Garšas kārpiņu faniem Ērgļi izsenis bijuši pievilcīgi, jo ļāvuši jūsmot un izbaudīt kulinārijas meistaru gatavotos izstrādājumus. Arī šobrīd gan vietējie cilvēki, gan viesi labprāt no pilsētas dodas pilnām rokām, lai mājās novērtētu meistaru izcilo un gardo produkciju.
– Esmu ērglēniete, – par sevi stāsta Kristīne Liģere. – Mācījos Ērgļu vidusskolā, pēc tam iestājos Rīgas Amatniecības vidusskolā, kas tagad ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Mācījos par tautastērpu darinātāju, tautas daiļamata meistari. Iepriekš Tautas lietišķās mākslas studijā "Ērgļi" pat nebiju kāju spērusi, bet rokdarbi vienmēr man patikuši, tāpēc izlēmu mācīties šajā nodaļā. Amatniecības vidusskolā bija jāmācās četri gadi, beigu posmā jādarina divi tautastērpi. Līdz ar to mācību laikā apguvu aušanu, bija jāprot šūt, tamborēt, izšūt, apguvu knipelēšanu un citus rokdarbus. Kursa darbā, skolu beidzot, katram bija jādemonstrē paša izveidotie tautastērpi. Tagad skapī tērps stāv, bet uzvilkts gan nav. Uzvilku to tikai reiz, kad vajadzēja bildēties Rīgas skolas albumam. Uz Dziesmu svētkiem vai Jāņos tautastērpu neesmu vilkusi, tas tāpēc, ka vienmēr (īpaši pēdējos gados) visa svētku diena aizrit darbos, vakarā īsti neko vairs negribas.
No profesijas apguves darba dzīvē
Strādājusi iegūtajā profesijā Kristīne tomēr nav, atgriezusies dzimtajos Ērgļos, viņa vispirms strādāja par pārdevēju veikalā un vairākus gadus darbojās kafejnīcā "Kore". – Tur nebija cilvēka, kurš laistu darbiniekus atvaļinājumā, sākumā aizgāju uz "Kori" mazgāt traukus, – atceras ērglēniete. – Pēc tam virtuvē sāku darīt arī citus darbus, atvaļinājumā varēju palaist pavārus. Vēlāk pārgāju strādāt pie konditora un darbojos arī patstāvīgi, sākām gatavot kāzu galdus. Pēc tam "Korē" atvērās konditoreja, es tajā biju vadītāja, – garo sarakstu ar darbu pienākumiem ieskicē Kristīne.
Līdzās algotajam darbam mājās šo to viņa vienmēr ir gatavojusi arī pati.
– Kad gaidīju pirmo bērnu, nolēmu atpakaļ uz konditoreju neiet, sāku intensīvāk darboties mājās. Mājražotāja esmu kopš 2016. gada janvāra, – vēsta ērglēniete.
Mācīties vienmēr ir paticis
Kristīnes virtuvē pie sienas ir vairāki sertifikāti, tāpēc lūdzu pakomentēt tos.
– Mācīties man vienmēr ir paticis, esmu apguvusi aktuālās tendences kulinārijā, kovida laikā bija lielāks pārtraukums, kaut gan arī tad devos uz mācībām, kur strādājām sejas maskās, – atklāj viņa. – Vienmēr gribas apgūt ko jaunu un saprast no pamatiem. Protams, arī internetā mūsdienās daudz var uzzināt, tomēr vēlos iepazīt visu tehnoloģisko procesu, un tad labāk ir mācības klātienē. Interesanti bija kursi "3D skulpturētie augļi", kad gatavojām kūku kā ābolu vai zemeni. Aizraujoši bija apgūt arī ziedu veidošanu no šokolādes masas, ko var pielietot kā dekoru, garnēšanai.
