Starptautiskajā senioru dienā, kas tiek atzīmēta 1. oktobrī, īpaši izjūtam, cik nozīmīga ir paaudžu saikne, dzīves pieredzes bagātība un sirds gudrība, ko nes sev līdzi mūsu vecākie līdzcilvēki. Tieši viņi ir tie, kas ar savu darbu, mīlestību un neatlaidību veidojuši pamatus sabiedrībai, kurā dzīvojam.
Godinot šo dienu, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" aprūpes mājās Madonas nodaļas aprūpētājas devās pie senioriem, lai ne tikai veiktu savus ikdienas pienākumus – aprūpi mājās, bet arī nodotu sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus, dalītos siltā kopā būšanas mirklī. Tā bija ne tikai svētku diena, bet arī atgādinājums, cik svarīgi ir veltīt uzmanību, mīlestību un pateicību cilvēkiem, kuri devuši tik daudz no sevis.
Vecākā aprūpētāja Mārīte Ābele pirms brauciena pie senioriem, iezīmēja: – Ik gadu Starptautiskajā senioru dienā sveicam mūsu mīļos seniorus. Šogad sirsnīgus apsveikumus sarūpējuši dienas aprūpes centra klienti Madonā, Lubānā un Kalsnavā. Savukārt gards pārsteigums nāk no "Junges". Klienti ir priecīgi un pat pārsteigti par sveicienu. Reizēm mūsu aprūpējamajiem vairāk nozīmīga ir saruna, kopā būšana. Būt par aprūpētāju ir sirds darbs, aicinājums. Šis darbs prasa milzīgu pacietību un iecietību. Paiet laiks, līdz klients mūs pieņem un atveras. Katram ir savs dzīvesstāsts, raksturs, un tas ir jāpieņem.
Vispirms ceļš veda uz Vestienu, lai sveicienu nodotu Ivaram Kļaviņam.
Ivars par sarūpēto pārsteigumu pauda lielu pateicību: – Lai gan 1. oktobris ir Starptautiskā senioru diena, pats nemaz nejūtos kā seniors. Kad sabrauc bērni un mazbērni, sauc mani par opi, ir mazliet dīvaini, bet tik mīļi un patīkami. Pats joprojām jūtos jauns, dzīvoju laikam līdzi. Brīvā laika man nav, diena ir aizpildīta ar dažādām aktivitātēm. Galvenais uz visu raudzīties pozitīvi. Ir jāpriecājas par katru nodzīvoto dienu un jācer, ka nākamā būs labāka par iepriekšējo. Ir jābauda dzīve. Jau aizrit četrpadsmitais gads, kopš guvu traumu. Ir jāsamierinās ar to, kādā situācijā tagad esmu. Pa šiem gadiem esmu atskatījies uz notikušo, bet jādzīvo tālāk un jāpriecājas.
Aprūpētāju klienti gaidīja arī Madonā. Pārsteigumu par apsveikumu neslēpa arī Ludmila Šakina.
– Esmu patīkami pārsteigta par šo sveicienu. Vēlos teikt lielu paldies par to. Esmu cīnītāja, un visu vēlos darīt pati. Reizēm pat aprūpētājai neļauju darīt, jo vēlos pati, tomēr apzinos, ka ir jau krietns vecums un daudz ko nemaz vairs nedrīkstu, – atzina seniore. – Liels paldies visiem par pārsteigumu un apciemojumu. Īpašs paldies laikraksta kolektīvam. Esmu uzticīga lasītāja un uz svētkiem tuvajiem vienmēr saku, ka man nevajag dāvanas, bet laikraksta abonementu.
Sveicienus senioriem aprūpētājas nogādāja visas dienas garumā. Kā uzsvēra Mārīte Ābele, senioriem sveicienu nedrīkst atlikt un tas jāsaņem īstajā svētku dienā. Kopā ar aprūpētāju devāmies pie madonietes Dainas Kaurātes.
– Kad atceras un pievērš uzmanību, tas silda sirdi. Ir jāredz labais un skaistais, tad negācijas paliek otrā plānā. Es ļoti novērtēju rūpes par senioriem. Vispirms gribu teikt paldies Madonas novada pašvaldībai, kuri bija tik tālredzīgi un pirms 10 gadiem noslēdza līgumu ar samariešiem. Nav vārdu, lai novērtētu šo aprūpi un palīdzību. Esmu ļoti pateicīga Latvijas Samariešu apvienībai. Manuprāt, šie cilvēki dara ļoti grūtu un smagu darbu. Tas nav viegls, jo, gadiem ejot, mēs maināmies, novecojam ne tikai vizuāli, bet mainās mūsu domas, parādās kaprīzes. Doties pie senioriem, veikt savus darba pienākumus – tas ir nenovērtējams darbs. Kad aprūpētājas atver durvis, no viņām staro siltums, rūpes. Ar acīm jau meklē, kā var palīdzēt. Aprūpētājas ne tikai ar vārdiem, bet arī savu izturēšanos, skatu, cilvēkam dod mierinājumu. Vienmēr šķiet, ka samarieši dara vairāk, nekā no viņiem tiek prasīts. Tāpēc viņiem vēlu veselību un saglabāt spēju, ienākot pie klienta mājās, ienest sirds siltumu. Varbūt tas kādreiz ir vairāk vajadzīgs nekā maizes kumosiņš. Esmu ļoti pateicīga. Runājot par senioriem, vecums jau nav slimība. Vēlu viņiem vairāk saredzēt labo, skaisto, pozitīvo. Lai vairāk kavējas atmiņās. Tas viss mums ir dots, tikai jāmāk saskatīt! – vēlēja Daina Kaurāte.
03.10.2025.