Rīgā turpinās diskusijas par Uzvaras pieminekļa turpmāko likteni, un tiek arī pieņemti lēmumi, kas atbalsta šī monumenta, kuru premjers Krišjānis Kariņš ir nosaucis par „mūsu valsts 50 okupācijas gadu liecību", nojaukšanu.
Arī Valsts prezidents Egils Levits ir atzinis, ka ar šo pieminekli tiek slavināts okupācijas karaspēks, kas Latvijai atnesa lielas ciešanas, bet tagad Krievijas armija atnesot lielas ciešanas Ukrainai. „Es neredzu citu iespēju, kā šo pieminekli nojaukt vai kādā citā veidā atbrīvoties no tā," atzīmēja prezidents.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir paudusi, ka vēsturē lielās un mazākās lietās ir iespēju logi, un tāds iespēju logs ir patlaban, kad bez lielas starptautiskas uzmanības vai drošības apdraudējuma no Krievijas var nojaukt pieminekli Uzvaras laukumā.
Taču savi „uzvaras pieminekļi" ir arī Latvijas novados. Dažas pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumu tos, kuri nav saistīti ar Otrajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījuma vietām, demontēt. Kā pirmie to izdarīja Madlienā.
Izskan Madonas vārds
Šai sakarā 26. aprīļa LTV1 raidījumā „Aktuālā intervija: Viens pret vienu" izskanēja arī Madonas vārds. Gundars Rēders šoreiz uz sarunu bija aicinājis Latvijas vēstures institūta pētnieku, zemessargu Zigmāru Turčinski, kas par izcilo un pašaizliedzīgo darbu Nacionālās pretošanās kustības pētniecībā, dokumentēšanā un skaidrošanā sabiedrībā nupat saņēma augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Žurnālists Zigmāram Turčinskim uzdeva arī jautājumu, kāds ir viņa viedoklis par to, ka tagad daudzviet, kā, piemēram, Polijā, Lietuvā, arī Latvijā tiek demontēti pieminekļi, piemiņas zīmes, uz kuriem kaut kas rakstīts par padomju atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem un vai tie ir definējami kā aizvācami vai uzskatāmi par vēstures liecībām. Vēsturnieks atzina, ka tie, ieskaitot Uzvaras pieminekli Rīgā, būtu jānovāc un būtu jāpazūd visiem pieminekļiem, kas nav saistīti ar Brāļu kapiem Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem un kuri simbolizē padomju varas okupāciju un okupācijas armiju.
– Protams, tās ir liecības, bet tādas, kuras nevajadzētu atstāt. Tādas interesantas liecības var atrast arī manā tēmā. Piemēram, Madonā Valsts policijas ēkas pagalmā atrodas apmēram 3 metrus augsts piemineklis. Tajā attēlots cilnis: padomju milicis septiņdesmito gadu formas tērpā ar Kalašņikova automātu rokā. Viņam kreisajā pusē atrodas padomju goda karogs, tāds, kādi tolaik bija sarkanie karogi ar bārkstīm gar malām. Virs viņa augšā ir tāda kā saule, septiņdesmito gadu kokarde. Zvaigzne ir izsista ārā, bet tas, ka tā tur bijusi, tāpat kā stari, kas iet uz visām pusēm, ir saskatāms, kaut arī spilgtā kontūra vairs nav redzama. Savukārt uzraksts apakšā vēsta, ka viņi ziedoja savu dzīvi Latvijas valsts, darbaļaužu interešu un miera aizstāvībai. Kas tā par Latvijas valsti un kas tas par milici, kas tai ziedoja savu dzīvību? Principā tie jau ir miliči, čekisti, Baigā gada aktīvisti, visi, kas tajā laikā ir bijuši un piedalījušies represijās. Turpat blakus ir karoga masts. Es domāju – vai tiešām viņi pie šī pieminekļa vēl kādus svētkus svin? Turklāt pāri dzelzceļam uz pilsētas centra pusi ir piemineklis deportētajiem uz Sibīriju, bet dzelzceļa otrā pusē faktiski ir piemineklis tiem, kas īstenoja šīs deportācijas. Un tagad ir tas jautājums – vai mēs esam 1918. gada 18. novembra valsts vai Latvijas PSR valsts turpinājums? Manuprāt, šādi pieminekļi sen bija jānovāc, – nešaubās Zigmārs Turčinskis.