Uz jautājumu, cik tālu ģeogrāfiskā ziņā viņas gatavotie izstrādājumi ir nokļuvuši, uzzinu, ka klienti ir gan uz vietas, gan no novada, arī no Rīgas un citām pilsētām. Vistālākais punkts, kur Kristīnes gatavotā kūka vesta, ir ciemos uz Poliju.
Siltajā gadalaikā jauns piedāvājums
Pērn siltajā gadalaikā Liģeru ģimene sāka praktizēt jaunu piedāvājumu – ik sestdienu mājas priekšā tika izdzīts vagoniņš un no tā tirgots iepriekš sagatavotais. – Reizi nedēļā tā darījām, skatīsimies, kāds laiks būs šajā pavasarī, ir doma siltajās dienās atkal darīt ko līdzīgu, – vēsta Kristīne. – Tā kā esmu kūkumīle, pārsvarā piedāvājam kūkas, kādreiz ir izstrādājumi arī no rauga mīklas. Darbos bieži iesaistās visa ģimene, kāds cep biskvītus, kāds cepumus, cits palīdz pie produkcijas saiņošanas. Bērniem ir 11 un 9 gadi, īstais palīdzēšanas vecums. Vīrs šobrīd ir bezdarbnieks, arī viņš piepalīdz. Jau kovida laikā, kad bija brīvāks, vīrs iemācījās to, ko iepriekš mājās nekad nedarīja – par ēst gatavošanu viņam intereses nebija.
Par konkurentiem kolēģus neuzskata
Jautāta, vai neizjūt konkurenci, jo Ērgļos taču gardi izstrādājumi tiek gatavoti arī "Korē" un "Našķotavā", Kristīne Liģere atbild, ka tie ir labi kolēģi, ko viņa uzskata par sev līdzīgiem un draudzīgiem: – Mēs katrs arī atšķiramies. Mana produkcija ir kūkas, strādāju ar dabiskajiem augļu biezeņiem un šokolādēm, izmaksas ir dārgākas. Sortimenta ziņā abās citās vietās vairāk darbojas ar rauga mīklu. Tur gatavo arī mājas torti, bet garšas ziņā tā atšķiras. Uzskatu, ka esam labi kompanjoni, jo ir bijis tā, ka kāds nevar paņemt pasūtījumu, tad klientam iesaka sazināties ar kolēģiem. Ja tai brīdī šādu pasūtījumu varu izpildīt, to pieņemu un daru.
Vasarās Kristīne dodas uz "Ērgļa spārniem" un gatavo maltītes bērnu un jauniešu nometņu dalībniekiem. – Šovasar arī tur došos, bet ne visu vasaru, darbošos ar mazāku slodzi, – viņa piebilst.
Sabiedriskais darbs skolas padomē
Sarunā noskaidrojam, ka Kristīne Liģere ir aktīva māmiņa un Ērgļu vidusskolā darbojas vecāku padomē.
– Otro gadu esmu skolas padomes locekle. Mēs sanākam un spriežam par aktuālo saistībā ar skolu un skolēniem, – apstiprina Kristīne. – Dažkārt audzēkņu vecākiem ir jautājumi, ko viņi vēlas noskaidrot, bet paši neuzdrīkstas, tāpat ir jālemj par skolas pasākumiem un citām lietām. Ceru, ka mēs Ērgļos noturēsimies, dzims bērni un mūsu skola nekļūs par pamatskolu, – sāpīgo lauku skolu tēmu un pilsētas skolu transformāciju ieskicē ērglēniete. – 2. martā bija skolas vecāku padomes sapulce; direktore īsti pat neaizdomājās, ka tad, kad šai skolā mācījos es, Ērgļu vidusskolā bija 600 audzēkņu. Tagad ir trešā daļa no tā – nedaudz vairāk par 200 skolēniem. Pusdienu ziņā gan ir prieks, ka, iekļaujoties Madonas novadā, visiem novada skolu audzēkņiem tagad ir brīvpusdienas.
7.03.2023.