Rindas pie veikaliem veidojas arī Madonā

Pēc preču tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas lielā daļā lielveikalu, vienlaikus palielinot drošības prasības un samazinot maksimālo pircēju skaitu iekštelpās, rindas to ārpusē nereti veidojas arī Madonā.

Turpinoties ārkārtējai situācijai valstī un noteiktajiem ierobežojumiem ieilgstot, palielinās arī iedzīvotāju neapmierinātība ar, viņuprāt, dažbrīd pavisam grūti saprotamiem vai pat bezjēdzīgiem valdības lēmumiem. Aptaujājot gan pircējus, gan vairākus uzņēmējus, visvairāk iebildumu „Stars" uzklausīja par to, ka joprojām ir slēgti mazie veikali un, lai nopirktu drēbes, apavus un citas ikdienā nepieciešamās lietas, ir jādodas uz lielveikaliem. Daļā neizpratni raisa arī tas, ka visa Latvija tiek mērīta „pēc vienas šnites". Kas der Rīgā, bez tā varot, piemēram, iztikt Madonā vai lauku pagastos, ar to domājot papildu drošības prasības – kopš 8. februāra noteikts, ka tirdzniecības vietā uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības līdzšinējo 15 kvadrātmetru vietā. Mazpilsētās iedzīvotāju un līdz ar to arī pircēju esot mazāk, tāpēc ievērot 2 metru distancēšanos iekštelpās iespējams arī pie iepriekšējiem nosacījumiem. Vairāk tas viss tikai esot jākontrolē, jo tik tiešām nereti gadoties novērot, ka atsevišķi pircēji nepareizi valkā sejas masku, neaizsedzot degunu, vai, piemēram, ģimene kopā iepērkoties izmanto tikai vienu grozu, un ir ļoti neapmierināti, ja kāds uzdrošinās aizrādīt un saukt pie kārtības.
Situācija šai ziņā gan uzlabojās pēc tam, kad tika pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu. Tiesa, lielveikalos, kur darbojas vairākas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, aptiekas un ir pieejami bankomāti, nereti veidojas arī kuriozas situācijas, kad, piemēram, kādam apmeklētājam, kurš devās uz bankomātu, tika piedāvāts iepirkumu grozs. Cilvēka reakcija bija zibenīga – viņam kontā nu gan neesot tik daudz naudas, ko tai grozā likt…
Savukārt uzņēmēji esošos tirdzniecības ierobežojumus, liedzot strādāt tieši mazajiem veikaliem, uzskata par diskriminējošiem, uzsverot, ka mazajos veikalos nodrošināt epidemioloģisko prasību izpildi un efektīvu pircēju plūsmas kontroli ir iespējams pat vieglāk nekā lielajās tirdzniecības vietās, tāpēc valdības liegums strādāt viņiem esot nesaprotams.