Madonietis Jānis Elsiņš saviem izglītību apliecinošajiem dokumentiem (atestātam par vidusskolas un Latvijas Universitātes absolvēšanu, ugunsdzēsēja glābēja profesionālās kvalifikācijas apliecībai, A, B, C kategorijas autovadītāja tiesībām, santehniķa diplomam) tikko pievienojis skursteņslauķa zeļļa prakses sertifikātu.
Pamatdarbs kā ugunsdzēsējam
– Esmu ugunsdzēsējs, vada komandiera vietnieks un skursteņslauķis zellis, – apliecina Jānis. – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādāju kopš 2008. gada. Sākumā biju Ērgļu postenī, no 2020. gada strādāju Madonā. Pagājušā gada vasarā štatus Madonā palielināja, klāt nāca vēl četri cilvēki. Kādreiz dežūrmaiņas postenī varēja būt divi ugunsdzēsēji, tagad obligāts priekšnoteikums, ka jābūt trijatā. Tas tāpēc, ka izsaukuma laikā, ja konstatēts vides piedūmojums, ēkā ar elpošanas aparātiem jādodas diviem kolēģiem, trešajam jābūt ārā pie ēkas un jākontrolē situācija. Palielinot štatus, VUGD budžetā diemžēl sāka trūkt līdzekļu un nācās slēgt vairākus posteņus. Uzskatu, ka posteņos vajadzētu darboties vairāk brīvprātīgajiem.
Darba ugunsdzēsējiem netrūkst
Jautāts par izsaukumiem, ugunsdzēsējs apliecina, ka izsaukumi bijuši un ir: – Ziemā aizdegas dūmeņi. Reizēm jābrauc atvērt durvis – kāds vecs cilvēks ir saslimis, pats saviem spēkiem vairs nevar tās atvērt vai arī cilvēku trīs četras dienas nevar sazvanīt, un radinieki lūdz durvis atlauzt. Pēc mums nāk mediķi un konstatē situāciju.
Vaicāts, ko darbs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā prasa, ugunsdzēsējs atbild, ka jābūt labā sportiskā formā, reizi gadā ir fiziskie pārbaudījumi – skriešana, pievilkšanās, vēdera prese.
Kā nu ne – ugunsdzēsēji glābēji ik gadu kopumā dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, sliktākajā gadījumā var izraisīt šo produktu degšanu.
Jaunu prasmju apguve
Kā Jānim radās doma par skursteņslauķa arodu? – Man vienmēr ir paticis būt augstu, un baiļu no augstuma nekad nav bijis. Tīrot skursteņus, varu vērot apkārtni, vispirms priecāties par skaisto ainavu, – pasmaida madonietis. – Trīs gadus biju māceklis pie Smiltenes pusē dzīvojošā skursteņslauķa meistara Raita Zariņa. Tad skursteņslauķa darbu veicu kopā ar meistaru, saņemot simbolisku atalgojumu. Vēlāk patstāvīgi bija objektam jāiztīra apkures ierīces, dūmvadi un jāsastāda skursteņa tīrīšanas akts. Meistars novērtēja darbu, un bija jāraksta arī skursteņslauķa zeļļa diplomdarbs, kur jāpastāsta par praktiski paveikto, pamatojoties uz valsts likumdošanu. Darbu vērtēja Raitis Zariņš, savu atzinumu viņš iesniedza Skursteņslauķu brālības valdē. Pēc tam tiku aicināts uz eksāmenu Rīgā, kur to pieņēma piecu meistaru komisija. Bija jāatbild uz specifiskiem jautājumiem, jāpārzina Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 un Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija Latvijas būvnormatīvi 231-5. Tagad piecus gadus varu strādāt kā zellis, pēc tam, lai iegūtu skursteņslauķa meistara sertifikātu, eksāmens būs jākārto atkārtoti.
Kopīgais un atšķirīgais
Vaicāts par atšķirību starp zelli un meistaru, speciālists skaidro:
– Vienīgā atšķirība ir tāda, ka zellis nedrīkst apmācīt mācekļus, to var darīt tikai meistars. Citādi darbs abiem ir vienāds. Madonas novadā skursteņslauķis zellis ir Kaspars Bērziņš Ērgļos un tagad arī es. Skursteņslauķu meistaru mūsu novadā nav. Latvijā kopumā ir 40 šī amata zeļļi un 40 meistari, puse no visiem strādā Rīgā.
