18. februārī aprit 100 gadu, kopš Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
Dzimtsarakstu nodaļa – iestāde, kas cilvēku apkalpo no dzimšanas līdz nāvei.
Pirmais ieraksts tiek izdarīts reģistrā par cilvēka dzimšanu, vēlāk – par laulību, bērnu nākšanu pasaulē un pēdējais – kad viņš atstājis šo pasauli. Tāds apaļš cikls. Turklāt šie reģistri tiek glabāti mūžīgi, jo arī nākamo paaudžu pēcnācējiem nereti rodas vajadzība pierādīt savus radurakstus, arī pētniekiem un zinātniekiem tie sniedz bagātīgu informāciju par priekšgājēju dzīves ritumu.
Līdz 1921. gada februārim laulības, miršanu un bērnu dzimšanu reģistrēja baznīcas grāmatās, informācija tādējādi bija izkaisīta pa visu valsti un tās precizitāte atkarīga no cilvēka, kurš kārtoja reģistrus, apzinīguma. Daudzi ieraksti tika veikti ļoti pavirši. Nebija kopēja pārskata par šiem procesiem valstī.
Divus gadus pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju un dzimtsarakstu nodaļu izveidošanu, tātad par civiltiesisko aktu reģistrācijas atdalīšanu no baznīcas, jo valstij vajadzēja zināt demogrāfisko situāciju – cik daudz bērnu piedzimis, cik pāru salaulājušies, cik daudzi aizgājuši viņsaulē.
No 1921. līdz 1936. gadam Latvijas brīvvalstī izveidoja 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. Tieslietu ministrs „Valdības Vēstnesī" paziņoja, ka 1921. gada 2. maijā Rīgā, Šķūņu ielā 11, ir atklāta pirmā – Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa. Lai piesaistītu darbiniekus, tālāk tika ziņots, ka visiem darbiniekiem pašvaldība noteica apmaksātu veselības apdrošināšanu, dzīvokli, apgaismojumu, apkuri, apģērbu, apavus.
Madonas miesta dzimtsarakstu nodaļa tika izveidota 1922. gada
1. maijā. Pirmie dzimšanas un miršanas reģistri sākti rakstīt jau maijā, laulības reģistri – jūnijā. Ieraksti izdarīti skaidri, salasāmi, rūpīgi, un 22 gadu garumā tos parakstījis Madonas miesta (vēlāk pilsētas) dzimtsarakstu nodaļas pārzinis Oskars Krafts. Simt gadu ritumā vairākkārt mainīts, grozīts dzimtsarakstu likums, mainīts nodaļas nosaukums. Ilgus gadus nodaļa saukta par Madonas rajona Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļu. Daudzus gadus, no 1973. līdz 2009. gadam, nodaļu vadīja Valentīna Ozoliņa. Šodien grūti būtu atrast kādu madonieti, kura kādu no reģistriem reģistru viņa nebūtu parakstījusi. Par dzimtsarakstu speciālisti no 1992. gada 6. aprīļa strādā Iveta Škapare.
Pēdējās izmaiņas pēc novadu reformas notika 2009. gada 2. novembrī, kad tika izveidota Madonas novada dzimtsarakstu nodaļa, ko vada Vineta Lamberte. Pēc nodaļas izveidošanas par vietnieci 10 gadu strādāja Līga Calmāne.
Nodaļu reorganizācija nekad nav viegla. Pirms iepriekšējās reģionālās reformas Latvijā bija vairāk nekā 500 dzimtsarakstu nodaļu – katrā pagastā, tagad ir 110 novadu un deviņas pilsētu. Bija lielas rūpes, lai nezaudētu neko no mantas – civilstāvokļa aktu reģistriem, lai tos akurāti pārņemtu jaunās nodaļas. Jaunā reģionālā reforma, iespējams, atkal izdarīs korekcijas dzimtsarakstu nodaļu struktūrā.
Tieslietu ministrija izstrādāja koncepciju par dzimtsarakstu nodaļu nākotnes attīstību. Tika ieviesta vienota informācijas sistēma civilstāvokļa aktu reģistriem. Tagad vairs nav vajadzības braukāt pēc izziņām no vienas nodaļas uz otru.
