10. augustā Madonas novada bibliotēkā norisinājās projekta „Ar viedumu medijpratībā" seminārs un diskusijas. Pilotprojekta mērķis ir pilnveidot senioru zināšanas informācijas avotu lietošanā, cīņā pret „viltus ziņām" un krāpniecības mēģinājumiem, kā arī veicināt bibliotēku kā vietējo kopienu medijpratības aktivitātes saviem apmeklētājiem.
Pasākuma vadītājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis atklāja, ka projekts tapis kā tematisks turpinājums Kultūras ministrijas aizsāktajai iniciatīvai „Viltus ziņas ir lipīgas". Iepriekš medijpratība senioru vidū bijusi aktuālāka, skatot finansiālos un veselības jautājumus, bet kopš Krievijas izvērstā kara Ukrainā – arī dezinformācijas jomā.
Savā stāstījumā par medijpratību kā mūžizglītību mums katram viņš akcentēja informācijas izvērtēšanas nozīmi. Viltus vai manipulējošas ziņas strādā uz to, lai cilvēka domas vērstu kādam vēlamā virzienā, bet informācija ar krāpniecisku saturu negatīvi var atsaukties uz senioru finansēm un pat veselību. Tikai materiālie zaudējumi vien, saskaņā ar Valsts policijas apkopotajiem datiem, iepriekšējo piecu gadu laikā sastāda vairāk nekā 8,5 miljonus eiro „viltus brokeriem" (investīcijas apšaubāmās vietnēs), pēdējo divu gadu laikā – 167 tūkstošus eiro krāpniekiem „DPD Latvija" un „Omniva" vārdā, 6 miljonus eiro pērn – viltus banku darbiniekiem.
Krāpnieku saziņu nereti varot atpazīt pēc stilistiskām un gramatikas kļūdām latviešu valodas lietojumā, netipiska e-pasta, lietišķu un vispārinātu uzrunas formu izmantošanas, savukārt saziņas saturs vērsts uz steigas radīšanu, spiediena izdarīšanu, ziņkāres radīšanu, interesi par sensitīvas informācijas iegūšanu.
Emīls Rotgalvis aicināja seniorus izvēlēties uzticamus un kvalitatīvus medijus; neuzķerties uz krāpnieciskiem vēstījumiem; būt noteicējiem par patērēto informāciju, nevis uzticēties apkārtējo viedoklim; pieņemt pārdomātus lēmumus vēlēšanās; kā arī sargāt savu veselību, kuras uzlabošanai nereti var tikt piesolīti „brīnumlīdzekļi".
Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja atzina, ka seniori mēdz nekritiski attiekties pret pausto informāciju.
– Mēs ticam rakstītajam vārdam, jā, arī mēs mēdzām lasīt šķērsām, bet neticējām, ka TĀ var melot, tā ir mūsu pagātnes pieredze. Mūsu vecuma cilvēkiem ir grūti noticēt, ka varētu viltot internetlapas, tik brīvi izmantot oficiālu iestāžu (piemēram, „Latvijas Pasta") simboliku. Ir arī tie, kam seniors vairāk uzticas – ģimenei, tuviniekiem, draugiem, kaimiņiem -, un, ja kāds daudz ko stāsta, ir pārliecinošs, par to kļūst pārliecināts arī seniors. Kas senioram ir svarīgākais – finansiālais stāvoklis un veselība. Tās ir jomas, par kurām esam labticīgi un nespējam iedomāties, ka tik ļoti varētu melot, – novērotajā dalījās Lilita Kalnāja. Kā viņa pārliecinājusies arī personīgajā pieredzē, piemēram, pret zvanītājiem ar apšaubāmiem piedāvājumiem vislabāk strādājot atbilde „Paldies, es padomāšu" vai „Konsultēšos ar mājiniekiem".
Apvienība savā ikdienas darbībā informē seniorus par aktuālajiem medijpratības jautājumiem, tostarp organizācijas īstenota projekta ietvaros tika izveidots informatīvais izdevums par vakcinēšanās pret „Covid-19" nozīmi, uzrunājot pazīstamus un godājamus speciālistus.