Ir jāizvērtē
Pēc Brāļu kapu komitejas aplēsēm, Latvijā atrodas 313 ar Otrajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumiem nesaistīti pieminekļi. Vairāki no tiem ir uzstādīti arī Madonas novada teritorijā.
To, ka šis jautājums atrodas Madonas novada pašvaldības redzeslokā, „Staram" apstiprināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora.
– Jau pirms kāda laika esam uzdevuši Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam apkopot visas šādas piemiņas vietas, jo droši vien Valsts policijas ēkas pagalmā tā nav vienīgā Madonas novadā. Kā, piemēram, Ļaudonā, kur uzstādīta lidmašīnas aste 1987. gadā bojāgājušajam lidotājam. Viena no versijām ir – lidotājs esot varējis katapultēties, bet to nedarījis, lai degošais lidaparāts neuzkristu uz dzīvojamajām mājām un neietu bojā civiliedzīvotāji, bet tas būtu jāprecizē. Jāņem vērā, ka katrai piemiņas vietai ir savs stāsts, tāpēc jānoskaidro, vai tā izveidota kā simbols padomju varai vai saistībā ar citām situācijām, kā tas, iespējams, ir Ļaudonā. Tāpat ļoti svarīgi pārliecināties, vai tur nav kādu apbedījumu. Katrai šādai vietai ir jāpieiet individuāli, lēmumu nevar pieņemt, balstoties tikai uz emocijām, ir jāizvērtē, ko mēs arī darīsim, – uzsvēra Zigfrīds Gora.
Vaicāts, kam par to būtu jālemj – pašvaldībai vai Saeimai, viņš atzina, ka lēmumu varētu pieņemt pašvaldība kontekstā ar valdības un Saeimas nostāju.
Viedokli lūdzām izteikt arī Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri.
– Manā skatījumā, viss, kas saistās ar agresoru, pēc konsultācijām ar Brāļu kapu komiteju būtu jādemontē, it īpaši šajā situācijā, kad Krievija ir izvērsusi noziedzīgu karu Ukrainā, kur bojā iet nevainīgi civiliedzīvotāji. Turklāt – kāpēc mums ar tādu pietāti būtu jāizturas pret padomju okupāciju slavinošiem pieminekļiem Latvijā, ja Krievijā demontē mūsu pieminekļus? – retoriski vaicāja Guntis Ķeveris.
Viņaprāt, pieminekli Madonā Valsts policijas ēkas pagalmā varētu nomainīt ar citu, kurā tiktu iemūžināta to policistu, zemessargu, karavīru piemiņa, kas ir cīnījušies par neatkarīgu Latvijas valsti.
– Es esmu arī par Uzvaras pieminekļa demontēšanu Rīgā. Tā jārīkojas, ņemot vērā milzīgo agresiju no Krievijas valdības (ne krievu tautas) puses, un tas būtu jāsaprot arī krievvalodīgajiem. Mums nav vajadzīga nekāda simbolika, kas liecinātu par tā laika padomju okupāciju, – ir pārliecināts Guntis Ķeveris.
Jāatzīmē, ka Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, kā „Staru" informēja tā direktore Līvija Zepa, ir apkopojis un pagājušajā nedēļā pašvaldībai iesniedzis pieminekļu, piemiņas zīmju, kaujas vietu sarakstu saistībā ar Otro pasaules karu, Sarkano armiju, līdz ar to Madonas novada pašvaldība varēs tās izvērtēt un par katru pieņemt lēmumu.
11.05.2022.