Ikreiz, kad dodamies garākos izbraucienos, ceram, ka diena būs saulaina un patīkamām emocijām piepildīta.
Šādu
vēlēšanos 19. oktobrī izteica arī Liezēres pamatskolas 1.-5. klašu
skolēni un viņu audzinātājas. Izteiktā vēlme piepildījās – laiks bija
rudenīgi jauks, spīdēja saulīte, ekskursija gar Daugavas labo krastu
izdevās izzinoša un aizraujoša.
Iepazīstamies ar Pļaviņu HES
Pirmā pietura šajā braucienā bija Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) apskate. Tā ir lielākā Daugavas HES kaskādē un viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Pļaviņu HES atkarībā no ūdens daudzuma Daugavā saražo aptuveni ceturto daļu no Latvijā patērētās elektroenerģijas. Gada laikā Pļaviņu HES uzņem vidēji 2000 apmeklētāju, piedāvājot bez maksas iepazīties ar elektroenerģijas ražotni.
Daudzus skolēnus un arī skolotājas izbrīnīja fakts, kāpēc tai dots šāds vārds, ja tā atrodas nevis Pļaviņās, kā liek domāt HES nosaukums, bet gan Aizkrauklē. Kā pastāstīja gide Inese Antāne, tas esot tāpēc, ka sākotnēji rajonā, kur šobrīd atrodas HES, bija plānots uzcelt trīs mazākas elektrostacijas – pie Aizkraukles, Kokneses un Pļaviņām. Taču Maskavas projektēšanas institūts, kas izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, laika gaitā to vairākkārt mainīja, līdz 1955. gadā tika izlemts mazos HES projektus apvienot vienā lielā – Pļaviņu HES pie Miemēniem.
Pašlaik elektrostacijā notiek vērienīgi remontdarbi, tāpēc lielajā ražotnē varējām ielūkoties tikai mazliet. Muzeja daļā bērni varēja apskatīt dažādas fotogrāfijas no Pļaviņu HES pirmsākumiem līdz pašreizējam stacijas izskatam, izpētīt tās maketu un uzzināt par HES darbības principiem, par to, kā darbojas ģeneratori un kāds ir elektrības ceļš no Daugavas dziļumiem līdz cilvēku mājām.
Pēc muzeja apskates, izmantojot brīvo laiku, skolēni un audzinātājas devās uz Daugavas otru krastu cauri vienīgajam Latvijā esošajam autotransporta tunelim, kas ir 188 m garš – apmēram deviņu elektriskā vilciena vagonu garumā. Stāvot otrajā krastā, varēja lieliski redzēt ūdens līmeņa starpību abās aizsprosta pusēs – tā ir 40 metru liela un atbilst deviņstāvu mājas augstumam. Stipru pavasara palu laikā, kad ūdens Daugavā ir tik daudz, ka 10 iedarbinātie elektrostacijas hidroagregāti nespēj to izmantot, lai pasargātu ierīces no avārijas, ar speciāliem tilta jeb buka krāniem tiek pacelti ūdens pārgāznes aizvari.
Konfekšu ražotnē „Skrīveru saldumi"
Lai saulaino, zināšanām pilno dienu padarītu vēl interesantāku un arī saldāku, iegriezāmies konfekšu ražotnē „Skrīveru saldumi", kur tiek gatavotas gan paaudžu paaudzēs iemīļotās konfektes „Gotiņa", gan citi našķi.
Uzņēmums SIA „Skrīveru saldumi" dibināts 2005. gadā. Dibināšanas ideja radās Ivetai un Normundam Audzišiem, paplašinot esošo konfekšu „Gotiņa" ražotni Lizumā, kas konfektes ražo kopš 1959. gada. Kad 2004. gadā slēdza „Gotiņu" konfekšu ražošanu Skrīveros, daudzi prasmīgi konfekšu vārītāji un tinēji palika bez darba. SIA „Dimdiņi" īpašnieki Iveta un Normunds Audziši nolēma paplašināt „Gotiņu" ražošanu un izveidot ražotni Skrīveros, pieņemot darbā šos profesionālos cilvēkus un nezaudējot slavenās „Gotiņas" ražošanas tradīcijas un profesionalitāti. Uzņēmums „Skrīveru saldumi" ir attīstījies, izveidojot vēl vienu zīmolu ASPASIA, kas ražo dažādus saldumus augstā kvalitātē un plašā sortimentā no šokolādes, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēkliņām, sukādēm.
Ražotnē mūs laipni sagaidīja gide Ieva, kas gan parādīja bērniem videofilmiņu par „Gotiņu" tapšanas ceļu, sākot no lauka un beidzot ar patērētājiem, gan izstāstīja, kādas ir gardo konfekšu sastāvdaļas un kāds noslēpums ir ķepīgo un mīksto gardumu pamatā. Skolēni iepazina konfekšu tinēja profesiju, pašrocīgi izmēģinot šķietami vienkāršo arodu. Kā tika pārbaudīts praksē, konfekšu ietīšana nebūt nav tik viegla, kā tas izskatījās filmiņā, kur „Gotiņas" ietina pieredzējušas konfekšu tinējas. Kā izrādās – lai prastu kvalitatīvi ietīt konfektes papīriņos, cehā prasmes jāapgūst trīs mēnešus.
