Katru gadu „Latvijas Piļu un muižu asociācija” organizē Vēsturisko parku un dārzu dienas, piedāvājot interesentiem apmeklēt pilis un muižas visā Latvijā un piedalīties izglītojoša satura lekcijās, ko vada pieredzējuši un zinoši speciālisti — ainavu arhitekti, dendrologi, ainavu dizaineri, mežsaimniecības inženieri un citi savas jomas profesionāļi. Arī šogad šis izzinošais pasākums norisinājās daudzviet Latvijā, tostarp arī Cesvaines pilsmuižā un Varakļānu muižas pilī, kur īstenojās kāda jauka akcija — „Uzdāvini muzejam rozi”.
– „Latvijas Piļu un muižu asociācijas" rīkotais pasākums Vēsturisko parku un dārzu dienas norisinājās no 14. līdz 16. jūlijam, un tajā piedalījāmies arī mēs. Tā kā jūlijs daudziem ir atvaļinājumu laiks un nekādus lielos pasākumus ieplānojuši nebijām, izlēmām izsludināt akciju „Uzdāvini muzejam rozi". Diemžēl aizvadītajā ziemā mūsu muižas pils rozes gāja bojā un neviena neizdzīvoja. Iedomājāmies, ka cilvēki varbūt vēlētos mums kādu uzdāvināt. Atsaucība bija pat necerēti liela – domājām, ka pāris rozītes saņemsim un ar to būs gana, bet beigu beigās mums sadāvināja pulka daudz! Tikām pie tējasrozēm, floribundrozēm, hibrīdrozēm, krūmrozēm. Kopā saņēmām astoņpadsmit rozes, bet trīs vēl ir tikai ceļā pie mums, tātad muižas pils dārzu rotās vairāk nekā divdesmit rozes, – stāsta Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka.
Viņa un pārējie muižas pils darbinieki, kā arī tūrisma un informācijas centra pārstāvji saka lielu paldies ikvienam, kurš piedalījās akcijā un uzdāvināja rozi. Terese Korsaka neslēpj gandarījumu un prieku par to, ka cilvēkiem rūp, lai Varakļānu muižas pils apkārtne būtu skaista, turklāt uzsver – akcijā piedalījušies ne tikai vietējie novadnieki, bet arī citu novadu iedzīvotāji.
– Viena rozīte pie mums atceļoja no Tukuma, arī bijušie novadnieki, kas vairs šeit nedzīvo, rūpējas un domā par mums, grib, lai te ir skaisti. Pateicamies arī tiem, kuri velta mums labus vārdus un ir teikuši, ka šeit ir daudz ko redzēt, apskatīt un uzzināt. Mums tas sniedz lielu gandarījumu. Kad rozes sāks ziedēt, nākamajos gados Varakļānu muižas pili apciemojot, te noteikti būs vēl skaistāk. Stādīsim rozes gan muižas pils priekšā, gan kādā nomaļākā dobītē – vieta jau ir izraudzīta, – priecājas Terese Korsaka, vēlreiz sakot paldies visiem akcijas dalībniekiem un vēlot viņiem labu veselību un dzīvesprieku.
Savukārt Cesvaines pilsmuižā ainavu dizainere un mežsaimniecības inženiere Vineta Radziņa interesentiem stāstīja par to, kā dārzi tika iekārtoti 19. gadsimtā, kādas augu sugas tolaik bija atrodamas šeit, kā ne tik bagātā latviešu šķira neparastos jaunatklājumus, kas jau atradās kungu dārzos, pamazām varēja atļauties iedzīvināt arī savējos.
– Pirmie Latvijā vispār parādījās muižu, aptieku un klosteru dārzi, bet strādnieku šķira savus dārzus varēja atļauties veidot tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kad tika atbrīvota no dzimtbūšanas un klaušu darbiem. Interesants fakts no lekcijas – 1838. gadā Priekuļu muižā jau bijušas 119 kartupeļu šķirnes, bet pirmie dārzeņi, Latvijā bijuši rāceņi, un tikai pēc tam parādījušies zirņi, pupas un citas kultūras, – stāsta Cesvaines apvienības pārvaldes tūrisma centra vadītāja Laura Smudze.
Vineta Radziņa lekcijas dalībniekiem stāstīja arī par Čelsijas ziedu šovu, kas notiek Lielbritānijā reizi vairākos gados. Tas norisinās trīs dienas, un šova laikā tiek izrādītas dažādu dārzu miniatūrās versijas, piemēram, arī Viktorijas laikmeta dārzs.
– Vineta Radziņa saņēma ļoti daudz jautājumu par to, vai šo šovu ir vērts apmeklēt un kas vēl tā ietvaros notiek. Vēlos pieminēt to, ka tad, ja lekcija ir atvēlēta kādai konkrētai tēmai, apmeklētāju loks likumsakarīgi arī ir specifisks – pasākumu apmeklē tie, kuriem patiešām interesē attiecīgā tematika. Savukārt tad, ja lekcija ietver plašu un vispusīgu stāstījumu, arī apmeklētāju ierodas vairāk, jo katrs taču izvēlas sev interesējošo, – piebilst Laura Smudze.
21.07.2023.