Aizvadītās nedēļas satraucošie notikumi Latgalē, kur Latvijas gaisa telpā ielidoja vairāki droni (divi no tiem ietriecās, par laimi, tukšās naftas glabāšanas tvertnēs Rēzeknē), izraisījuši virkni arī no tā izrietošās sekas politiskajā situācijā. Proti, svētdien stundu pirms Ministru prezidente Evika Siliņa no amata atsauca aizsardzības ministru Andri Sprūdu, demisionēja viņš pats. Premjere pārmeta ārlietu ministram pārāk lēnu reakciju uz dronu ielidošanu no Krievijas puses, nepietiekamu pretgaisa aizsardzības koordināciju, kā arī novēlotu iedzīvotāju brīdināšanu.
Ar steigu vēl pirms aizsardzības ministra atsaukšanas no amata Evika Siliņa meklēja un tikpat ātri arī atrada jaunu šī posteņa kandidātu – pulkvedi Raivi Melni, kura kandidatūru premjere pasniedza kā atbilstošāko, jo viņam esot liela pieredze, darbojoties Bruņotajos spēkos. Iespējams, ka tas tā arī būtu. Taču diemžēl turpmākie notikumi vairs nenorisinājās tik raiti, kā Ministru prezidente to bija iecerējusi. Partija „Progresīvie", no kuru saraksta Saeimā tika ievēlēts un vēlāk aizsardzības ministra amatu ieņēma Andris Sprūds, trešdien paziņoja, ka Eviku Siliņu premjeres amatā vairs neatbalsta. Diemžēl Ministru prezidentes demisiju viņi ierosināt nevarot, jo frakcijā ir tikai deviņi deputāti (lai ierosinātu demisiju vajadzīgi vismaz desmit paraksti). Tajā pašā laikā premjere trešdien vēl pēc tikšanās ar „Progresīvajiem" gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību. Tikmēr skaidru vēstījumu savā Facebook kontā pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas tobrīd atradās ārvalstu vizītē un piedalījās drošības samitā Bukarestē: „Latvija nevar atļauties politisko nenoteiktību un nestabilitāti". Viņš arī uzsvēra, ka piektdien (15. maijā) tikšanās laikā ar Saeimas frakcijām vēlas saņemt konkrētus priekšlikumus un idejas par turpmāko. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.
Tālākais jau risinājās līdzīgi, kā veļoties sniega bumbai no kalna. Pēc tikšanās ar premjeri, „Progresīvie" paziņoja, ka E. Siliņas valdībai vairs nav frakcijas atbalsta Saeimā, arī opozīcijā esošais „Apvienotais saraksts" publiski pauda, ka būtu gatavs iesaistīties jaunas valdības veidošanā, ja kristu Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets. Tāpat apņēmība rosināt valdības demisiju bija vēl vienai opozīcijas frakcijai – Nacionālajai apvienībai.
Saeimas opozīcija gan bija plānojusi E. Siliņas demisiju panākt ātrāk un neierastā veidā, jo Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par neuzticības izteikšanu Saeima kārtējā sēdē var lemt ne agrāk kā piecas dienas kopš lēmuma projekta iesniegšanas. Demisiju bija plānots panākt, atbalstot kādu no 7. maija nepabeigtajā sēdē iekļautajiem pieprasījumiem E. Siliņai. Tādā veidā deputāti var nekavējoties, negaidot piecas dienas, vērsties ar demisijas pieprasījumu. Sēdē šo jautājumu bija plānots izskatīt vakar.
Tikmēr, laikam ejot un situācijai kļūstot daudz nestabilākai, premjere vakarrīt sarīkoja preses konferenci Ministru kabinetā, kurā paziņoja, ka pēc koalīcijas sabrukuma nolēmusi demisionēt. „Es atkāpjos, bet nepadodos. Solījumus, kurus esmu devusi Latvijas cilvēkiem, visiem, ar kuriem kopā Doma laukumā aizstāvējām Eiropas vērtības, es un „Jaunā Vienotība" turpināsim pildīt," – tā par savu demisiju paziņoja Evika Siliņa.
Kāda būs notikumu tālākā virzība un vai izdosies piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām izveidot stabilu valdību, šobrīd varam tikai zīlēt. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, tā būs īslaicīga „tehniska" koalīcija līdz vēlēšanām, vai arī mazākuma valdība ar situatīvu atbalstu, kas politikā nozīmē, ka valdībai nav stingra, garantēta vairākuma, bet citas partijas balso "par" tikai atsevišķos jautājumos.
15.05.2026.