Seniori esot tā paaudze, kas labprātāk informāciju iegūst drukātā veidā vai TV, radio. Ne visiem senioriem arī ir pieejamas viedierīces, datori, internets, lai informāciju varētu pārbaudīt šādos avotos vai laikus pamanītu izplatītos brīdinājumus par krāpniekiem, viltus ziņām.
Tajā tik tiešām liela loma ir vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, arī bibliotēkām. Kā atzina Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte, ar medijpratības jautājumiem tiek strādāts gan dienu no dienas, gan tiek rīkota ikgadējā medijpratības nedēļa.
Eiropas Savienības informācijas un Uzziņu lasītavas galvenā bibliotekāre Sarmīte Radiņa padalījās, ka bibliotekāri regulāri konsultē apmeklētājus par medijpratību individuāli. – Cilvēki tiešām atnāk un priecājas, ka e-pastā atnākusi ziņa par mantojumu, ko saņems; bieži gadās, ka publiski lietojamā datorā atstāj atvērtu savu internetbanku. Ar to tiešām sastopamies katru dienu, tāpēc ir svarīgi par to runāt,
stāstīt, – pauda Sarmīte Radiņa.
Pārstāvot vietējo laikrakstu, raksta autore apmeklētājus iepazīstināja ar „Stara" darbību, ētikas kodeksu, to, kā tiek izvēlētas rakstu tēmas un kas atšķir ziņu no viedokļa. Lai žurnālists spētu brīvi paust objektīvu informāciju, svarīga ir redakcionālā jeb finansiālā neatkarība no ieinteresētu pušu „dotācijām".
– Saprotams, ka apstākļos, kad nereti cilvēkam jāizvēlas, iegādāties maizi vai avīzi, priekšroka tiks dota bezmaksas informācijai. Tomēr jāatceras, ka jebkurā gadījumā kāds par bezmaksas saturu ir samaksājis, un svarīgi izvērtēt – kādās interesēs? Nenoliedzams piemērs ir pašvaldību informatīvie izdevumi, ko mēdz saukt par avīzēm. To ekonomiskais pamatojums visbiežāk ir ieinteresētība saglabāt politisko pārstāvniecību pašvaldībā, pārvaldē, akcentējot savus labos darbus. Uzturēt iedzīvotāju apmierinātības līmeni. Un par to tomēr ir jāmaksā – šā gada pašvaldības budžetā sabiedriskajām attiecībām un pašvaldības izdevumu izdošanai paredzēti ap 182 tūkstošiem eiro, – paudu prezentācijā. Tāpat pieskārāmies jēdzienam „vārda brīvība" – ka tas nenozīmē neētiskas, prettiesiskas vai nepārbaudītas informācijas paušanu, kā arī priekšnosacījumiem fotoattēlu izmantošanā.
Diskusijās tika pārrunāts, ar kādiem krāpniecības gadījumiem vai mēģinājumiem apmeklētāji ir saskārušies, kā arī meklētas idejas kūtrākās sabiedrības daļas uzrunāšanā, lai veicinātu arī viņu medijpratību.
– LNB katru gadu strādā ar medijpratību, ceram pēc šī pilotprojekta izdot nelielu bukletu vai izdevumu, ko izplatīt bibliotēkās, lai ar ieteikumiem būtiski uzlabotu senioru izpratni. Galvenā mērķauditorija mums ir bibliotekāri, bibliotēkas redzam kā kopienu centrus, ne tikai vietu, kur nākt un lasīt grāmatas. Ar bibliotekāriem strādājam kā ar personām, kas šīs zināšanas var nodot tālāk savai kopienai, – piebilda Emīls Rotgalvis.
Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs, Madonas novada bibliotēka, Latvijas Senioru kopienu apvienība; projekta norisi atbalsta Kultūras ministrija.
12.08.2022.