Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, būsim lielās izvēles priekšā, atdodot savu balsi par vienu no 19 sarakstiem 14. Saeimas vēlēšanās. Tostarp no deviņiem sarakstiem uz vietu Saeimā Vidzemes vēlēšanu apgabalā pretendē arī Madonas un Varakļānu novada pārstāvji, kurus 23. septembrī aicinājām uz sarunu laikrakstā "Stars".
Sarunā piedalījās (ja sarakstā ir vairāki Madonas reģionu pārstāvoši deputātu kandidāti, uz sarunu tika aicināts kandidāts ar augstāko kārtas numuru sarakstā): Andrejs Ceļapīters (9. kārtas numurs, "Jaunā Vienotība"), Zigfrīds Gora (24. numurs, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Imants Spridzāns (22. numurs, "Latvija pirmajā vietā"), Vita Robalte (13. numurs, "Konservatīvie"), Dainis Pēteris Kļaviņš (12. numurs, Politiskā partija "Katram un katrai"), Artūrs Portnovs (14. numurs, Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija), Ivars Krūmiņš (22. numurs, Politiskā partija "Republika"), Māris Justs (11. numurs, Attīstībai/Par!). Politiskās partijas "Tautas varas spēks" kandidāts Artūrs Leitāns (10. sarakstā) nevarēja ierasties.
Laikraksta "Stars" redaktore Baiba Miglone diskusijas sākumā vērtēja, ka šoreiz mazskaitlīgākas bijušas partiju un deputātu kandidātu rīkotās tikšanās ar iedzīvotājiem, taču viņa pauda gandarījumu par Madonas reģiona pārstāvniecību 14. Saeimas vēlēšanās. – Ceram, ka kādu no jums arī ievēlēs, jo reģionu pārstāvniecība Saeimā ir ļoti nozīmīga, citādi bieži vien rodas sajūta, ka deputāti neredz vai nevēlas redzēt tālāk par Rīgu, – sprieda Baiba Miglone, vēlot deputātu kandidātiem veiksmi vēlēšanās.
Saruna tika organizēta tā, lai uz jautājumiem deputātu kandidāti atbildētu kārtībā, kas izvēlēta pēc nejaušības principa, atbildes laiks – 1,20 minūtes. Savukārt sarunas beigās kandidātiem bija jāuzdod jautājums kādam no citu partiju pārstāvjiem, kas tika noteikts izlozējot.
Iesākumā lūdzu klātesošos paust pāris iepazīstinošus vārdus par sevi; kas, viņuprāt, ļāvis viņiem kvalificēties par deputāta kandidātu 14. Saeimā un kādēļ tieši viņu pārstāvētajai partijai vēlētājiem būtu jāatdod sava balss.
Dainis Pēteris Kļaviņš ("Katram un katrai"): – Ilgus gadus esmu nostrādājis pirmās instances tiesā; politikā piekritu iet tādēļ, ka man ļoti sāp tas, ka lauku ceļi ir katastrofālā stāvoklī, lauku iedzīvotājiem regulāri jārij putekļi. Kādi lauku ceļi bija Padomju Savienībā, tādi ir tagad, nekas uz priekšu nav gājis. Otrs – man gribētos sakārtot likumu par tiesu.
Artūrs Portnovs (Apvienotais saraksts): – Ilgus gadus esmu strādājis privātajā sektorā, šobrīd jau piecus gadus strādāju pašvaldībā un redzu to lielo aizu starp Rīgu un reģioniem. Ja kaut kur ekonomējam vai griežam, tad tie ir reģioni. Domāju, ka ar savu enerģiju es šo varētu mainīt. Jau līdz šim ar paveikto esmu apliecinājis, ka varu iekustināt brīžiem šķietami neiekustināmus kuģus. Kāpēc tieši mūsu saraksts – mums ir ļoti daudz profesionāļu, kuri nav tendēti kļūt par deputātiem, bet gan attīstīt valsti kopumā.
Imants Spridzāns ("Latvija pirmajā vietā"): – Jau iepriekš pazinu Vili Krištopanu, ar ko parunājām. Pēdējie divi gadi ar šo bezspēcību, arī viss iepriekšējais laiks, strādājot Cesvaines domē par deputātu mazākumā, opozīcijā, – jutu, ka rokas ir sasietas, izmainīt neko nevari. Nāca doma, ja iesākt kaut vai ar mazumiņu, mazu pagastu, pilsētu, šādā pašā veidā var izmainīt arī turpmāko Latvijas nākotni lēnām pamazām. Mūsu partija pirmām kārtām raksturojas ar to, ka ir kristīgās vērtības, pats galvenais, ko pašreiz bieži piemin, – pret Levita un Kariņa režīmu. Es, godīgi sakot, ierosinātu referendumu uzreiz par prezidenta atlaišanu, ja būtu iespējams samazināt robežu, cik balsis nepieciešamas ierosināšanai.