Tikām iepazīstināti arī ar dažādajām „Gotiņu" garšām. Speciālizlaidums par godu Latvijas simtgadei ir „Gotiņa" ar rupjmaizi un dzērvenēm, bet par īpašu sensāciju kļuvusi „Gotiņa" ar kaņepēm. Kārumniekus „Skrīveru saldumi" pavisam drīz pārsteigs ar īpašo Helovīna „Gotiņu" ar ķirbju sēklām un konfektēm, kas būs nopērkamas, tuvojoties Ziemassvētkiem, šajā piedāvājumā būs, piemēram, „Gotiņa" ar piparkūkām.
„Skrīveru saldumi" piedāvā saviem klientiem arī dažādus citus našķus – plūmes, ķiršus un aprikozes tumšajā šokolādē, ābolus piena šokolādē, šokolādes tāfelītes, dažādu garšu īrisus, lielkonfektes un citus gardumus.
Izbraukums ar „Baltu kazu"
Pēc saldumu baudīšanas iegriezāmies Jaunjelgavas un Skrīveru ūdenstūrisma centrā, kas piedāvā pārceltuves pakalpojumu starp Jaunjelgavu un Skrīveriem (Klidziņu), kā arī izbraucienus un ekskursijas ar kuģīti „Balta kaza".
Stundas garumā skolēniem bija iespēja vizināties pa Daugavu, apbrīnojot zelta rudens panorāmu abos upes krastos. Ar kapteiņa Artūra Ēvalda laipnu atļauju katrs pasažieris uz brīdi drīkstēja pārtapt par stūrmani, un skolēni ar prieku šo iespēju izmantoja – stūrēt gribētāju netrūka, pat skolotājas sēdās pie kuģīša stūres. Todien diemžēl nesatikām uzņēmēju Jāni Zariņu, kuram var pateikties par ūdens satiksmes nodrošināšanu maršrutā Skrīveri-Jaunjelgava, jo, pateicoties tieši Jānim un viņa domubiedram Eināram Svarinskim, 2017. gada 7. jūlijā trimarāna tipa kuģītis „Balta kaza" devās savā pirmajā reisā… Lielu paldies Jānim Zariņam par mums atvēlēto braucienu Daugavas ūdeņos nodevām caur viņa palīgiem.
Izstaigājam „Likteņdārzu"
Mērojot atpakaļceļu uz māju pusi, iegriezāmies apskatīt Likteņdārzu – unikālu vides objektu, kas top par ziedojumiem un iecerēts kā tautas dāvana Latvijai simtgadē. Šī kultūrvēsturiskā vieta tiek veidota, lai godinātu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kas zuduši Latvijai pagājušajā gadsimtā – gājuši bojā, represēti, bijuši spiesti pamest Latviju, kā arī cietuši savu uzskatu vai radurakstu dēļ.
Nesteidzoties izstaigājām Likteņdārza Draugu alejas ceļu, kas ved uz dārza centrālo daļu – amfiteātri pie Daugavas. Šī aleja ir 8 metrus plata un vairāk nekā 200 metru gara, to pilnībā iecerēts noklāt ar vairāk nekā 113 000 no Latvijas laukakmeņiem izzāģētu bruģakmeņu.
Uzzinājām, ka šobrīd ieklāti apmēram 20% no alejas izveidei nepieciešamā bruģakmens ķieģelīšu skaita, tāpēc cilvēkiem joprojām ir iespēja piedalīties Likteņdārza aicinājuma „Ieraksti savu vārdu Latvijā!" atbalstīšanā. Ikviens var reģistrēt bruģakmeni ar savu, tuvinieka vai drauga vārdu, ziedojot 15 eiro. Likteņdārza būvniecības darbus var atbalstīt arī, ieskaitot naudu „Kokneses fonda" norēķinu kontā. No skatu terases saulainajā pievakarē pavērās brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu, kas atrodas pašā Daugavas krastā. Tā celta 1687. gadā. Šajā laikā par Kokneses iecirkņa prāvestu kalpoja Ernests Gliks. Baznīca ir iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā, kas to pasargāja no nopostīšanas un sabrukšanas.
Jāuzsver, ka ekskursijas ceļa izdevumus skolēniem palīdzēja segt projekts „Latvijas skolas soma" – šī iniciatīva ļauj Latvijas izglītības iestāžu skolēniem apmeklēt dažādus izglītojošus pasākumus un vietas, sniedzot iespēju iepazīt savas valsts vērtības, kultūrtelpu, veicinot piederības izjūtu un valstisko identitāti. Savukārt viesošanās „Skrīveru saldumu" ražotnē Liezēres pamatskolas 1.-5. klašu skolēniem bija karjeras attīstības atbalsta pasākums „Darba pasaules iepazīšana. Ciemos pie ražotāja" projekta Nr. 8.3.5.0./16/I/001 „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros (Eiropas Savienības fonda darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5. ar specifisko atbalsta mērķi „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs").
02.11.2018.