Marts pasaulē tiek atzīmēts kā sociālā darba mēnesis, un marta trešajā otrdienā tiek atzīmēta Starptautiskā sociālo darbinieku diena. Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta sociālie darbinieki katra mēneša otrajā otrdienā tiekas, lai kopā pārrunātu darba jautājumus.
2019. gada 12. marts, šoreiz svētku gaisotnē. Rīts sākās ar muzikālu ieskaņu, kur ar savu dziesmu skanējumu prom no ikdienas uz brīdi aizveda mūzikas terapeite Vita no Cesvaines. Kā jau šādā dienā pienākas, laba vēlējumus un stiprinājuma vārdus teica daudz – gan dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, gan domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, gan sociālo un veselības jautājumu komitejas deputāts Kaspars Udrass. Darbiniekus sveica arī dienas centra „Baltā ūdensroze" darbinieces. Tas bija patīkams un emocionāls svētku brīdis, paldies visiem par kopābūšanu.
Sociālais darbinieks ir palīgs
Bet no ikdienas jau neaizmuksim. Sociālais darbinieks ir palīgs, nevis glābējs. Padomu došana un audzināšana sociālā darba profesionālajā attīstībā ir sen noiets etaps. Tas nav sociālā darba uzdevums – strostēt, audzināt vai pamācīt. Bet arī sociālā darbinieka uzdevums nav apmierināt visas klientu vēlmes. Mediji atspoguļo sabiedrības kopējās noskaņas: neizpratni, nezināšanu un vienpusīgo skatu uz sociālo darbu, kā arī meklē grēkāzi. Ir mediji, kas laiku pa laikam burtiski tiražē stāstus par sliktajiem sociālajiem darbiniekiem, stāstot, ko sociālie darbinieki nav redzējuši, kam nav palīdzējuši. Parasti tiek uzdots vispārinošs jautājums: kur skatās sociālie darbinieki? Te nu jāsaka – nevienā valstī, nekur pasaulē vēl nav tādas profesijas, kas spētu novērst vardarbību, nāvi un atkarības. Arī sociālie darbinieki nav izlūki, tāpēc, ja sociālais darbinieks stāsta, ka viņš par šo situāciju nezināja, tad vajadzētu viņam uzticēties.
Idealizācija un devalvācija
Bieži cilvēki ilgstoši slēpj dažādas problēmas un īpaši no speciālistiem, ja viņi vēl nav gatavi problēmas risināt. Te spilgti parādās vēl viena problēma – sociālā darba idealizācija un devalvācija. Uz sociālo darbu visbiežāk skatās divējādi – vai nu ar apbrīnu, vai ar kritiku, neizpratni. Bieži vien cilvēkiem ir idealizēts priekšstats par sociālo darbinieku: viņš nekad neatteiks, vienmēr palīdzēs un, ja vajag, glābs, un tā viņš rīkosies arī ārpus darba. Patiesībā sociālais darbinieks ir tāds pats cilvēks kā visi, un tā ir parasta, normāla profesija ar savu attīstību, teorijām, metodēm. Arī sociālajā darbā ir labāki un sliktāki speciālisti. Sociālā darba metodes ne vienmēr sākotnēji var likties maigas un patīkamas, īpaši nemotivētiem klientiem. Sākotnējā idealizēšana pārsvarā noved pie devalvēšanas. Sabiedrība gaida, ka sociālie darbinieki visur būs klāt, visu redzēs un izglābs. Ja tā nenotiek, sāk šķist, ka viņi neko nedara un nekam neder. Un tā jau ir profesijas devalvēšana. Jāsaprot, ka sociālais darbinieks nav glābējs, bet palīgs un speciālists sociālo problēmu risināšanā. Sociālais darbs ir palīdzoša, sabiedriska profesija, un ir laiks sākt ieklausīties arī profesionālu sociālo darbinieku viedokļos par sabiedrības procesiem, sociālajām problēmām un to risināšanu. Ir daudzi faktori, kādēļ labās prakses piemēri neiziet tautā. Šādi stāsti ir, bet tos medijos neatspoguļo. Pie tam sociālie darbinieki ievēro konfidencialitāti un daudz nestāsta par saviem klientiem. Arī cilvēki, kas sadarbojušies ar sociālo darbinieku ne tajos skaistākajos dzīves brīžos, labāk aizmirst šos periodus. Sociālais darbs ir kompleksa, grūta un ļoti sarežģīta, bet tajā pašā laikā arī radoša un izaicinājumiem bagāta profesija. Tā ir ļoti daudzpusīga un prasa daudz zināšanu un nepārtrauktu profesionālo attīstību. Sociālais darbs ir viena no daudzajām palīdzošajām profesijām, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās. Katram mums ir individuāli, vairāk vai mazāk apzināti motīvi palīdzēt citiem cilvēkiem.