Zigfrīds Gora (Nacionālā apvienība): – Esmu šīs partijas ilggadējs biedrs, mēs esam par pastāvīgām vērtībām jau vairākus gadu desmitus –
par latvisku Latviju, kas jo īpaši svarīgi šajā ģeopolitiskajā situācijā. Mums arī programmā paustas mūsu vērtības – par augošu, drošu un latvisku Latviju.
Vita Robalte ("Konservatīvie"): – Pēc izglītības esmu būvinženiere, ar maģistra grādu vadības zinībās, ekonomikā. Man ir 16 gadu pieredze normatīvo aktu rakstīšanā. Pārvaldu saistībā ar būvniecību – kadastrs, teritoriju plānojums, detālplānojumi, kas saistīts arī ar zemi. Jāteic, ka mans līdz-roku darbs ir kadastra sistēmas izveide Latvijā. Vienmēr esmu strādājusi pie lielām, sistēmiskām lietām un normatīvo dokumentu sagatavošanas. Saeimā startējot, uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, prast iesniegt iesniegumu arī tad, ja tobrīd neuzklausa, bet to noformēt. Protams, aizstāvēt savas vietējās kopienas vai nacionālās intereses, Madonu aizvest līdz Rīgai.
Māris Justs (Attīstībai/Par!): – Varakļānu novada pašvaldībā strādāju 15 gadu, partija tika izvēlēta uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ņemot vērā partijas attieksmi uz mūsu iedzīvotāju gan balsojumu, gan aizstāvību saistībā ar Varakļānu jautājumu, ko daudzi zina. Startējot Saeimas vēlēšanās, galvenais ir godīgums jebkurā jautājumā, jo mēs neviens nebūsim profesionālis ikvienā jautājumā. Bet godīgums, attieksme un Latvijas patriotisms, izlēmīgums – tas ir arī šai partijai. Darot var kļūdīties, bet ir jādara, tad arī notiks attīstība uz priekšu Latvijā, neaizmirstot lauku reģionus.
Andrejs Ceļapīters ("Jaunā Vienotība"): – Jūtu sevī, ka esmu uzkrājis, manā skatījumā, ļoti lielu pieredzes un zināšanu bagāžu, strādājot pašvaldībās 23 gadus. Manuprāt, šī pieredze kopā ar manu izglītību – jurists – ļoti noderētu Saeimā, ja mani ievēlētu. Plus vēl tas, ka man ir redzējums par reģioniem, neesmu atrāvies no zemes, no lauku situācijas, pagasta vai mazpilsētas situācijas. Šī viedokļa pārstāvniecība ir ļoti vajadzīga Saeimā. "Jaunā Vienotība" ir stabila un kompetenta partija, kas sevi pierādījusi darbos, sevišķi jau krīzes situācijās.
Ivars Krūmiņš ("Republika"): – Esam jauna partija, pieredzes nekādas lielas politikā nav, vienīgi trīs mūsu politiķiem, kas ir deputāti – Sandis Ģirģens, Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens. Iesaistījos tāpēc, ka, pirmkārt, Sandis Ģirģens nebija veiksmīgs uzņēmējs pēc ministra amata atstāšanas. Korupcija, kas šobrīd ir mūsu lielākā problēma, daudzi vēl par to negrib runāt. Arī drošība šodien ir diezgan švakā līmenī. Mazināt lielo ietekmi, kas "stāv aizmugurē". Strādāju "Latvāņos", instrumentu asinātājs 19 gadus, visu laiku esmu iesaistījies kokapstrādē no A līdz Z.
– Kādi ir partijas vai to pārstāvošo vadošo deputātu kandidātu līdzšinējie veiksmīgākie darbi? Ierosinātie priekšlikumi – īstenoti vai neīstenoti?
Zigfrīds Gora: – Mūsu apvienība kopš izveides laika 2010. gadā ir vienmēr bijusi pārstāvēta Saeimā, ir paveikti darbi. Galvenie attiecībā uz ģimenes atbalstu, ņemot tieši vērā pēdējo Saeimu, ir definēti un pieņemti lēmumi koalīcijā par būtisku ģimenes pabalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Plus atbalsts arī jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, ka tiek segti finansiālie izdevumi, lai mājokli varētu gan uzcelt, gan iegādāties. Noteikti varam runāt par latviskām vērtībām, kas arī šodien tiek aktualizēts, viens lēmums ir par drošības jautājumiem attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām, kas tieši NA ierosināts un tiek realizēts. Plus latviešu valoda.
Ivars Krūmiņš: – Iniciatīvas Kaspars Ģirģens iesniedz bieži, kuras kā opozīcijai parasti tiek noraidītas, nemaz neņem vērā. Tas ir uz 5% samazināt degvielai PVN, apkurei, energoresursiem noteikt griestus 13 centus. Bet viss ir noraidīts. Pozīcijai ir sava nostāja, savas intereses.
