Uzkrāt zināšanas un atsvaidzināt dzīves laikā iegūto pieredzi ir noderīgi jebkurā vecumā. Lai arī dažkārt mēdz šķist, ka zinām gana daudz, nereti pienāk brīži, kad atskārstam – ir palicis šis tas, ko tomēr vēl neesam apguvuši. Par to pārliecinājās arī biedrības „Madonas senioru klubiņš Pie kamīna" dalībnieki, kuriem 7. un 8. jūnijā tika piedāvāta iespēja apmeklēt izglītojošu konferenci, kuras ietvaros tika runāts par veselību, tās uzturēšanu un stiprināšanu.
– Pirmā konferences diena bija piepildīta ar vairākām izzinošām lekcijām, kopumā bija četras lekcijas un viena praktiskā nodarbība par Tibetas skanošo trauku terapiju. Uz praktisko nodarbību, kuru vadīja Vineta Blumberga, diemžēl varēja ierasties ierobežots skaits interesentu, lai gan vēlmi piedalīties izrādīja ļoti daudz gribētāju. Pirmajā dienā reģistrēti tika 118 konferences dalībnieki, bet otrajā dienā vēlmi apmeklēt nodarbības Madonas sporta hallē izrādīja piecdesmit dāmas. Pārgājienā, kas sekoja uzreiz pēc nodarbībām, devāmies četrpadsmit. Ņemot vērā karsto laiku un ievērojamo slodzi, tas nav mazs skaitlis un atsaucību var vērtēt kā lielu, – uzskata biedrības „Madonas senioru klubiņš Pie kamīna" valdes priekšsēdētāja Rita Dzene. Konferences organizēšanas mērķis, kā to raksturo Rita Dzene, ir veselības uzturēšana caur dzīvesprieku un jaunu zināšanu uzkrāšana.
– Ne visi prot pasniegt sarežģītas lietas caur humoru un šķietami grūto pastāstīt saprotami un vienkārši. Profesors Anatolijs Danilāns to prot, un bija jūtams, redzams, ka konferences dalībniekiem ļoti patīk viņa lekcija. Jāpiemin, ka ar pārējiem lektoriem mums jau iepriekš ir bijusi sadarbība. Piemēram, Baibas Bērtiņas lekcijas savulaik esmu arī pati apmeklējusi. Valentīna Dāboliņa arī ir zināma, un, protams, Danilāna kungs ir mūsu humora pilnais konferences viesis. Viņa stāstītais paliek atmiņā, pateicoties jautrajai pieejai, – pauž Rita Dzene.
Otrā konferences diena tika veltīta praktiskajām nodarbībām, lai ikviens varētu izkustēties un uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Sporta hallē uz fizioterapijas lekciju un nodarbību seniorus gaidīja fizioterapeite Krista Kupča, pie kuras vairāki biedrības dalībnieki dodas uzlabot veselību. Tāpat kā visi citi pasākumi un aktivitātes, arī šī konference tika rīkota pēc visu biedrības locekļu kopīgas vēlmes un iniciatīvas.
– Mēs vienmēr apspriežamies un visu izlemjam kopā. Arī pēc pārgājiena izrunājām, kas konferencē bija labāks, kas mazliet sliktāks. Vēlos atzīmēt, ka mūsu biedrība šādā projektā piedalījās pirmo reizi. Iespēju piedalīties šajā projektā ieguvām, pateicoties savai aktivitātei. Negribu lielīties un saku godīgi, kā ir – mēs esam aktīvi seniori. Pastāvam trīs gadus, pirms tam darbojāmies Madonas BJC, taču tad šim centram vecie ļaudis sāka šķist tādi drusku malā pabīdāmi. Sākām darboties paši, tad novada domes deputāti nolēma – ja gribam saņemt atbalstu no pašvaldības, ir jānodibina biedrība. Savu telpu mums pagaidām vēl nav, un vienīgais jumts virs galvas ir ekskursiju autobuss. Lielu atbalstu saņemam no pašvaldības, tā piešķir finansējumu ekskursiju rīkošanai. Ziemas posmā dodamies pārgājienos, siltajā gada sezonā daudz braucam ekskursijās. Mūsu aktivitāte tika pamanīta, un tā rezultātā saņēmām piedāvājumu iesaistīties šajā projektā, kas mums bija jauna pieredze. Noteikti gribu pateikt paldies par atbalstu un palīdzību mūsu biedrības valdes meitenēm un arī tām meitenēm, kuras valdē darbojās iepriekš, jo arī viņas iesaistījās ar savu devumu. Man ir prieks darīt citiem labu, un es esmu pateicīga liktenim par to, ka man ir iespēja to darīt, – gandarījumu neslēpj Rita Dzene.
