7. augustā pēc Svētās Mises, brokastīm un nelielas instruktāžas ceļā uz Aglonu devās svētceļnieki no Madonas Kristus Karaļa katoļu draudzes. Grupai pievienojās pārstāvji no Madonas luterāņu draudzes un katoļi no Lubānas, Skrīveru, Aizkraukles, Ikšķiles draudzes.
Svētceļojumam allaž ir kāda garīga jēga. Ar ilgstošu pārgājienu uz svētnīcu katrs apliecina savu ticību. Svētceļnieks var piedzīvot garīgo aicinājumu, garīgu apskaidrību vai saiti ar dievišķo. Ceļojuma mērķis ir vieta, kur brīnumi veikti vai novēroti, un augustā Latvijas svētceļnieki dodas uz Aglonas sanktuāriju, kur atrodas Dievmātes brīnumdarītājas svētglezna. 15. augustā kristieši tur svin Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas debesīs svētkus, kas ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem, visplašāk Latvijā svinēti tieši Aglonas bazilikā. Tradicionāli svētku kulminācija rit 14. un 15. augustā, kad notiek tautas Krusta ceļš un svētku galvenā Svētā Mise.
Interesanti, ka mūsdienās katru gadu uz 39 vispopulārākajām vietām Eiropā dodas 200 miljonu svētceļnieku. Vieniem tā varbūt ir ziņkārība, citiem – vēlme pabūt draudzīgā vidē, atvaļinājuma laikā pamainīt ikdienas atmosfēru, bērni vēlas piedzīvojumus, bet lielākā daļa noteikti ceļā dodas ticības vadīti.
Mazliet statistikas un intrigas
Visjaunākajam svētceļojuma dalībniekam no 64 cilvēku lielās Madonas grupas ir 2 gadi, pieredzējušākajam gājējam šoreiz ir 61 gads. Svētceļojuma maršruts izvēlēts septiņām dienām: Madona-Saikava-Barkava-Stirniene-Rudzāti-Sutri-Aizkalne-Aglona. Nakšņošana notiek telpās, bet galapunktā Aglonā – teltīs. Grupā puse no dalībniekiem ir bērni, tāpēc liels prieks par to, ka ar viņiem interaktīvās katehēzēs darbojas māsa Gunta Strode. Iepazīšanās vakarā katrs dalībnieks izlozēja vienu personvārdu – par šo cilvēku viņš visu ceļu rūpējas kā sargājošs eņģelis – neredzami iepriecina ar kādu saldumu, ceļā lūdzas vai pasūta un kopīgi ar grupu nodzied veltījuma dziesmu. Sargeņģeļu atklāšanas vakars, kad intriga "kas mani sargā?" noskaidrosies, būs dienā pirms ceļa noslēguma.
Priestera uzruna iziešanas dienā
Svētceļojuma garīgais vadītājs priesteris Māris Ozoliņš, 7. augustā uzrunājot svētceļniekus, norādīja, ka ticības ceļš nav tikai Dieva valstības sasniegšana Debesīs, bet šī valstība ir iespējama mūsos jau tagad, un tas ir katra iekšējās pārveides ceļš. Katehēzēs ik dienu svētceļniekiem ir iespēja pārdomāt, kādā veidā Dievs vada uz iekšējo pārveidi. – Praktizējot ticību, Dievs vada uz mīlestību. Kaut ticībā dzīvot un palikt uzticīgam nav viegli – regulāri jāiet uz grēksūdzi, jāapmeklē Svētā Mise, jālūdzas, tomēr, kā teicis Jēzus, – ticība ir vienīgais, kas mums vajadzīgs, jo tā pārveido iekšēji, – akcentēja priesteris. – Egoists Dieva valstību skatīt nevar. Un būtiski atcerēties, ka ticība sākas ar klausīšanos, ar to, ka klausāmies Dieva Vārdu. Egoists Dievā neklausās, viņš pats visu zina; dzird to, ko grib dzirdēt, kas pašam patīk. Ticība līdz ar to atklājas arī attieksmē pret tuvākajiem.
Kāpēc Dievs ir pieejams tikai ticībā? Tā Viņš to ir iedibinājis. Dievu nevar sasniegt ar panākumiem, ar kādu apmānu, tikai ticībā. Un svētceļojums ir ceļš, ko ejam kopā. Satikšanās dzīves ceļā pārveido mūsu dzīvi. Satikšanās ar Jēzu un viņa mācekļiem ļauj piedzīvot dzīves garīgo perspektīvu.