Andrejs Ceļapīters: – "Jaunā Vienotība" jau padsmit gadu garumā, tā sakritis, bijusi pie dažādu krīžu situācijām vadošā. Līdz ar to arī 2009. gada krīze, var runāt, cik veiksmīga, ar kādiem zaudējumiem, bet mēs no tās izgājām. Dombrovskis vadīja, un pašlaik arīdzan "Jaunā Vienotība", premjers Kariņš vada situāciju, kas nebūt nav viegla. Gan saistībā ar pandēmiju, gan pašlaik saistībā ar energokrīzi un drošības jautājumiem. Ir milzum daudz lēmumu, kas bijis jāpieņem, tas faktiski atspoguļojas mūsu ikdienā.
Imants Spridzāns: – Partija jauna. Daudzi zina, ja runa ir konkrēti par buldozeru Aināru Šleseru, – Kokneses šoseja, lidosta, daudz darbu, viņam iepriekš esot politikā.
Vita Robalte: – "Konservatīvie" ir pirmo reizi Saeimā, kas tagad ir jau aizejošā, ar četriem ministriem – tieslietu, labklājības, izglītības un satiksmes. Labākais, ko var pateikt, ka 5×500 programmā ir izpildīts tas, kas bija solīts. Minimālās algas celtas, pabalsti piešķirti, to katrs redzam savā makā. Ceļi – Rail Baltic, un apkārt Madonai, arī var teikt, ceļi ir sakārtoti, arī vispār pa Latviju. Izglītība latviešu valodā, valstij tas ir milzīgs sasniegums. Tieslietās – ekonomisko lietu tiesas izveide. Ir atvieglota tiesu sistēma un arī nejaušības princips, lai tiesnesis neatrod lietu, bet pēc nejaušības principa – lieta tiesnesi.
Artūrs Portnovs: – Nav nevienam jāiepazīstina ar mūsu cilvēkiem, kas ir Apvienotajā sarakstā, kas arī ir jauns saraksts. Tie paši, kas ir pilsētas Ogres, Liepājas pārstāvji – Mangulis un Sesks. Liepājā tika izveidota ekonomiskā zona, kas ir brīnišķīgs piemērs, arī Ogre ir sakārtota. Bijušais Ministru prezidents Kučinskis, kas daudzus darbus paveicis; aizsardzības ministrs Bergmanis. Un mūsu Ministru prezidenta kandidātu Uldi Pīlēnu liekam priekšā – lielisks līderis krīzes komunikācijā, krīzes vadībā, veiksmīgs uzņēmējs, kas pierādījis sevi darbībā. Edvards Smiltēns, kas strādā Rīgas domē, ir izaudzis kā politiķis. Arī es pats, kurš gan savā laikā, Basketbola savienībā strādājot, pacēlu augstākā līmenī sporta organizāciju, gan piecus gadus Ļaudonā, par Ļaudonas attīstību nav daudz ko stāstīt, par to runā darbi. Katrs līdz šim pieminētais un visi citi ar saviem darbiem ir pierādījuši, ka ir darītāji, nevis daudzsolītāji.
Māris Justs: – Attīstībai/Par! šobrīd strādā pozīcijā, un ir pieņemti ļoti daudzi atbildīgi lēmumi. Šajos krīzes laikos lēmumi ir jāpieņem arī ātri, steidzami, jābūt izlēmībai, ar to šobrīd var lepoties. Daudz ir izdarīts, ir arī, protams, šādos steidzīgos lēmumos kļūdas, kas ir jālabo. Bet tas, kas šobrīd, – Artis Pabriks, aizsardzības ministrs, ar saviem lēmumiem, savu iespēju robežās ir organizējis aizsardzības tehnikas ražošanu Latvijā. Vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs; arī šobrīd karstākais punkts ir enerģētikas jautājumi un risinājumi, jaunie izaicinājumi gan vēja, gan saules paneļu un enerģijas ieguves jomā. Tur vajadzīgi steidzami lēmumi, ko arī dara.
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Arī jauna partija, nekāda finansējuma no valsts nav. Mūsu partijas veidotājs Aldis Gobzems un deputāte Karīna Sprūde ir iesnieguši dažādas iniciatīvas, pēdējā bija par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu. Saeimā tas viss tiek noraidīts. Ir bijušas arī iniciatīvas par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, par obligātās vakcinācijas atcelšanu, bet dzīvē tas tiek noraidīts. Tiek uzskatīts par klaju populismu, lai gan neesam antivakseri; uzskatījām, ka ir jādod cilvēkam pašam iespēja izvēlēties, lai tas nav piespiedu kārtā darīts.
– Trīs, jūsuprāt, galvenie partijas mērķi, ko centīsieties panākt nākamajos četros gados Saeimā ievēlēšanas gadījumā?
Ivars Krūmiņš: – Nacionālā drošība, par ko visu laiku personīgi iestājas Sandis Ģirģens. Noziedzības un korupcijas mazināšana. Treškārt – tiesiskums. Tas šobrīd ir svarīgākais.