– Madonā trūkst arī krāšņu un kamīnu podnieka speciālistu, – piebilst madonietis. – Šo amatu laika gaitā varētu iemācīties arī es.
Diplomu saņem amatu pratēji
– Dienā, kad Latvijas Amatniecības kamerā saņēmu skursteņslauķa sertifikātu, diplomu saņēma arī floristes, namdari, būvgaldnieki, klavieru restauratori, vijoļu restaurators, – stāsta Jānis Elsiņš. – Tie visiem bija svētki.
Lai iespējami tuvāk savai dzīvesvietai atrastu profesionālu skursteņslaucītāju, var ieskatīties arī interneta vietnē www.skurstenslaukiem.lv.
Lielākā daļa šajā arodā strādā ilgāk nekā 20 gadus, bet jaunie par amatu interesējas maz. Kāpēc tā?
– Pirmos trīs gadus māceklis nesaņem pilnu algu, bet jaunieši grib naudu uzreiz, – komentē Jānis, piebilstot, ka trīs gadi gan paskrien ātri. – Lauku mājās, kas būvētas 19. gadsimtā, pilīs, muižās dūmi krāsnīs iet pa vairākām ierēm, tur jāiedziļinās, kas un kā. Ja ir personīgā māja, arī pats saimnieks var iztīrīt skursteņus, bet reizi piecos gados obligāti nepieciešams skursteņa tehniskā stāvokļa apsekošanas akts, ko var izsniegt tikai sertificēts zellis vai meistars. Ja māja ir apdrošināta, bez šī dokumenta ugunsnelaimes gadījumā īpašnieks naudu saņemt nevar. Normatīvi nosaka, ka skurstenis obligāti jātīra reizi gadā. Ja uzlikts centrālās apkures katls, likums nosaka, ka skurstenis jātīra divreiz gadā.
Skursteņslaucītāja profesija attīstās
Interesanti, ka skursteņslaucītāja arods vairs nav gluži tāds pats, kā bija pazīstams pirms daudziem gadiem, jo attīstās apkures ierīces. Palīgā nāk modernāks darba inventārs, palīglīdzekļi, kā, piemēram, putekļsūcējs, kas no apkures ierīcēm izsūc sodrējus. Skursteņslauķa darbarīks ir arī metāla bumba ķēdē, ar ko tīra skursteni, vajadzīga trose krāsns vai plīts ierīšu tīrīšanai, šaupeles, birstes. – Bagāžniekā visu salieku un braucu pie klienta, – vēsta Jānis. – Pastāvīgie klienti man ir kādi 70. Svarīgi ir, ar ko kurina. Sodrēji vairāk sakrājas, ja kurina slapju malku. Lietderīgāk ir kurināt apsi un alksni, tad skurstenim labāk. No bērza malkas izdalās darva. Ozolu un osi var kurināt, bet tie būtu jāmiksē ar alksni.
Skursteņslaucītāja darbības lauks ir gana plašs. Apkures ierīču – krāšņu, pavardu, sildmūru, centrālās apkures katlu, kamīnu, taupības krāšņu – tīrīšana. Bez tam tiek veikta arī ventilācijas kanālu tīrīšana. Tāpat jaunizbūvētu dūmvadu pieņemšana ekspluatācijā, dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa novērtēšana, sastādot aktu. – Likumdošanā minēts, ka reizi desmit gados ir jātīra ventilācijas sistēma. Par to arī daudzdzīvokļu mājās man jāsastāda ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts, – piebilst skursteņslauķis.
Skursteņslauķis nes mājās laimi
Kurš gan nav dzirdējis – ja satiek skursteņslaucītāju, jāpieskaras pie apģērba pogas, tad būs laime. Jānim prasu, cik daudzi viņam pieķērušies pie pogas.
– Dāmām tas patīk, viņas pieskaras pogai un iedomājas vēlēšanos, – smaida zellis. – Nodilušas tērpa pogas gan nav, jo materiāls ir izturīgs, īsts metāls. Pie tīrīšanas obligāti jāvelk amata tērps, tas jāpasūta pie šūšanas meistara, pogas izspiež ar īpašu presi. Ik pēc diviem gadiem jāsūta jauns tērps, jo darba gaitā tas nolietojas.
Zīmīgi, ka visā pasaulē skursteņslaucītāju formas ir praktiski vienādas. Ikdienā tas ir darba tērps, svētkiem – parādes forma, kas mazliet atšķiras un ir greznāka.
24.02.2023.