Pirms Ziemassvētkiem Ļaudonas kultūras namā tika uzņemtas Madonas novada audžuģimenes un Madonas novada bāriņtiesas un audžuģimeņu atbalsta grupas pārstāvji, lai ļautos kopābūšanas priekam un gūtu pozitīvas emocijas ikdienas steigā.
Uzrunājot klātesošos, Ļaudonas kultūras nama vadītāja Signe Prušakeviča sacīja: – Ir patiess gods būt starp cilvēkiem, kas kļuvuši par sargeņģeļiem. Trūkst vārdu, lai aprakstītu audžuģimeņu darbu. Madonas novadā ir septiņpadsmit audžuģimenes, un tikai šīs ģimenes pašas zina, cik spēcīgam ir jābūt, lai spertu šo soli un par tādu kļūtu.
Savukārt Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Lediņa uzsvēra, ka ir patiess prieks un gods sveikt novada septiņpadsmit audžuģimenes, kurās aug 41 bērns, bet piecās ģimenēs aug Madonas novada bērni.
– Latvijas simtgadē, kad visapkārt tika atzīmēti skaisti pasākumi, domājot par Latviju, mēs saprotam, ka tā var pastāvēt tikai tad, ja ir bērni. Un katram bērnam ir tiesības augt ģimenē. Diemžēl ne visiem ir veicies ar savu ģimeni, saviem vecākiem. Piedzimstot katru cilvēku dzīvē pavada savs sargeņģelis, kurš stāv līdzās arī, izvēloties bērnam arī audžuģimeni, ar radniecīgu dvēseli. Viens no audžuģimenes galvenajiem uzdevumiem ir iemācīt un sniegt mīlestību, būt blakus, pasargāt, dot padomu, vadīt un aizsargāt. Ir jāsaka paldies šīm ģimenēm par uzdrīkstēšanos, par sirdssiltumu, – uzskata Inga Lediņa.
Broku ģimene no Liezēres pagasta ir audžuģimene jau kopš 2005. gada. Pa šiem gadiem Jānis un Marija ir izaudzinājuši un pasaulē palaiduši 21 bērnu.
– Šobrīd ģimenē aug četri bērni – Elizabete, Laura, Reičela un astoņus mēnešus vecais Rinalds, viņš pie mums ir no trīs dienu vecuma.
Bieži ir situācijas, kad zvana naktīs, brīvdienās. Mēs reaģējam uzreiz un dodamies pēc bērniņa. Pēdējā laikā mums ir bērniņi no vienas ģimenes, arī šobrīd ir divas māsiņas un māsiņa ar brālīti. Tāpat ilgo gadu pieredze rāda, ka ar pusaudžu vecuma bērniem ir grūti, tāpēc izvēlamies mazus bērnus. Negulētās naktis, bailes par bērniem tikai stiprina mūs un sniedz pārliecību, ka varam tikt galā ar jebkuru situāciju. Pa šiem gadiem, kamēr esam audžuģimenes statusā, trīs reizes esam atteikušies no bērniem. Puiši bija no vienas ģimenes un ļoti agresīvi izturējās. Satraucoties par mazākajiem bērniem, pieņēmām lēmumu atteikties. Tas pusaudžu vecums mazliet biedē, tāpēc laikam izvēlamies jaunākus bērnus. Man šķiet, ka ar meitenēm ir vieglāk, visu var sarunāt, bet tas ir atkarīgs arī no bērniem. Madonas novadā esam trīs audžuģimenes, kas uzņem zīdainīšus. Brīžiem jau liekas, ka ir jāapstājas, bet tomēr turpinām. Tas ir darbs, kuru nemaz tik viegli nevar pārtraukt, – atzīst audžumamma Marija Broka.
– Bērniņi pie mums nonāk no visas Latvijas. Ir izveidojusies lieliska sadarbība ar bāriņtiesu pārstāvi, kas vienmēr arī palīdz un atbalsta, sniedz padomu, uzklausa. Ir audžubērni, kas tiek adoptēti uz ārzemēm.