Artūrs Portnovs: – Reģioni, par kuriem ir jārūpējas, bet arī mazie lauku pagasti, kuri galu galā veido novadus un reģionus. Vēl reģionos ir sociālā problēma, daudz strādājam, palīdzam cilvēkam, esam sociāli atbildīgi, bet, kolīdz nonāk līdz pašai mājsaimniecībai, kas ir sociāli problemātiska, darbs bremzējas un ļoti izjūtam, ka bērnus skolā izaudzinām, bet mājās tas viss sabrūk. Tas saistās ar nākamo punktu – izglītību, tās kvalitāti, izglītības apmaksātību, lai jaunie cilvēki ir motivēti iet mācīties par pedagogiem, jo viņi audzina visu mūsu sabiedrību.
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Latvijā ir ļoti kritiska situācija ar demogrāfisko stāvokli, vajag palielināt dzimstību. Katram bērnam pēc piedzimšanas būtu jāizmaksā 5000 eiro pabalsts. Un pabalsts par katru bērnu mēnesī – 100 eiro. Sievietēm ar četriem bērniem pienāktos pensionēšanās vecums no 60 gadu vecuma. Un darba stāžā tiktu ieskaitīts bērnu kopšanas periods. Valsts finansējums aizsardzībai būtu jānosaka 2,5% no iekšzemes kopprodukta, un atbalstām arī militāro prasmju apguvi skolās. Vajadzētu arī atpakaļ Policijas akadēmiju, nesaprotamu iemeslu dēļ to likvidēja, līdz ar to ir ļoti zems līmenis policijā, lietas tiek izmeklētas nekvalitatīvi.
Imants Spridzāns: – Pirmām kārtām panākt, lai iedzīvotāji nebrauc prom un atgrieztu jau tur esošās ģimenes. Tautas vēlēts prezidents un Saeimas deputāti ne tikai no partijām, bet gan vienkārši tautas vēlēti, kuri ir bezpartejiski. Ja kāds grib, viņam ir nodoms, viņš arī startē, vēlētājam ir tiesības atšķirt lielu lapu ar 1000 cilvēkiem un svītrot, plusiņu likt, kuram viņš grib, neskatoties uz partijas piederību.
Zigfrīds Gora: – Izaugsme – turpināms atbalsts ģimenēm, ģimenēm bērnu audzināšanā līdz trīs gadiem. Tam varētu būt iestrādāta programma četros līmeņos – bērnudārzs, privātais bērnudārzs ar pašvaldības atbalstu, aukle ar pašvaldības atbalstu un kas pilnīgi jauns – arī vecāks varētu piedalīties šīs funkcijas veikšanā ar atmaksu, kas ir 70% no pirmsskolas izglītības izmaksām. Atbalstām bezmaksas augstskolas izglītību. Drošība – ne tikai militārā drošība, bet arī energoneatkarības drošība, veicināt mūsu vietējo energoresursu izmantošanas attīstīšanu. Un, protams, latviskums.
Andrejs Ceļapīters: – Pirmais ir drošības bloks, tā ir valsts aizsardzība, iekšējā drošība, kas mums ir kā viena no prioritātēm. Mums jāveido vienota politiskā nācija valstī, neatkarīgi no nacionalitātes – valsts patrioti. Konkrēti to stiprināt ar finansējumu – vismaz 2,5% valsts aizsardzībai, vismaz 2,5% iekšējai drošībai. Izglītības sektors, kas ir ļoti svarīgs; nesenie notikumi ir ceļš uz to, kas definēts mūsu programmā, proti, skolotāju atalgojums – 20% virs vidējās algas. Šodienas problēma –
energoresursu un valsts neatkarība no Krievijas energoresursiem.
Vita Robalte: – "Konservatīvajiem", tāpat kā pilnīgi visiem klātesošajiem, Latvijas drošība ir pirmajā vietā. Latvijas liktenis izšķirsies tuvāko gadu laikā, tas ir skaidrs –
cik būsim paši dedzīgi drošības atbalstam. Otrais – daudzbērnu ģimenes un seniori. Ar 500 eiro ir par maz, vajag 750 eiro neapliekamo minimumu. Un lielajām ģimenēm – diferencēti pabalsti, tā ka par katru nākamo bērnu ir 200 eiro vairāk. Savukārt māmiņām lai būtu darba stāžā tie gadi, ko pavada ar bērniņu. Ceļi, ceļi un vēlreiz ceļi. Jo tur, kur būs ceļi, būs arī attīstība. Veselībā – vēža apkarošanas plāns.