Sociālais darbs bez rutīnas
„Strādājot, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, meklējot atbildes uz ļoti daudziem nezināmajiem, sociālajā darbā Praulienas pagastā aizvadīti jau 11 darba gadi. Sabiedrībai ir tikai vispārīgs priekšstats par sociālā dienesta darba uzdevumiem un to reālo veikumu, pagastu sociālo darbinieku funkcijās ietilpst organizēt sociālo palīdzību, strādāt ar sociālajiem gadījumiem, zināt, kas notiek ar veciem cilvēkiem pagasta nomalē, motivēt tikko no cietuma iznākušo, nedrīkst aizmirst, ka visam pa vidu aug arī bērni. Nevienā normatīvā vai standartā nav noteikts, ka sociālais darbs lauku kopienā ir kas īpašs, bet šo darbu var veikt, mīlot cilvēkus. Paldies pašvaldībai par iespēju apmācību un supervīziju pakalpojumu saņemšanai, paldies kolēģēm par padomu sarežģītu gadījumu risināšanā. Lai mums visiem pietiek spēka un sirds mīlestības arī nākamajos 10, 20 darba gados!" novēl Ināra.
„Lai būtu sociālais darbinieks, ir jābūt ar plašu redzesloku un spēju orientēties jebkurā situācijā. Šajā darbā katra diena ir krāsaina, reti iestājas rutīna, jo pat tad, kad liekas – esi redzējis un dzirdējis visu, vēl joprojām ir lietas un situācijas, kas nebeidz pārsteigt, un katra diena sagādā arvien jaunus un jaunus izaicinājumus. Svarīgākais sociālajam darbiniekam ir saglabāt balansu starp darbu un atpūtu, jo tikai cilvēks, kas ārpus darba dara lietas, kuras viņu aizrauj, iepriecina un atjauno enerģiju, spēj palīdzēt un iedvesmot citus uz pārmaiņām," uzskata Inga.
„Šis darbs ir sirdsdarbs, aicinājums, kas, iespējams, bija ierakstīts zvaigznēs. Mūsu profesija māca mīlēt, uzticēties un arī ciest. Katrs paldies, katrs izdevies solis uz priekšu ir kā „medusmaize". Sociālā darba pamatā ir cilvēks, un katrs cilvēks ir vērtīgs, tātad arī rūpju cienīgs," uzsver Rita Š.
„Mana darbība sociālajā jomā aizsākās pirms 12 gadiem. Darbs, viennozīmīgi, ir smags, bet patīkams. Tas saistīts ar visdažādākā vecuma personām, bet mērķis ir viens – palīdzēt atrisināt sociālās problēmas, kas ietekmē cilvēka ikdienu. Situācijas ir ļoti dažādas, un sociālā darbinieka darba uzdevums ir sniegt nepieciešamo palīdzību, rast labāko, piemērotāko risinājumu esošajai situācijai. Darbā nākas saskarties gan ar gandarījumu par pozitīvu risinājumu, iespēju palīdzēt, gan sarūgtinājumu, ja neizdodas panākt cerēto, ja klientam nav vēlmes cīnīties par sevi, trūkst motivācijas, prasmju, ir grūtības saskatīt savus resursus. Labs atbalsts ir kolēģi sociālajā dienestā, arī sadarbība ar bāriņtiesas locekli Rutu Vizāni un pagasta pārvaldes pretimnākšana," atzīst Aija.
Darbs, kas sniedz gandarījumu
„Sociālais darbs ir atbildīgs, sarežģīts, mainīgs, interesants, radošs, jo katra problēma ir individuāla un neatkārtojama, tātad – daudz dažādu risinājumu iespēju, darbs, kas sniedz gandarījumu, tāpēc es to daru jau 16 gadu," atklāj Biruta.
„Sociālais darbs ir ļoti daudzpusīgs, izaicinājumiem bagāts un vienmēr pārsteigumiem pilns. Šo darbu var veikt tie cilvēki, kuri ir gatavi rīkoties un pieņemt nestandarta lēmumus krīzes situācijās. Ja jums ir vēlme palīdzēt cilvēkiem, kuri šajā dzīvē ir nomaldījušies, nāciet un pievienojieties mūsu pulkam," aicina Irina.
„Darbs ar cilvēkiem nav viegls, tomēr pretī tas sniedz daudz vairāk. Es esmu dzimusi un augusi Rīgā un Madonā šobrīd dzīvoju tikai pusgadu. Darbs galvaspilsētā un lauku reģionā ir atšķirīgs un nesalīdzināms, ne tikai darba struktūrā, bet arī pašu klientu iespējās un vajadzībās. Kaut arī mans stāžs šeit pagaidām ir uz pirkstiem skaitāms, es un sociālais darbs esam nešķiramas lietas," pastāsta Marta.
