— Jūlijā vienā no laikraksta numuriem lasīju par cietsirdīgu izturēšanos pret suni. Ilgu laiku domāju, vai kādam uzticēt savu sāpi, — sarunu sāka madonietis Jānis. — Kamēr neviens pie rokas nav pieķerts, nevienu arī nevainoju, tomēr ir ļoti dīvaina situācija ar maniem mājas mīluļiem — kaķiem.
Dzīvojot vienam, kaķi Jānim bija kā ģimenes locekļi – mīlēti un aprūpēti. Tomēr, lai cik ļoti sargātu, ne vienmēr to izdodas.
– Es ļoti mīlu dzīvniekus. Kaķis bija kā otrs cilvēks. Dzīvoju mājā, kurā ir vairāki dzīvokļi. Diemžēl ne visiem patīk kaķi. Mani mājas mīluļi bija ļoti draudzīgi, nebaidījās un devās rokā. Varbūt tika aizvesti. Pirmais bija līdzīgs meikūnam. Aizvadītā gada decembrī pazuda, un atradās janvāra beigās. Kad atradās, bija izkāmējis un pavisam novārdzis. Ieraugot mani, balsī kliedza. Vedu pie vetārsta, lai pārbauda veselības stāvokli. Līdz maijam dzīvoja tikai istabā un tad atkal izlaidu ārā. Šis pats kaķis otro reizi pazuda jūlijā, bet vairs nav atgriezies. Zinu, ka kaķi var aizklīst, nenākt mājās ilgāku laiku, tomēr šis gadījums šķita par ilgu. Pieļauju, ka tiešām bija aizvests kaut kur tālu. Šķiet, ka aizvadītajā gadā dzirdēju raidījumu, kad stāstīja, ka kaķis dažādu apsvērumu dēļ, tika aizvests uz citām mājām pārsimts kilometrus tālāk. Pēc diviem mēnešiem kaķis atgriezās mājās. Zinu, ka ir ļoti daudz tādu stāstu. Ir tik ļoti žēl par šo notikumu. Iespējams, ka kādam kaķis iepatikās vai domāja, ka bez mājām, un paņēma sev, – prāto Jānis. – Tāpat pazuda arī otrais kaķis. Dzīvoja gan pagalmā, gan istabā. Nekur tālu no mājām prom negāja. Nupat septembrī runcis vēl bija, bet uz vakariņām neatnāca. Domāju, ka devies pastaigā, lai gan viņam nepatika nekur tālu iet prom no mājām. Viena, otra, trešā diena, bet kaķa nav. Apbraukāju tuvāku un tālāku teritoriju, interesējos pat patversmē, bet kaķa nekur nebija. Tā kā blakus ir ceļš, pieļāvu domu, ka sabraukts, bet arī tas netika konstatēts. Pēc šiem notikumiem, kad pazuda divi kaķi, baidos dot mājas citam kaķim, jo situācija var atkārtoties. Ļoti ceru, ka atgriezīsies mājās, jo abi kaķi bija ļoti mīlēti.
Jānis atzīst, ka ir ļoti skumji un sāpīgi lasīt par dzīvniekiem.
– Es pret dzīvniekiem izturos tāpat kā pret cilvēkiem. Jūtu viņus. Nesaprotu, kā var tik nežēlīgi izturēties. Pēc jūlijā izlasītā raksta par nogalināto suni, gribas domāt, ka vainīgais saņems sodu. Ir tik daudz cilvēku, kuri dzen prom dzīvniekus, jo tie esot klaidoņi. Cilvēkiem nav līdzjūtības, – skumji noteic madonietis.
24.10.2025.