Māris Justs: – Šobrīd sistēma ir krīzes laikam, un situācija nemitīgi mainās, droši vien nezinām, kas pēc pāris gadiem būs svarīgākais. Bet šobrīd gan programmā, gan arī partijas virzībā svarīgākais ir drošība, kas varētu būt gan kā patriotiskā audzināšana, apmācība aizsardzības jomā un tehniskais nodrošinājums, gan enerģētiskā neatkarība – vismaz daļēja, šobrīd uz pirmajiem trim gadiem ir plānots sasniegt līdz 1000 megavatiem pašu saražotās elektroenerģijas. Un ilgtermiņā jāiet uz zaļo domāšanu, skaidrs, ka tā būs nākotne, un arī tas ir izlēmīgi jālemj un jāstrādā ļoti ātri. Kā trešais – mājokļi un sociālā vide iedzīvotājiem, lai šeit justos ne tikai militāri, bet arī sadzīvē droši, lai gribētu Latviju izvēlēties kā dzīvesvietu gan jaunie, gan atgriezties tie, kas šobrīd varbūt ir izbraukuši.
– Kā praktiski spēsiet panākt iedzīvotāju labklājības veicināšanu, dažādo solījumu izpildi (tostarp par konkrētām summām atbalstam, pabalstiem u. c.) valdošās krīzes apstākļos?
Māris Justs: – Ļoti gribētu izskatīt jautājumu par reģionāli diferencētiem nodokļiem, kas izpildītu arī vienu no mūsu partijas lozungiem, ka Latvija nav tikai Rīga. Tas būtu praktisks veids, kas liktu uzņēmējam aizdomāties par izvēli ārpus Rīgas dibināt savus uzņēmumus un tos attīstīt. Tas arī sabalansētu šo attīstību visā Latvijā. Valstī ir ļoti liela inflācija, un naudas plūsmā jābūt godīguma principam, to sadalot un izvērtējot, kur atbalsts ir svarīgāks. Sociālajā jomā pabalsti arī ir ļoti skatāmi pēc iedzīvotāju grupām un ienākumu līmeņa, vairāk tas būtu organizējams valstiskā līmenī, nevis noveļot visu uz pašvaldību atbildību.
Imants Spridzāns: – Samazināt ēnu ekonomiku, uzliekot mazajiem uzņēmumiem ne vairāk kā 10% nodokļos. Tas nozīmē, ka algas maksās normāli, līdz ar to arī nodokļus maksās normāli. Pats galvenais – samazināt milzīgo, nevajadzīgo valsts aparāta daļu, tur ir miljoni, kas gadā tiek izmaksāti. Ar to varētu panākt pabalstus un ņemt naudu. Protams, nodokļi. Normāli iekasētu – visi maksātu.
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Līdzekļus varētu ņemt, samazinot deputātu skaitu, samazinot ierēdņu aparātu, kas Latvijā ir nesamērīgi liels. Tāpat arī esam par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt uzņēmējam draudzīgam, jābūt labvēlīgai videi jaunajiem uzņēmējiem, 20-70 dienas atlikti nodokļi, lai nav tā, ka sāc uzņēmējdarbību un esi jau nodokļus parādā. Partija arī uzskata, ka no Latvijas valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" lielās gūtās peļņas varētu izdalīt šos līdzekļus ģimenēm, pabalstu maksāšanai un tamlīdzīgi.
Vita Robalte: – Energoresursi un vēja parki, pirmkārt, lai tiem būtu taisnīgas cenas politika, lai nesanāk, ka kvotas nopērk vieni, un pēc tam pār-pārdod īstie būvētāji vai ražotāji, tas būtu pavisam bēdīgi, ja mēs šo jauno ceļu arī jau līdz galam sistēmiski nesakārtotu. Ir jautājums – cik ir kontrolējošo iestāžu un kontrolieru uz vienu uzņēmēju? Varbūt, ka tā ir tā atbilde, kur ņemsim naudu, jo, lai uzņēmējs, lauksaimnieks pieņemtu katru kontrolējošo iestādi, viņam mēnesī pietrūks dienu. Kad tad viņš strādās?
Zigfrīds Gora: – Iespējams, kaut ko samazinot, iegūstam kādu pievienoto vērtību. Nacionālās apvienības piedāvātais regulējums attiecībā uz PVN, šai gadījumā samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem. Jau šobrīd tas veiksmīgi darbojas uz dārzeņiem un augļiem, ir turpināms piedāvājums uz piena produktiem, gaļu un zivīm. Tas ietekmētu pirktspēju. It kā varētu domāt, ka varētu būt mazāks pienesums valsts budžetam, bet, izpētot samazināto PVN augļiem, – tieši otrādi, tā rezultātā par 30% palielinājās PVN maksātāju skaits, arī par 5% apliekot darījumu vērtību, tāpat palielinājusies alga nodarbinātajiem šajās nozarēs. Tas ir ļoti svarīgs skatiens nākotnē – kā, kaut ko samazinot, daudz vairāk varam iegūt.
