Pasaules kartes tika pārzīmētas pēc tam, kad 19. gadsimta vidū notika viena no vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampa-
ņām — Strūves ģeodēziskā loka punktu mērīšana. Mērķis tam bija izmērīt Zemi un noteikt tās formu, aptverot plašu teritoriju no Ziemeļu ledus okeāna līdz Melnajai jūrai. Vēsturiski nozīmīgais ģeodēzijas projekts tika realizēts laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam, Latvijas teritorijā no 1816. līdz 1826. gadam, savukārt mērījumi Vidzemē tika veikti 1824. gadā.
Šogad UNESCO Pasaules mantojumā iekļautajam Strūves ģeodēziskajam lokam aprit 200 gadi, kopš mērījumu veikšanas Vidzemē. Par godu zīmīgajam notikumam, jūlijā Vidzemē tiek organizēti trīs izzinoši pasākumi, un viens no tiem notika arī Madonas novadā.
– 20. jūlijā notika daļa no Strūves ģeodēziskā loka 200 gadu pasākumu cikla. Aktivitātes turpināsies Alūksnes pusē, bet pirms tam pasākumi notika Rankā un Palsmanē. Arī mūsu pusē turpinām izkop šo vēstures liecību, kas pārstāv specifisku nozari – mērniecību, ģeodēziju, astronomiju un nav tā vienkārši saprotama. Tie ir pamati zemes kartēšanai, ar šiem mērījumiem pierādīja Ņūtona teoriju, ka zeme patiesībā nav apaļa, un bez šādiem mērījumiem tas nebūtu tik uzskatāmi parādāms. Tas ir pasaules mantojums, kas iet cauri desmit pasaules valstīm un nav tikai vienas nācijas ietvaros. Pasākumi notika gan Ziestu kalnā, gan Gaiziņkalnā, gan Nesaules kalnā. Tas ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, – stāsta Cesvaines tūrisma centra vadītāja Laura Smudze.
Nesaules kalnā norisinājās mērnieku darbnīcas aktivitātes, kur ar mērinstrumentiem darbojās Agnis Galejs, kopā ar apmeklētājiem veicot dažādus uzdevumus. Pašā kalna galā – ģeodēziskajā punktā – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisti stāstīja daudz interesantu faktu. Aktivitātes norisinājās visas dienas garumā, un tie, kuri apceļoja visus trīs kalnus, un sakrāja trīs nozīmītes ar katra kalna simboliku, saņēma bezmaksas ielūgumu Cesvaines pils apmeklējumam. Tādu cilvēku gan bija relatīvi maz, jo diena bija gara un darbīga, taču tie, kuri izvirzīja sev par mērķi tikt pie ielūguma uz pili, izgāja visus trīs punktus. Vislielākais apmeklējums, kā stāsta Laura, tika novērots Gaiziņkalnā, kad vides gides Danutes Kiopas un Sanitas Somas stāstījumam un pārējām aktivitātēm pievienojās arī tie, kuri par šādu pasākumu nemaz nebija zinājuši. Ērgļos ar interesentiem darbojās Ilze Feldberga. Viņiem bija iespējams uzlikt virtuālās 3D brilles un izbaudīt Ērgļus no putna lidojuma, imitējot virtuālu skatu torni. Ērgļos Strūves punkts nav mainīts kopš pašiem tā pastāvēšanas pirmsākumiem, un ticis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Taču, piemēram, Nesaules kalna punkts ir rekonstruēts.
– Katrā no vietām, kurā piestājām, bija ko redzēt un uzzināt. Mums bija piesaistīti arī Maija Jakoviča un Valērijs Baida, un apmeklējot Gaiziņkalnu, bija iespējams paciemoties viņu galerijā. Savukārt Ērgļu Strūves punkta apmeklējumu varēja apvienot ar viesošanos muzejā „Līdumi" un izkalt Strūves monētu. Diena izdevās piepildīta, pasākumu ciklu apmeklēja vairāki desmiti ieinteresētu cilvēku, – teic Laura Smudze.
LAURAS SMUDZES foto
26.07.2024.