Jaunais – 2021. – gads sagaidīts bez tradicionālā salūta pilsētu un novadu centrālajos laukumos, bet ar krāšņu uguņošanu – daudzos privātīpašumos un arī daudzdzīvokļu māju pagalmos. Pie tam sakarā ar valstī noteikto komandantstundu (no pulksten 22 līdz 5) salūts daudzviet tika šauts jau krietni pirms pusnakts.
Statistika gan liecina, ka četrās dienās par komandantstundas neievērošanu sākti teju 3000 administratīvo procesu. Tomēr lielākā daļa respektēja valstī noteiktos piesardzības pasākumus un ierobežojumus un, kā visiem tika vēlēts, gadumijā bija savās mājas, ciemos nedevās un ciemiņus arī paši neuzņēma. Tas rosināja arī vērīgāk nekā varbūt citkārt ieklausīties tradicionālajās premjera un Valsts prezidenta gadumijas uzrunās.
Premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka šis var būt valsts attīstības pagrieziena punkts, bet tam ir nepieciešama vienota rīcība. Sagaidot Jauno gadu, viņš aicināja aizdomāties par to, kādi ir katra paša un sabiedrības kopīgie mērķi, kā tos īstenot, „kādi gribam būt – pret sevi, saviem līdzcilvēkiem un savu valsti, ko gribam sasniegt, kādā valstī dzīvot".
Premjers aizejošo gadu raksturoja kā izturības un pārbaudījumu gadu, kurā „Covid-19" pandēmija bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru saskaramies, kopš valsts neatkarības atjaunošanas.
„Pasaules vēsturē 2020. gads paliks kā „Covid-19" pandēmijas laiks, kas ir skāris mūs visus – jaunus un vecus, ģimenes un vientuļus cilvēkus, gan tos, kas apzinās riskus, gan tos, kam ir grūti tos izprast. Šī neierastā situācija ir parādījusi, cik daudz spējam izdarīt, kad rīkojamies kopā, bet cik slikts ir iznākums, kad domājam tikai katrs par sevi," uzrunājot sabiedrību, teica K. Kariņš.
Ministru prezidents uzrunā uzsvēra, ka mūsu spēks ir sadarbībā, un izteica pateicību par dialogu ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko iniciatīvu aktīvistiem.
„Tas no katra ir prasījis īpaši augstu pacietību, atbildību, sapratni un tālredzību. Dažos tas ir radījis apjukumu, taču lielo vairumu tuvinājis kopējā cīņā," vērtēja K. Kariņš.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits Jaunajā gadā Latvijas iedzīvotājiem vēlēja izturību, iejūtību un drosmi, kas nepieciešamas „Covid-19" izraisīto grūto laiku pārvarēšanai; „sev un mums visiem" drosmi mainīties, jo laiks pēc krīzes būs citādāks – būšot vajadzīgi lieli mērķi, vajadzīga drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties, un vajadzīga drosme turpināt.
Savā uzrunā Vecgada vakarā prezidents vēlēja izturību mediķiem, kuri arī Jaungada naktī cīnās par cilvēku dzīvībām. Izturēt un dzīvot tālāk E. Levits novēlēja arī slimajiem un tiem, kuri zaudējuši tuviniekus, tiem, kuri ir uz laiku zaudējuši darbu un ienākumus, kā arī tiem, kuri ir zaudējuši ticību un ir ceļā uz tās atgūšanu. „Viņiem ir vajadzīga izturība, bet vēl jo vairāk – mūsu atbalsts," uzsvēra prezidents.
Arī politologu vērtējums abu valstsvīru uzrunām kopumā ir visai pozitīvs. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens aģentūrai LETA norādīja, ka runu dramaturģija bija amatiem atbilstoša, Valsts prezidents Egils Levits runājis par vispārīgākām lietām un principiem, bet premjers Krišjānis Kariņš bijis konkrētāks un vairāk atsaucies uz konkrētām aktualitātēm. Tāpat abu amatpersonu runās bijuši dzirdami cieņas apliecinājumi sabiedrībai, tās izturībai un apņēmībai; cieņas apliecinājumi mediķiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuri cīnās par sabiedrības dzīvotspēju un labklājību. Kā pozitīvu aspektu politologs izcēla to, ka premjers uzrunā nesāka „kārtot rēķinus" ar koalīcijas partneriem un nevainoja tos nepadarītajos darbos.
Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka premjera uzruna pēc tās tipoloģijas neesot bijusi svētku runa. Tā bijusi lietišķi ieturēta un labāk teikta, nekā citas K. Kariņa uzrunas televīzijā, taču K. Kariņa teiktā uzruna bijusi par garu. Publika tajā laikā, par spīti visam, svinējusi un tādas ļoti nopietnas un garas runas klausīties esot problemātiski. Savukārt Valsts prezidents Egils Levits, pēc profesora domām, bija izvēlējies gadumijas runu teikt īsos vārdos un meklēja iespēju, kā mēs grūtā brīdī varam saglabāt optimismu un cerību.
Pēc šāgada visai nosacītā klusuma atklāts ir jautājums – kā būs ar kopīgu uguņošanu citos gados? Tās var arī nebūt. Kā vēsta aģentūra LETA, Sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par liegumu pašvaldību un valsts budžetus tērēt svētku uguņošanai. Šāds parakstu daudzums ļauj iniciatīvu iesniegt turpmākajai vērtēšanai Saeimā.
Iniciatīvas pārstāve Maija Priedīte informēja, ka parakstu vākšana sākta 2019. gada nogalē. Viņa uzskata, ka būtu nepieciešams „pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu". Tas jo īpaši nepieciešams laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu.
Iniciatīvā pausts lūgums virzīt likumprojektu par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai. M. Priedīte uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā tiks saprātīgāk izlietota nodokļu maksātāju nauda, netiks piesārņota vide un biedēti dzīvnieki.
5.01.2021.