Andrejs Ceļapīters: – Ilgtermiņā tas ir atbalsts uzņēmējdarbībai. Visam valsts aparātam ir jābūt uzņēmējam kā palīgam; noteikumi, likumi ir jāievēro, bet nevis jāsoda, bet jāpalīdz. Būs lielāka ekonomiskā aktivitāte, būs lielāki ienākumi, būs lielāka iespēja atbalstīt sociāli – gan mājas būvēt, gan jaunās ģimenes atbalstīt un tamlīdzīgi. Īstermiņā šī ziema, kas jaunajai Saeimai būs jārealizē, tas ir ekstra atbalsts saistībā ar energokrīzi, augsto inflāciju. Manā skatījumā, ir jāapstādina mazāk nozīmīgi projekti, ja finansējuma pietrūkst, jāpārliek tie uz vēlāku laiku, bet viss šis finansējums jāvirza tam, lai ģimenes pārziemotu un lai mēs radītu energopārpalikumu savā ražošanā, nevis ubagotu pa Skandināvijas valstīm enerģiju.
Ivars Krūmiņš: – Pirmkārt, vajadzīga inflācijas apturēšana. Samazinot PVN degvielai, elektrībai un pārējiem uz 5%, mēs iegūsim daudz vairāk nekā tagad. Darba devēja nodoklis arī jāsamazina, jo neviens darba devējs nav spējīgs vairs to vilkt. Un ir jāattīsta mazais un vidējais bizness, tie, kas bija mazais un vidējais, aiziet jau pelēkajā zonā, jo nespēj pavilkt nodokļus. Sociālajā jomā arī tas pats; man kā ar sešiem bērniem ir zināms viss princips, kā strādā. Pabalsti neko labu nedod, sāksim ar to. Pabalsti nav domāti, lai ar tiem izvilktu cauri.
Artūrs Portnovs: – Kā arī mana dzīve ir pierādījusi, lai kaut ko sasniegtu, tas ir pacietīgs, mērķtiecīgs, ilgs darbs, ātri neko nevar sastrēbt. Līdz ar to tie ir tālejoši lēmumi, kas balstīti uz analīzi, izpratni, profesionāli izpētot gan tirgu, gan potenciālās vajadzības. Tīri praktiski tā noteikti ir komunikācijas un sadarbības atjaunošana iedzīvotājiem ar valsts varu. Uzskatu, ka sociālie pabalsti ir tikai seku likvidēšanas instruments, bet mums ir jāstrādā, jāpanāk, lai šie pabalsti nebūtu tik vajadzīgi. Tā atkal ir izglītība, ka izglītojam un audzinām cilvēkus, kuri spēj būt pašpietiekami, nevis ar laiku kļūst atkarīgi no valsts. Arī, kā rakstīts partijas programmā, cīnīties par atbalstu eksportam, tādā veidā mēs stiprinātu mūsu valsts finansiālo stāvokli un visas iepriekš minētās jomas.
– Vai un kā pārstāvēsiet Madonas, Vidzemes reģiona intereses ievēlēšanas gadījumā Saeimā?
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Sākšu atkal ar saviem ceļiem, lai cilvēki laukos dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Es gribu panākt to, lai valdība, kāda tā būs, ar seju pagriežas vienreiz pret laukiem, lauku iedzīvotāju problēmām. Lauku iedzīvotājam, braucot pa lauku ceļiem, biežāk lūst mašīnas, vajadzīgi biežāki ieguldījumi, nekad ar tīru mašīnu nevar aizbraukt uz māju.
Artūrs Portnovs: – Mums ir tik liela, neizmantota teritorija, un tikai vienā reģionā – pakalpojumi, piedāvājumi, tie paši ofisi, kas mūsdienās ir tik ļoti attālināti pieejami. Visi raujas uz lielajām pilsētām, cenšas saspiesties Rīgā. Lai gan normālā pasaulē pakalpojumi, kuri nav klātienē klientiem vajadzīgi, var būt gan Madonā, gan Liepājā, gan Saldū, jebkur. Domāju, ka šī valsts segmentēšana, Madonas novads ar skaistu dabu, svaigu gaisu ir tas, ko varam piedāvāt gan pasaulei, gan Latvijai, lai šie darbi varbūt notiek te, tad arī cilvēki atgrieztos, un pārējais būtu pakārtots.
Vita Robalte: – Man jāteic, ka ne tikai Saeimā nedzird, bet arī mūsu pašvaldībā nedzird cilvēkus, piedodiet. Es tiešām esmu pārsteigta, ka pašvaldība (nerunāju par citiem gadiem, kurus nepārzinu, tikai par šo vienu gadu domē kā deputātei) neizmanto tās iespējas, ko likumdošana ļauj, ko deva Eiropas struktūrfondi, ka šis instruments netiek izmantots, lai nokļūtu līdz tai Rīgai. Jau šeit tās gribas nav. Ja es būtu Saeimā, apsolos tikpat aktīvi strādāt kā šeit. Katrs pienesums manās acīs ir vērtība, un katram no mums, klātesošajiem, ir pērles. Ja mēs liekam galvas kopā un ja mums patiešām rūp Madona, tad jau šobrīd pašvaldībā vajadzēja būt lielākiem panākumiem, nevis vienam deinstitucionalizācijas projektam.