Reģistrs simt gadu glabājas tur, kur tas ir reģistrēts, pilda savu informācijas nesēja funkciju: datus izmanto Iedzīvotāju reģistrs, Centrālā statistikas pārvalde. Visi pētījumi par demogrāfiju balstās uz šiem dokumentiem. Uz šiem datiem balstās tautsaimniecība: pēc tiem var rēķināt, cik daudz vietu vajadzēs bērnudārzos, cik – skolās; cik daudz mums ir iedzīvotāju darbspējas vecumā, cik ātri tauta noveco vai izmirst. Pēdējos gados lielu interesi par reģistriem izrāda dzimtu pētnieki.
Ja jākārto dzimšanas, miršanas, laulību reģistrācija, ja nepieciešami dokumenti par laulības šķiršanu, paternitāti, adopciju, uzvārda, vārda, tautības ieraksta maiņu, jānāk uz dzimtsarakstu nodaļu. Mūsu nodaļas arhīva rīcībā ir 3000 reģistru grāmatu par laika posmu no 1920. gada. Tās ir rajona baznīcu reģistru grāmatas, bijušo un esošo pagastu grāmatas un Madonas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā sastādītie reģistri. Katrs reģistrs ir attiecīgā laikposma likumu, rakstības, vietu nosaukumu, arī uzvārdu un vārdu apliecinātājs.
Dzimtsarakstu darbā ir stingra datu aizsardzība – ir vajadzīgs pamatojums, kādēļ informācija ir vajadzīga. Īpaša vērība tiek pievērsta adopcijas datu aizsardzībai. Latvija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kur adopcijas noslēpumu sargā likums. Bez adoptētāju piekrišanas šo noslēpumu neviens nav tiesīgs izpaust. Tikai tad, kad bērns kļūst pilngadīgs, viņam ir tiesības nākt uz dzimtsarakstu nodaļu un jautāt informāciju par savu izcelsmi.
Caur dokumentiem savā darbā uzzinu arī dažādus dzīvesstāstus. Bieži esmu arī psihologs, pie kura cilvēks atnāk, izstāsta savas ģimenes problēmas un lūdz padomu. Reiz ieradās kāds vīrietis, lai rakstītu iesniegumu par laulības šķiršanu, bet pirms tam vēlējās izstāstīt, kādēļ. Aprunājāmies; nesen interesējos – pāris ir laimīgi kopā.
Daudzi neprecētie pāri nepareizi uzskata, ka viņi dzīvo civillaulībā… Civillaulība ir oficiāli dzimtsarakstu nodaļā noslēgta laulība, kas reģistrēta Civilstāvokļa aktu reģistrā, baznīcas laulība ir tā, kas reģistrēta baznīcā. Uzskatu, ka cilvēkiem savas attiecības ir juridiski jāsakārto, bieži tas ir svarīgi mantojuma lietās. Daudzi mēdz teikt: mums šīs formalitātes nav vajadzīgas, tāpat ir labi! Bet esmu runājusi ar neskaitāmām sievietēm, un, kaut arī viņas skaļi saka laulībai „nē", tomēr jūtu, ka sirdī tām sāp, ka mīļotais cilvēks nepiedāvā savu roku.
Dzimtsarakstu nodaļa ir pašvaldības iestāde, pašvaldība dzimtsarakstu nodaļu nodrošina ar darba specifikai atbilstošām telpām, nepieciešamo aprīkojumu, tostarp mūsdienīgu tehniku, un maksā darbiniekiem algas. Savukārt juridiskā uzraudzība ir tieslietu ministram caur Dzimtsarakstu departamentu. Dzimtsarakstu departaments pārbauda civilstāvokļa aktu reģistrācijas kvalitāti, vai pareizi ir piemēroti normatīvie akti, vai ievērotas visas formalitātes, kā arī ir atbildīgs par dzimtsarakstu nodaļu metodisko vadību.
Simt gadu laikā savu artavu dzimtsarakstu nodaļas darbā ir ieguldījuši daudzi bijušā Madonas rajona dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Paldies katram no viņiem!
VINETA LAMBERTE,
Madonas novada
dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
19.02.2021.