Pagājušajā pirmdienā, 23. februārī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī uz tradicionālo tikšanos gada sākumā, lai pārrunātu aktuālus tematus iekšpolitikas, ārpolitikas, ekonomikas un citās jomās, bija aicinājis reģionālo mediju pārstāvjus.
Ārējā un iekšējā robeža
Sarunas ievadā Valsts prezidents uzsvēra, ka šis ir īpašs gads. Šis ir vēlēšanu gads, kad mēs katrs savā novadā piedzīvosim plašas aktivitātes no politiķu puses. Bet, runājot par lielajām valsts prioritātēm, joprojām uzmanības centrā ne tikai šobrīd, bet arī tuvākajos gados būs viss, kas saistīts ar valsts ārējo un iekšējo drošību. "Mēs esam nonākuši pie tā, ka mums ir gandrīz pieci procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Domāju, ka šobrīd puslīdz atrisināts jautājums ar austrumu robežas sakārtošanu. Žogs nekad nav bijis kaut kāda panaceja, kas pilnībā atrisinās visas problēmas, bet, no robežsardzes un policijas viedokļa raugoties, tas aizkavē potenciālos robežu pārkāpējus un tos cilvēkus, kuri tiek izmantoti hibrīdkarā. Tagad notiek žoga aprīkošana ar sensoriem un videoiekārtām, un es domāju, ka šajā gadā šī sadaļa būs pabeigta, bet tā otra sadaļa, pie kuras darbs tikai ir sākts, ir tā saucamā pretmobilitāte jeb faktiski austrumu robežas nostiprināšana kopā ar Lietuvu, kopā ar Igauniju, kopā ar pārējām arī valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tur, protams, darbi tikai uzņem apgriezienus. Man ir prieks, ka ir pieņemts Pretmobilitātes likums, bet es zinu arī, ka sevišķi novados, kas robežojas ar Krieviju un ar Baltkrieviju, vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu. Šajā ziņā mēs ar aizsardzības resoru diezgan daudz darbojamies. Un, protams, arī tādas lietas, kas ir būtiskas no ikdienas valsts aizsardzības viedokļa. Tas ir Sēlijas poligons. Tas ir jautājums, kas saistās ar valsts aizsardzības dienesta tālāku attīstību," uzsvēra Edgars Rinkēvičs.
Savukārt civilā aizsardzība ir pašvaldību ziņā. Un tur, kā norādīja Valsts prezidents, ir ļoti dažāda aina. Ir pašvaldības, kur tam pievērš uzmanību. Ir pašvaldības, kas gaida, ka visu pateiks no Rīgas. Ir pašvaldības, kas pašas proaktīvi darbojas, bet civilās aizsardzības sistēmā pašvaldība ir galvenā, kas nodrošina pamatcivilās aizsardzības funkciju veikšanu.
Pielaides valsts noslēpumam
Pamatā ir noslēdzies darbs saistībā ar valsts noslēpuma pielaidēm pašvaldību vadītājiem, vietniekiem, izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kas savulaik izraisīja lielu ažiotāžu. "Primārais saistās ar personas spēju strādāt un saglabāt valsts noslēpumu. Visas tās politiskās ambīcijas, ažiotāžas un visa veida apgalvojumi – tas lai paliek pašu – gan centrālās varas, gan vietvaru politiķu – ziņā. Manuprāt, pamatā process ir bijis veiksmīgs. Regulāri saņemu informāciju no Valsts drošības dienesta par to, kādā veidā tiek pārbaudīti cilvēki. Tas ir tiesisks process, jo šaubu gadījumā valsts drošības iestādes, sevišķi Valsts drošības dienests, tomēr rēķinās ar to, ka viņiem savi lēmumi, iespējams, būs jāpamato un jāaizstāv tiesā, un tādēļ pielaide ir gan uz pieciem gadiem, gan uz diviem, gan uz vienu. Pašai personai ir zināms, par ko tai netiek dota pielaide. Viņa var, ja tā vēlas, publiski skaidrot to vai citu stāstu. Bet jāsaka, ka, manuprāt, ne visi aspekti, ne visi faktori tiek izstāstīti sabiedrībai no pašas personas viedokļa. Ko es gan gribētu redzēt, un es par to runāšu nākamajās sarunās ar Valsts drošības dienestu, ka varbūt ir jāmeklē kaut kāda pieeja, kur tomēr mazliet vairāk, cik nu likums un cik drošības iestādes specifika ļauj, varētu skaidrot par pielaidēm," tā Valsts prezidents.