Māris Justs: – Galvenais ir demokrātiska, godīga lemšana. Šajā ziņā visvairāk varētu pieturēties, ka Latvija nav tikai Rīga, svarīgi būtu izcīnīt to, ka Latvijas lauki neizmirst, nesamazinās, bet gan tieši attīstās un cilvēki grib dzīvot ne tikai Rīgā, bet ārpus lielajām pilsētām. Domāju, ka lobijs šobrīd ir populārs un labs vārds, bet Saeimas deputātam nav prioritārs, un tā nevajadzētu būt, bet gan ir jālemj valsts labā par visiem jautājumiem.
Ivars Krūmiņš: – Pirmais, lauksaimnieku interešu aizstāvība. Paskatoties, kā tiek zeme izmantota, vienkārši mulčēta, nekas netiek audzēts. Tur jau vajadzīgs iesaistīties vairāk valdībai, lai tā netiktu darīts.
Andrejs Ceļapīters: – Esot Saeimas deputāta statusā, tā kā esam no Vidzemes, būs jārūpējas vismaz par Vidzemes mērogu, paturot prātā lokālpatriotismu. Un, protams, par visas Latvijas interesēm jāiestājas. Nesot šo pie zemes tuvu stāvošā cilvēka redzējumu Saeimas, sevišķi komisiju darbā, esmu gatavs gan runāt, gan tikties ar ikvienu cilvēku; mans telefons ir pieejams jau kopš 1997. gada.
Imants Spridzāns: – Man ir četri bērni, ja pieskrien viņu draugi, kopā ir 10 bērni, bet man ir četras konfektes. Es pa kluso taču tās iedošu saviem bērniem, kuri ir izsalkuši. Respektīvi, man prioritāte jebkurā gadījumā paliks šis Madonas novads, Varakļānu novads un mazs gabaliņš no Rēzeknes novada, jā, pats galvenais. Izskatot jautājumus, lemjot par katrai teritorijai vajadzīgāko, arī visas Latvijas labā.
Zigfrīds Gora: – Laikam visprātīgākos lēmumus varam pieņemt paši par sevi, kā šeit dzīvojam. Ļoti cīnāmies, lai cilvēki neaizplūst, lai ir ražošana, lai ir vērts atgriezties no emigrācijas, pie tā noteikti būtu jādomā, neskatoties, vai tas ir Madonas vai kāds cits novads. Tieši reģiona attīstība ir ļoti svarīga dažādās izpausmēs, stiprināt tās ekonomisko spēju konkurēt ar lielajām pilsētām, Rīgu, protams. Es noteikti arī tīri personīgi vēlētos atgriezt nodokļa proporcijas IIN, šos 5%, kas tika atņemti no pašvaldību budžetiem. Kas tomēr šajā brīdī, kad notika reforma, ir liels mīnuss mūsu attīstībā.
– Jūsu jautājums kādam no konkurējošo sarakstu pārstāvjiem (noteikts pēc nejaušības principa).
Imants Spridzāns: – Personīgs jautājums – ja sanāk tā, nedod dievs, ka tevi ievēlēs. Tu taču neiesi? Jā vai nē?
Māris Justs: – Protams, ja ievēlēs, tā būs tautas uzticība un iešu. Bet ir jau, kas strādā un dara Varakļānos bez manis, un tas, kas ir tagad izdarīts un arī uz priekšu tiek plānots, tas ir komandas darbs, tā ka nekas neapstāsies jebkurā gadījumā.
Vita Robalte: – Vai ir kaut kas, ko gribas teikt, kas nav pateikts šo jautājumu ietvarā?
Ivars Krūmiņš: – Sāksim ar to, ka pagājušajā reizē balsoju par jūsu partiju, šoreiz – ne. Pateicoties Bordāna kungam, par visu to, ko viņš savārījis. Vienīgais, kāpēc arī biju spiests iesaistīties politikā. Uzrunāja tas, ka Sandis nebija veiksmīgs uzņēmējs, jo visi ministri, pilnīgi visi, kas mums šobrīd ir, ir veiksmīgi uzņēmēji. Visi ir, godīgi sakot, laupījuši. Tikai tāpēc iestājos "Republikā", ka vismaz redzu, tos 2,5 gadus, ko ir nostrādājis kā iekšlietu ministrs, Sandis nav laupījis. "Konservatīvajiem" vienīgi būtu jāizsvītro Bordāns ārā, tad būtu daudzmaz labi; visi sarakstā nav slikti, bet viņš uzticību ir zaudējis.
Andrejs Ceļapīters: – Kāds ir tavs viedoklis par zaļo kursu, vai Latvija var būt ar saviem resursiem energoneatkarīga un varbūt pat zaļo enerģiju eksportēt uz citām valstīm, nevis pirkt no aizjūras?
