Pēc Saeimas pastāvīgo komisiju izveides arī darbs jaunievēlētajā parlamentā ir jūtami aktivizējies. 14. Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters darbojas divās komisijās.
– Ņemot vērā manu iepriekšējo dzīves pieredzi, es tiku ievēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur man uzticēja komisijas atbildīgā sekretāra pienākumus. Otra komisija, kurā strādāju, ir Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās darbā svarīga nozīme ir sadarbībai ar Valsts kontroli, attiecīgi izvērtējot Valsts kontroles veikto revīziju ziņojumus un sekojot tās priekšlikumu ieviešanai, kā arī tajā tiks izskatīti citi jautājumi.
Dienas kārtībā ir arī apakškomisiju izveide, bet tas, kurās es darbošos, vēl ir atklāts jautājums, taču, visticamāk, kādā no tām iesaistīšos.
Sākumā biju cerējis strādāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet uz to bija liela konkurence un mans darbs pašvaldībā daudzu gadu garumā bija tas, kāpēc partijas vadība vairāk virzīja uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Gadījumā, ja tiks veidota Enerģētikas apakškomisija, mēģināšu rast iespēju tajā darboties.
– Darbs komisijās, cik var noprast no Saeimas mājaslapā publicētās informācijas, ir diezgan saspringts. Komisijas uz sēdēm sanāk vairākas reizes nedēļā. Otrdien un trešdien notika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Kādus jautājumus izskatījāt?
– Tie galvenokārt ir iepriekšējās Saeimas nepabeigtie likumprojekti, to izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par tālākvirzību – vai turpināt strādāt ar šiem likumprojektiem. Gadījumā, ja komisija nolemj to neturpināt, bet tēma ir aktuāla, var atkārtoti nākt ar iniciatīvu un sākt darbu no jauna.
Nākamajā otrdienā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pabeigs 13. Saeimas iesākto likumprojektu izvērtēšanu, un tad varēsim sākt darbu pie jauniem priekšlikumiem, likumdošanas iniciatīvām un likumu grozījumiem.
– Pastāsti, kas konkrēti jādara komisijas sekretāram un kas ietilpst viņa atbildības sfērā!
– Katrai Saeimas komisijai ir nodrošinājuma komanda, speciālisti, kas noformē dokumentus un protokolus, bet sekretāram ir jāuzņemas atbildība, šis amats, var teikt, ir orientēts uz vairāku acu principu.
Sekretāra funkcija ir sekot un atbildēt par to, lai viss, kas noticis komisijas sēdē, būtu precīzi atspoguļots protokolā un lai neveidotos kādi pārpratumi, kā tas vēsturiski Saeimas darbā šad tad ir gadījies. Pirms likt savu parakstu, protokols ļoti rūpīgi jāizlasa un jāpārliecinās, vai visas nianses ir pareizi formulētas.
Kā pieredzējuši kolēģi man ir teikuši, uzticēties vajag, bet arī pašam ir nepieciešams pārliecināties, jo katrs cilvēks, kas fiksē notikumus, var tos uztvert nedaudz atšķirīgi un kādu konkrētu niansi neizprast, un tad var veidoties neapmierinātība no kolēģiem, ja viņu paustais nav precīzi definēts; bet, cerams, tādas situācijas neveidosies.
– Kā deputātu apstiprināšana ministru amatos ietekmēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvu?
– Provizoriski jauno valdību varētu apstiprināt nākamajā trešdienā Saeimas ārkārtas sēdē. Tas nesīs arī dažas izmaiņas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas personālsastāvā, jo starp nominētajiem ministriem ir trīs deputāti no šīs komisijas – Raimonds Čudars un Edgars Rinkēvičs no „Jaunās Vienotības", kā arī Māris Sprindžuks no „Apvienotā saraksta". Deputāti, kuri nāks viņu vietā, būs ar tā saucamajiem „mīkstajiem mandātiem", taču, protams, varēs pilnvērtīgi strādāt gan Saeimā, gan attiecīgajās komisijās un apakškomisijās.
Es domāju, ka neviens no viņiem nepaturēs tiesības strādāt gan valdībā, gan Saeimā atšķirībā no iepriekšējā sasaukuma, kad šo iespēju izmantoja labklājības ministrs.
– 14. Saeimā neierasti daudz ir politiķu (kopskaitā 25) ar pašvaldības darba pieredzi. Izskatās, ka parlamentā beidzot būs lielāka izpratne par pašvaldību un iedzīvotāju vajadzībām gan novados, gan valstspilsētās un nepieciešamo atbalstu pašvaldību aktuālo jautājumu risināšanā.
– Šie cilvēki, kas līdz šim ir vadījuši pašvaldības vai veikuši deputāta pienākumus jau vairākos sasaukumos, ir strādājuši horizontālajā plaknē, proti, mums bija jāredz un jāpārzina viss lauks – gan izglītības, gan kultūras, gan ekonomikas, gan nodarbinātības jomā, gan virknē citu jautājumu. Katrā ziņā tas ir ļoti labs pienesums Saeimas darbam, jo parlamentā ienāk cilvēku kopa, kuri pārzina visas šīs lietas no pašvaldību līmeņa, no reģiona līmeņa un problemātikas katrā jomā – vai tā būtu siltumapgāde, ūdensapgāde vai izglītība, kultūra, sports vai kas cits. Tas nenoliedzami ir pluss, ja deputātiem ir šāda universāla darba pieredze.
9.12.2022.