„Katram darbam ir savs vieglums un savs smagums, bet no malas katram tas izskatās citādāk, ņemot vērā savu dzīves pieredzi un vērtības. Darbu darot, to veicu saskaņā ar Elika Šafaka atziņu, ka, lai ko mēs darītu, ir svarīgi, ar kādu sirds nodomu mēs to darām, nevis kā tas izskatās no ārienes," darbu raksturo Lolita.
„Tā kā esmu samērā jauns sociālais darbinieks pagastā, man prieku un iedvesmu strādāt dod gan iespēja konsultēties ar pieredzējušākiem kolēģiem, gan iespēja palīdzēt cilvēkiem, dažreiz pat tikai ar sarunas palīdzību. Novēlu visiem atrast prieku pat vislietainākajā dienā, jo vienmēr pēc lietus spīd saule!" teic Rita K.
Katra diena ir iespēja
„Dzīvē tā sanācis, ka pati esmu izaugusi no klientes par sociālo darbinieci. Un, kā liecina statistika, tie cilvēki, kuri paši kaut kādā veidā bērnībā ir cietuši, izvēlas palīdzošās profesijas, tajā skaitā arī sociālo darbu. Es lepojos ar savu profesiju un turpināšu strādāt līdz darba gaitu beigām. Lepojos par to, ka esmu ieguvusi augstāko izglītību, un bērnam, kurš izaudzis nelabvēlīgā ģimenē, tas ir milzīgs sasniegums. Tas, kurš izsaka nievājošus vārdus par šo darbu, to arī nekad nestrādās," pārliecību pauž Inese.
„Mēs domājam, ka mūsu darbi ir tikai pilīte okeānā. Taču bez šīs pilītes okeāns būtu mazāks," uzskata Ilze K.
„Es daru šo darbu, jo, manuprāt, katra diena mums ir dota kā iespēja paveikt kaut ko labu. Nekad nebūs iespējams visiem palīdzēt, bet, ja var sniegt atbalstu grūtā dzīves situācijā kaut vienam cilvēkam, tas piešķir dzīvei dziļāku jēgu. Mans vecvectēvs Jānis Veispals strādāja Neredzīgo internātskolā Rīgā, vēlāk Liezēres Draudzes skolā bija skolotājs un ērģelnieks baznīcā, domāju, ka iedvesmo darbam arī senču piemērs augt, attīstīties un mācīties, un vismaz kaut mazliet stiprināt sabiedrību, kurā dzīvojam," pārliecināta ir Kristīne.
„Sociālajā darbā strādāju kopš 1996. gada. Bieži saku, ka sociālais darbs man ir misija. Tas nav tikai palīdzēt citiem, tā ir palīdzība satikt sevi, caur ko es spēju iemācīt arī citiem. Un vispirms jau attiecību līmenī. Tās ir ļoti sarežģītas lietas, un tās mācāmies visu mūžu. Attiecību pamatā ir cieņa pret sevi un citiem – nedari otram to, ko nevēlies saņemt pats!" uzsver Ilze J.
„Sociālais darbinieks pagastā ir resurss visām iedzīvotāju grupām. Gandarījums darbā ir tad, kad klients pats ar sociālā darbinieka atbalstu var pilnveidot savas sociālās situācijas uzlabošanu. Skumji ir tas, ka bieži darbā nākas saskarties ar māmiņu vieglprātīgo attieksmi bērnu audzināšanā ģimenē," norāda Elvīra.
„Sociālajā darbā strādāju jau 17 gadu. Sociālā darbinieka pienākumu klāsts ir plašs: klienta atbalsts dažādu sociālo problēmu risināšanā, palīdzība attīstīt personas spējas risināt sociālu situāciju, problēmu viņa personiskā līmenī un attiecībās ar citām personām, piesaistīt nepieciešamos sociālekonomiskos resursus, sociālos pakalpojumus, kā arī nepieciešamības gadījumā iesaistīt izglītošanas pasākumos. Grūtībās nonākušām personām, ģimenēm tiek sniegts viņu vajadzībām atbilstošs atbalsts, uzmanība. Strādājot šajā profesijā, jūtu gandarījumu, ka spēju palīdzēt ar savu darbu personai vai ģimenei uzlabot dzīves kvalitāti, ka klients sadarbojas ar sociālo darbinieku, kopīgi atrodam resursus, lai palīdzētu atrisināt konkrētu sociālo gadījumu," gandarīta ir Alla.
26.03.2019.