Senioru biedrības biedri ir ļoti aktīvi ekskursanti – katru mēnesi viņi dodas divās līdz trīs ekskursijās un bieži arī mēro ceļu pārgājienos pa Madonas tuvāko apkārtni. Divu gadu laikā biedrības biedru skaits ir krietni palielinājies – no trīsdesmit līdz simt trīsdesmit.
– Ja mums piedāvās iespēju iesaistīties vēl kādā projektā, noteikti to izmantosim. Patlaban jānodod visas atskaites, fotogrāfijas, apraksti un jānokārto formalitātes ar dokumentiem. Pirmo pieredzi esam jau uzkrājuši, Inga Ramane mūs iedrošināja nebaidīties no dalības projektā un bija ļoti atsaucīga tā ieviešanā. Arī viņai pienākas pateicība, – uzsver Rita Dzene.
Konferences otrās dienas noslēgumā senioru grupiņa devās pārgājienā maršrutā no Madonas sporta halles uz dārzkopības sabiedrību „Rosme". Pārgājiena nosaukums bija „Kur mana Madona no „Rosmes" piekalnītes". Jāteic, ka šis nosaukums netika izvēlēts tāpat vien – kā izrādās, uzkāpjot piekalnītē, skatam paveras tikai Lazdona un Prauliena, bet Madonu ieraudzīt nevar. Rita Dzene uzskata, ka tā ir ļoti skaista un interesanta vieta, vienīgi žēl, ka tā atrodas mazdārziņu teritorijā, citādi tas būtu, viņasprāt, ideāls tūrisma objekts.
– Savus mīļos seniorus vēlos uzrunāt Zentas Mauriņas vārdiem: „Veselība ir liela laime, bet vēl lielāka laime ir dvēseles miers." Novēlu viņiem šo dvēseles mieru, būt laimīgiem, visu uztvert viegli un priecāties. Ir patīkami, kad ar cilvēku parunā, kad viņš jūtas noderīgs un vajadzīgs, tas rada prieku. Noteikti veselību mūsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem! – novēl Rita Dzene.
Pozitīvas atsauksmes par konferenci izsaka arī kundzes, kuras bija ieradušās uz lekcijām.
– Es neteiktu, ka līdz šim paguvu uzzināt ko pavisam jaunu. Dzīves laikā ir paspēts uzkrāt gana lielu pieredzi, līdz ar to šodienas lekcijas palīdz šīs zināšanas atsvaidzināt un atsaukt atmiņā ko piemirstu. Noklausījos abas divas lekcijas un noteikti paliku arī uz profesora Danilāna prezentāciju. Grūti pateikt, vai kāda no lekcijām ir labāka par citām – visas patika un bija noderīgas, no tām varēja gūt ko sev vajadzīgu. Arī praktiskās nodarbības otrajā dienā apmeklēju, – pastāsta konferences dalībniece Valija.
Atzinīgus vārdus par konferenci pauž arī Sofijas kundze – visas lekcijas bijušas noderīgas un nav iespējams izsvērt, kurai pienāktos lielākā atzinība.
– Viena lekcijā mums stāstīja par veselīgu un arī ekonomisku uzturu, otrā savukārt par dažādām zālēm un augiem, kas noder veselības stiprināšanai. Es teiktu, ka drīzāk visu līdz šim zināmo atsvaidzināju, jo gadu gaitā uzkrāts daudz zināšanu. Es izmantoju visu, ko piedāvāja konferencē, – noklausījos visas lekcijas. Uz halli un pārgājienā gan nedevos, tas man ir pārāk tāls ceļš. Es vingroju mājās, tā ka izkustēties sanāk, – teic Sofija.
10.06.2022.