Artūrs Portnovs: – Noteikti, jo prioritāra ir vietējo resursu izmantošana un svarīgi ir šie atjaunojamie, atkārtoti izmantojamie resursi. Domāju, ka mūsu daba, vide ir tāda, kur mēs varam to darīt, to ir pierādījuši arī kaimiņi, kuriem ir līdzīgi laikapstākļi, daba, ka tas ir iespējams. Noteikti ir jāsamazina ar transportēšanu saistītais, kas ir vides piesārņojums un tādas lietas, bet zaļie energoresursi ir viens no Latvijas stūrakmeņiem.
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Vai esat gatavi Eiropā iestāties par līdzvērtīgiem platību maksājumiem visiem lauksaimniekiem, lai nav tā, ka ārzemniekiem maksā vairāk, mums mazāk?
Andrejs Ceļapīters: – Viennozīmīgi, mums ir jācīnās, lai visi Latvijas, arī visi Baltijas zemnieki, kas ir apdalīti pret veco Eiropas valstu zemniekiem, saņemtu tādu pašu atbalstu, lai izlīdzinātos konkurētspēja. Jo tā ir konkurētspēja. Mūsu nesaņemtie atbalsti atspoguļojas zemnieku maksātajās algās, viņi nevar vairāk samaksāt, jo kādi viņiem ir ienākumi, pretēji Rietumu, vecajām valstīm. Mūsu cilvēki spiesti braukt strādāt uz turieni, nevis šeit. To, ko katra nacionālā valsts atbalsta, cik nu tā turīga, nevarēsim ietekmēt, bet vismaz Eiropas komisijas finansējums – jābūt vienādi.
Zigfrīds Gora: – Nacionālās apvienības lozungs ir "Vienā valodā. Nelokāmi". Kā tu to saproti, kāpēc tieši tāds lozungs mums ir šīm Saeimas vēlēšanām, tieši šajā laikā?
Imants Spridzāns: – Mūsu lozungs ir "Vienot, nevis šķelt". Saprotu tā, ka iestājaties par latviešu kā vienīgo valodu. Šajā laikā nepieciešams atrisināt nevienlīdzību starp tautībām; bet man faktiski tas šķiet kā pakļautības, piespiestības lozungs.
Ivars Krūmiņš: – Nacionālā apvienība parasti iestājas par demogrāfisko stāvokli. Kā domā uzlabot to? Ar pabalstiem vien nebūs līdzēts.
Zigfrīds Gora: – Jau minēju par atbalstu attiecībā uz bērnu vecumā līdz trīs gadiem audzināšanai, atbalstu jaunajām ģimenēm, studējošiem bērniem – ir runa par sociālām stipendijām, arī mācību kredītu dzēšanu, bezmaksas augstākā izglītība. Plus mājokļa jautājums – tas ģimenei ir ļoti vajadzīgs. Uz papīra tas ir, reāli arī notiek, bet gribam iet vēl tālāk. Protams, jautājums ir, kā ALTUM, bankas attiecas pret reģioniem, pie tā ir jāstrādā. Varētu būt tāds modelis, ka pašvaldība uzceļ moduļu mājas, kas ir lētākās pieejamās, un tādā veidā it kā iznomājam mājokli jaunai ģimenei, ko pēc 12 gadiem var izpirkt, tostarp nomas nauda ietilptu šajā mājas izpirkšanas cenā.
Artūrs Portnovs: – Ja iekļūsiet Saeimā, vai Madona paliks bez viena spēcīga opozicionāra mūsu pašvaldībā? Ja arī tur aizdodaties, kas būtu tie instrumenti, kā likt sadzirdēt, ka beidzot pievēršamies reģioniem, beidzam domāt tikai par lielajām pilsētām?
Vita Robalte: – Deputāts, vai tas būtu pašvaldībā vai Saeimā, vispirms ir kalps; un mērķtiecīgs lietu virzītājs ir tas, ko cilvēki saprot – vadītājs. Un vadītājs – viena pagale nedeg,viņš ņem komandu. Nezinu, vai esmu opozicionārs domē, esmu švaks opozicionārs. (Smejas.) Es uzrakstu dokumentu virkni, vai to pieņem vai ne, bet kopdarbs tomēr tur ir. Arī Saeimā tiekot, vienmēr ir jāatrod īstā vieta un īstais laiks, kad pie tām durvīm klauvēt, nevis ar pļāpām, bet ar gatavu dokumentu, – ir jāraksta, jāvirza konkrētais jautājums.
Māris Justs: – Jūsu personīgais viedoklis un partijas programmas viedoklis – obligātais valsts aizsardzības dienests.
Dainis Pēteris Kļaviņš: – Personīgi uzskatu, ka gads dienestā ir par maz; lai sagatavotu kārtīgu kareivi, vajadzīgi vismaz 1,5 gadi. Uzskatu, ka zēniem obligāti vajag militāro dienestu, tam pilnīgi piekrītu. Armijā tiek, sakot tautas valodā, uztaisīts par vīrieti. Ir stāja, zini, ko vari, nevari. Es atbalstu.
28.09.2022.