Neraugoties uz formalitātēm, kas jāsakārto, lai kļūtu par audžuģimeni, ir nepieciešama arī liela drosme un apņemšanās. Broku ģimenei ceļš uz audžuģimeni aizsākās, pieskatot radu bērnus.
– Laiku pa laikam rūpējāmies par radu bērniem. Tad nolēmām, ka varam kādu bērnu paņemt aizbildniecībā. Un tad jau nonācām līdz audžuģimenes statusam. Vislielākais gandarījums šobrīd ir saziņa ar bērniem, kurus esam audzinājuši, daudzie pateicības vārdi. Ir prieks redzēt, kā audžubērni veido savu dzīvi. Joprojām uzturam ciešu saikni, svētkos bērni mūs apciemo. Tas ir pats galvenais. Nevienu dienu neesam nožēlojuši lēmumu kļūt par audžuģimeni un rūpēties par bērniem. Grūta ir šķiršanās, bet mēs saprotam, ka bērniem esam tikai uz laiku. Sākums bija ļoti grūts, bija daudz asaru, šķiršanās un atvadas, bet tas nepavisam nenozīmēja, ka neturpināsim ņemt bērnus un audzināt viņus. Tāpat bērniem stāstām par viņu īstajiem vecākiem, apciemojam, cenšamies saglabāt saikni. Jo vairāk runājam, jo bērniem paliek vieglāk saprast radušos situāciju un to pieņemt. Diemžēl trūkst audžuģimeņu. Gribētos, lai katrs bērniņš augtu ģimenē. Tāpēc vēlētos aicināt kļūt par audžuģimenēm un dot iespēju bērniem sajust rūpes un mīlestību, – rosina Marija Broka.
Savukārt Daina Ziļeva par bērniem rūpējas jau kopš 1988. gada, un ir uzaudzināti 30 bērni.
– Pirmajā reizē, kad paņēmu bērnus, man bija deviņi puiši un septiņas meitenes. Visi bija ļoti mazi, izauga kā manis pašas bērni un devās savā dzīvē. Pēc tam ņēmu pusaudžu vecuma meitenes, bet jāatzīst, ka bērni no asociālas ģimenes ir grūti audzināmi, īpaši tādā vecumā. Uzskatu, ka ar meitenēm ir ļoti grūti, bet ar puišiem ir vienkāršāk. Viņi vieglāk pieņem to, ko saka un māca. Pirms nepilna mēneša paņēmu vēl divus puišus, un šobrīd ģimenē ir pieci puiši. Es ņemu mazus bērnus un rūpējos par viņiem tik ilgi, līdz bērni ir gatavi doties savā dzīvē, – stāsta Daina Ziļeva. – Patīkami, ka bērni joprojām atceras un apciemo. Tad ir apziņa, ka viss ir izdarīts labi. Nekad neesmu šķirojusi bērnus pēc vecuma, bet atšķirībā no citām ģimenēm es rūpējos tikai par puišiem. Rezultāts rodas laika gaitā, un ir gandarījums par paveikto. Manuprāt, situācija šajā jomā uzlabojas, sakārtojas. Ir audžuģimenes, kuras rūpējas par bērniem, bet diemžēl joprojām ir pietiekami daudz bērnu, kuriem trūkst šo ģimeņu.
Audžuģimeņu darbu pateicīgi novērtēja arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Ir skaisti, ka audžuģimeņu tikšanās tiek rīkota Ziemassvētku laikā. Tas ir laiks, kas tiek pavadīts kopā ar ģimeni. Tāpēc es novēlu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā laiku piepildīt ar mīlestību, savstarpējo sapratni, kopīgām aktivitātēm un būt laimīgiem. Audžuģimene – tā ir Goda ģimene. Lai šis tituls motivē dzīvot stiprās ģimenēs, stiprā novadā. Lai pietiek sirdssiltuma un mīlestības, darot šo smago, bet cēlo darbu. Lai vairāk ir šādu ģimeņu, kas rūpējas par bērniem!
28.12.2018.