz būtu kāds, kas patraucē darboņu mieru pagastu pārvaldēs. Arī es labprāt iesaistītos tādā padomē, ja aicinātu darboties, kaut gan pagastā jau tagad esmu tāda kā „varžacs"," piebilda Dzintra.
Zina Drozdova no Aronas pagasta atzīmēja, ka tādas domubiedru grupas kā iedzīvotāju konsultatīvās padomes, ja vien tās izdotos izveidot (iedzīvotāju jau paliekot arvien mazāk), nebūtu slikti. Attiecībā uz pagasta pārvaldes vadītāju – varianti varētu būt dažādi, jo tagad jau daudzus amatus apvieno, galvenais – lai strādātu un palīdzētu iedzīvotājiem risināt problēmas. Kā, piemēram, viņai, kurai pirms diviem gadiem atslēdza ūdeni un tagad pēc ūdens jāiet uz meliorācijas aku purvā vai jābrauc pie māsas, neraugoties uz to, ka ūdensvads ir ievilkts līdz pašai mājai, bet, atgriežot krānu virtuvē, ūdens tomēr netek…
Jauna forma
Madoniete Aija Zariņa atgādināja, ka mēs visi vairāk vai mazāk cīnāmies par demokrātiju un vēlamies dzīvot demokrātiskā valstī, līdz ar to iedzīvotājiem būtu jāatļauj piedalīties lēmumu izstrādes procesā, to pieņemšanā un varbūt vienu otru lēmumu arī apšaubīt. „Esmu pārliecināta, ka tā mums visiem būs visnotaļ pozitīva pieredze, ja tādas iedzīvotāju konsultatīvās padomes tiks izveidotas. Tā būs jauna forma, varbūt ies grūti, varbūt arī neizveidos, bet tad tas būs ļoti bēdīgi. Manuprāt, šādas konsultatīvās padomes ir vienkārši vajadzīgas. Pašreiz izpildvara ir šķirta no tautas, labi vēl, ja varasvīri tās noskaņojumu vismaz kaut cik nojauš. Es uzskatu, ka viņiem pārāk daudz varas ir iedots un ļoti maz reaģē uz to, kā iedzīvotājiem klājas, ko viņi grib."
Vaicāta, vai arī viņa piekristu darboties tādā padomē, Aija Zariņa atbildēja ar pretjautājumu – kāpēc gan ne, ja varētu būt noderīga sabiedriskā kārtā un arī jūtas vēl pietiekami spēcīga un stipra.
24.01.2023.