Dienu pirms ceturtās gadadienas
Tikšanās ar Valsts prezidentu notika dienu pirms ceturtās gadadienas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Edgars Rinkēvičs atzina, ka viņam šobrīd ir diezgan pesimistiska noskaņa gan pēc Minhenes drošības konferences, gan pēc sarunām ar ukraiņu kolēģiem, gan arī pēc Davosas Pasaules ekonomikas foruma. "Ir jānotiek brīnumam, lai tuvāko mēnešu laikā mēs redzētu progresu miera procesā. Ja es kļūdīšos, būšu priecīgs to atzīt. Bet pat ja šī vienošanās tiek noslēgta, tad lielais jautājums ir par to, kādā veidā tā tiks pildīta, kā puses, sevišķi Krievija, to ievēros. Bet pagaidām mēs neredzam nekādu Krievijas vēlmi kaut par kādu centimetru piekāpties. Bet process notiek. No Latvijas viedokļa mēs skaidri esam definējuši, ko mēs vēlamies. Tas ir – joprojām turpināt visos veidos NATO, Eiropas Savienības ietvaros divpusēji atbalstīt Ukrainu, turpināt spiedienu pret Krieviju, Baltkrieviju un, protams, arī stiprināt pašiem savu aizsardzību. No ārpolitiskā viedokļa tas nav tik vienkārši. Es domāju, pamatmotīvs Latvijai šobrīd ir tikai viens: draugu mums nevar būt par daudz. Mēs nevaram riskēt ne ar vienu. Mums nav dažreiz vienkāršas situācijas ne reģionāli, ne Eiropas ietvaros, ne arī ar mūsu aizokeāna partneriem – ASV un Kanādu," atzina Edgars Rinkēvičs.
Saglabās absolūtu neitralitāti
Kā jau tikšanās sākumā Valsts prezidents uzsvēra, šis ir Saeimas vēlēšanu gads. "Un šādā vēlēšanu aspektā esmu skaidri pateicis, sākot jau ar pagājušā gada pašvaldību vēlēšanu kampaņu un pirms tam arī ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu, ka, lai kāda vēlme būtu Valsts prezidenta institūciju iesaistīt tajā vai citā kampaņā, mēs saglabāsim absolūtu, saskaņā ar Satversmi paredzēto, neitralitāti. Katru uzsaukumu, deklarāciju un politisku iniciatīvu negrasos komentēt, negrasos jaukties sīkos politiskos karos. Bet, ja ir kaut kādi likumi, kas nonāk man uz galda, tie tiek vērtēti. Un jāsaka, ka pēdējo trīs ar pusi, četru mēnešu laikā man ir nācies atdot Saeimai dažādu iemeslu dēļ piecus likumus. Iemesli ir dažādi. Tas nav, kā daži varbūt iedomājas, nekvalitatīvs darbs. Tur ir bijušas problēmas ar procedūrām, problēmas ar ļoti būtiskiem aspektiem. Bet katrā gadījumā, ja kaut kas nonāk līdz Valsts prezidentam, tad prezidents, protams, to vērtē, bet dažāda veida politiķu izteikumi, uzsaukumi, ko tik darīt, ko tik nedarīt, tiek pieņemti zināšanai, ar vislielāko cieņu un rūpību izlasīti un ar vislielāko cieņu un rūpību atstāti izskatīšanai pēc 3. oktobra. Es gribētu, protams, ka šajā vēlēšanu kampaņā no visiem politiskajiem spēkiem – gan Saeimā esošajiem, gan ārpus Saeimas esošajiem, kas gribētu tikt Saeimā, – redzēt ne tikai uzsaukumus, ne tikai kritiku, ne tikai kampaņu, bet maksimāli daudz ideju par to, ko darīt ar mūsu valsts konkurētspēju, ekonomiku, izglītību, veselību, demogrāfiju, bet konkrētu ideju veidā, jo pagaidām ir tā: aizliegsim, neļausim, pārdalīsim, sadalīsim. Kā nopelnīsim, kā uzlabosim, ir sarežģīti. Es pats turpināšu strādāt pie trim lielajiem jautājumiem, pie kuriem mēs esam sākuši darbu Rīgas pilī: demogrāfija, enerģētika un arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, jo tās ir trīs lietas, kas pēc būtības ir būtiskas valsts nākotnei un konkurētspējai.
Valsts prezidents atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem, kas vairāk bija saistīti ar reģionālajām aktualitātēm, tajā skaitā, piemēram, par Valkas novada pašvaldības šī brīža finansiālo situāciju, skolu tīkla sakārtošanu Jēkabpils novadā, ekonomisko situāciju Latgalē, Rēzeknes koncertzāli "Gors" un citiem.
03.03.2026.