Dalībnieku pieredze ir dažāda
– Svētceļojumā uz Aglonu eju apmēram četrpadsmito gadu, – laikraksta uzrunāta, atklāja Diāna Dzene. – Ritmiskā iešana, ceļot savu garu uz augšu caur slavas dziesmām un lūgšanām, ļauj man garīgi un emocionāli atpūsties no ikdienas straujā ritma. Svētceļojuma formāts ir kā rāmis, kas pasargā no liekā un rada dvēselei vidi, lai vairāk varu tuvoties Dievam un iepazīt sevi, saredzot arī dvēseles patoloģijas – vājības. Svētceļojums ir vide, kur attīstīt tuvākmīlestību. Eju arī savu bērnu dēļ, lai viņi vairāk tuvotos Dievam un iemīlētu Svētā Gara sadraudzību starp brāļiem un māsām. Eju arī aiz mīlestības uz dabu. Latvijas skaistā daba augustā liek dvēselei veldzēties un piepildīties ar pateicību un skaistuma apjausmu. Gribu pateikties draudzes senioriem, kas finansiāli un visādi citādi atbalsta mūsu bērnus, kā arī komandai, kas sagatavoja svētceļojuma maršrutu. Mājās palicējiem novēlu censties būt samierinātiem un apmierinātiem, celt garu uz augšu ar mazām ikdienas pateicībām un vērot, cik dvēselei un miesai tas ir veselīgi.
– Svētceļojumā uz Aglonu eju piekto gadu, – stāstīja Paula Madžule. – Lai gan šogad varēšu pievienoties tikai uz pāris dienām, sapratu, ka svētceļojums jau kļuvis par tradīciju, kuru vēlos turpināt katru gadu. Ceļojuma laikā gūstu gandarījumu, daudz prieka un stiprinošu emociju gammu. Katru gadu pēc svētceļojuma ir sajūta, ka nākamajā gadā obligāti iešu atkal, jo jūtu, ka tas mani garīgi un emocionāli piepilda. Tas, protams, nav viegls ceļš, bet noteikti pilns ar spēcinošu garu.
Svarīga ir gan vertikāle, gan horizontāle
– Svētceļojumā eju sesto gadu, – laikrakstam uzsvēra Dāvids Dzenis. – Svētceļojuma grupa man ir kā ģimene, ar kuru kopā izbaudu laiku un atjaunoju saikni ar Dievu.
– Pat neatceros, kuro reizi eju uz Aglonu. Šogad Dievs man vienkārši iedeva šo iespēju iet, – aizdomājās Vivita Vecozola. – Par maz laika pēdējā gadā ir bijis mūsu sarunām, ne lūgumiem, aicinājumiem vai kalpošanai, bet tieši sarunām un kopīgam klusumam. Meita Rēzija nevarēja vien sagaidīt svētceļojuma brīdi, bija gatava ceļā doties kaut bez manis. Svētceļojums, protams, ir laiks arī sadraudzībai ar kristiešiem, par ko ir liels un patiess prieks.
– Svētceļojumā pie Aglonas Dievmātes eju septīto gadu. Pirms tam, kad gāja mani bērni, es tikai ilgojos turp doties. Tad reiz vienkārši devos šajā ceļā, – atcerējās Vita Bartuševiča. – Šāgada svētceļojuma moto ir "Ceļš, kas pārveido", tas ļoti atbilst manām izjūtām. Katrs atsevišķi un visi kopā mēs ceļā izmaināmies, pilnveidojamies, rodam atbildes uz saviem jautājumiem. Un arī ļoti jauki pavadām laiku labā sabiedrībā. Domas par Dievu un ceļš pie Viņa izgaismo dzīvi. Ieteiktu katram iziet no savas ērtās komforta zonas vai varbūt no saviem ierakumiem un doties pie jaukās Aglonas Dievmātes.
Piebildīšu, ka svētceļnieki no sirds pateicas un ceļā lūdzas par saviem atbalstītājiem: veikalu "Papīrs", SIA "Junge", "Madonas maiznieks", "Cesvaines piens", "Lazdonas piensaimnieks", "Baltic board" un visiem privātajiem ziedotājiem.
10.08.2022.