Jau otro gadu Madonas kultūras centrā biedrība “Madonas senioru skola “Pie kamīna”” aicina sanākt kopā novada seniorus, lai svinētu Starptautisko senioru dienu, kas tiek atzīmēta 1. oktobrī.
Madonas novadā dzīvo vairāk nekā 5200 senioru. Katrs ceturtais novada iedzīvotājs ir seniors. Par godu šai dienai seniori sanāca kopā un sirsnīgā atmosfērā baudīja Rīgas kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vīru kora "Frachori" koncertu. Sadarbībā ar Madonas novada represēto biedrību tika sagatavota izstāde "Aizvestie".
Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs sveicienā uzsvēra: – Man tiešām liels prieks un pagodinājums jau otro gadu pēc kārtas būt pie jums šajā dienā. Senioru vecums ir labākais laiks jaunām draudzībām. Tas ir laiks jaunām aktivitātēm, kolektīviem, projektiem, biedrībām, interešu klubiņiem un visam tam, ko var un ko dara seniori arī mūsu novadā. Liels prieks un lepnums par senioru aktivitāti. Prieks, ka izmantojat pašvaldības sniegtās iespējas, un, ja ir vēl kādi atbalsta veidi, kā pašvaldība var nākt talkā, droši dodiet ziņu. Senioru diena ir īstais laiks, kad pateikties. Paldies ikvienam par ieguldījumu ģimenēs un mūsu novadā. Tas, kādā pilsētā, novadā un ciematā mēs dzīvojam – tas ir senioru nopelns. Paldies par to!
– Ir ļoti svarīgi, ka mēs satiekamies, apmaināmies un dalāmies. Un pieredze ir kā dzīves akadēmija. Varētu uzrakstīt grāmatu par katru no jums. Vai varbūt jūs katrs varētu uzrakstīt grāmatu, lai tajā brīdī, kad jūsu tuvie būs gatavi, viņiem ir ko izlasīt, – seniorus uzrunāja Sigita Kokare-Grunte. – Šodien mēs pavisam nedaudz pieskarsimies to cilvēku dzīvēm, kuru grāmatā ir ierakstīts stāsts par izsūtīšanu. Šī senioru diena, uz kuru aicināja biedrība "Madonas senioru skola "Pie kamīna"" un Rita Dzene, iezīmē to, ka varam svinēt svētkus, kas jau 14 gadus ir atzīti arī Latvijā. Mēs svinam paši savas izvēles. Jūs izvēlējāties būt šeit, tātad jūs esat gatavi apmaiņai. Jūs vēlaties bagātināties un dot bagātības tālāk savējiem.
Aizvadītajā Senioru dienā mūsu domas un sirdis īpaši pievērsās tiem, kuri savas dzīves ceļā piedzīvojuši visgrūtākos laikus, – represētajiem cilvēkiem. Viņu izturība, cieņa un ticība labākai rītdienai ir piemērs mums visiem. Šī diena bija ne tikai pateicības un atzinības brīdis par viņu dzīves gudrību un ieguldījumu, bet arī iespēja kopā dalīties atmiņās, siltumā un cilvēcīgā tuvībā. Tā bija diena, kas atgādināja – pagātne dzīvo mūsos, un, godinot to, mēs stiprinām savu nākotni.
– Gatavojoties šim pasākumam, sapratām, ka vieglāk izsūtījumā gāja tiem, kuri bija bērna vecumā. Viņiem tas bija kā ceļojums. Pieaugušajiem bija grūti gan fiziski, gan morāli. Pēc piedzīvotā šajos cilvēkos joprojām ir gaišums un dzīvesprieks. Kā tas ir iespējams? – retoriski jautāja pasākuma vadītāja Sigita. – Ikvienu aicinu paraudzīties caur jautājumu – kas ir labākais, ko es varu izdarīt, lai pats spēcinātos un saviem bērniem un mazbērniem nodotu spēku?
Ikviena seniora dzīves pieredze ir bāze, pamats, kas var sniegt stabilitāti. Arī skarba pieredze sniedz stipru pamatu. Svinot senioru dienu, klātesošie tika iepazīstināti ar tikai dažiem cilvēkiem, kas bijuši tālajā Sibīrijā.
Elza Serdāne tika izsūtīta vienpadsmit gadu vecumā, arī tālumā esot, vienmēr jutusi mammas un tēta aizsardzību, un, iespējams, tas ir pamats tam, ka viņa dzīvē raugās ar gaišumu.
Aldis Krūmiņš tika izsūtīts 1949. gadā un tur pavadīja astoņus gadus, bet 2018. gadā atgriezās Sibīrijā, lai izstaigātu bērnības takas, godātu savus vecvecākus, kuri neļāva ieslīgt Sibīrijas tumsonībā, un piedalītos filmas "Sibīrijas bērni" filmēšanā.
Dzidra Katvare desmit mēnešu vecumā kopā ar ģimeni devās uz Sibīriju un aizvadīja tur septiņus gadus. Tieši Sibīrijā radās mīlestība pret mūziku, un joprojām Dzidra spēlē akordeonu, kuru savulaik viņai uzdāvināja tētis.
Noklausoties stāstus, ikviens tika aicināts lūgt piedošanu vispirms sev, pateikt paldies par visu, kas bijis, un visu, kas nāk. Pateikt sev – es pieņemu – visas dāvanas, situācijas, dzīves mācības, arī neērtās. Tā ir "zelta slotiņa". Tie ir trīs "maģiskie instrumenti" – doma, vārds un darbs. Tā varam kārtot savu dzīvi. Bet svētku sajūtu rada dziesma, kas ļauj visam, kas smags un lieks, izkust kā sniegam.
07.10.2025