Ikvienam mīlošam un gādīgam vecākam rūp sava bērna attīstība, izaugsme un labklājība. Vecāki savām atvasēm pamatu stabilai un laimīgai dzīvei sāk veidot jau kopš mazuļa pirmajām dzīves dienām.
Tas nav viegli un prasa no māmiņām un tētiem gan laiku, gan spēku un enerģiju. Svarīgi ir atcerēties, ka bērns par harmonisku personību veidojas pilnvērtīgā un mīlošā ģimenē. Tikpat būtiski ir neaizmirst, ka mūsdienās vecākiem tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā rūpēties gan par sava redzesloka paplašināšanu, gan bērna fiziskās un emocionālās attīstības nostiprināšanu. Daudzveidīgu nodarbību un aktivitāšu klāstu topošajiem un esošajiem vecākiem piedāvā arī bēbīšu skoliņa „Asniņš", kas regulāri veido projektus un izvēlas vecāku interesēm un vajadzībām saistošas nodarbību tēmas.
– Biedrības „KASTANĪTIS – BĒRNIEM" vadītājai Dacei Raubiškai radās ideja, ka būtu nepieciešams nodibināt bēbīšu skoliņu. Projektu par to rakstīja Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis" skolotāja Maruta Pozdņaka un vadītājas vietas izpildītāja Katrīne Cirša. Tas bija vietēja mēroga projekts, kuru pēc tam izskatīja Madonas novada pašvaldība un nolēma piešķirt tam finansējumu. Tā kopš 2014. gada darbojas bēbīšu skoliņa „Asniņš". Tālāk sekoja noteikumu izpilde – reizi gadā vai pusgadā vajadzēja veidot projektus un tos īstenot. Es pati projektus nerakstu, darbojos skoliņā kā biedrības „KASTANĪTIS – BĒRNIEM" pārstāve. Uz kādu laiku skoliņas darbībā iestājās pauzīte, jo novada pašvaldība mūsu projektu neapstiprināja, bet aktīvās māmiņas Guna Ruļuka un Anda Kārkliņa, kuras novērtēja skoliņas nozīmi un tās pastāvēšanas jēgu, kopā ar mani devās uz Madonas novada domi, kur vērsāmies ar lūgumu piešķirt biedrībai „KASTANĪTIS – BĒRNIEM" bēbīšu skoliņas „Asniņš" finansiālu atbalstu, lai skoliņas darbību būtu iespējams turpināt. Mūsu lūgums tika uzklausīts, un finansējums tika saņemts. Laikam ejot notika tā, ka biedrības vadītājas pienākumus pārņēma Anda Kārkliņa. Gadi iet, bet pamatvērtības paliek, – ar bēbīšu skoliņas „Asniņš" pirmsākumiem iepazīstina biedrības „KASTANĪTIS – BĒRNIEM" pārstāve Ārija Logina.
Uz sarunu aicināju arī mūzikas terapeiti Vitu Krūmiņu, kas ar sevi iepazīstināja laikraksta lasītājus.
– Man jau kopš bērnības patika muzicēt un dziedāt, tāpēc mamma mani aizveda uz mūzikas skolu. Mani ielika vijoles klasē, bet, tā kā Alūksnes mūzikas skolā tolaik bija grūtības ar pastāvīgiem vijoles skolotājiem, vijoles klasi pabeidzu, tā arī īsti visu neapguvusi. Tad sekoja klavieru apmācības, apvienojot vienā gadā vairākus, tā ka mūzikas skolu esmu absolvējusi divas reizes. Mani pasniedzēji vēlējās, lai es dodos uz mūzikas vidusskolu un kļūstu par diriģenti, bet man patika ne tikai mūzika. Ļoti patika zīmēt, tāpēc izvēlējos studēt pamatskolas pedagoģiju, kur to visu var apvienot, un devos uz Liepāju, kur augstāko izglītību ieguvu toreizējā Viļa Lāča institūtā. Liepājā „saslimu" ar mūziku. Vispirms jau sieviešu koris „Atbalss", kas toreiz bija viens no labākajiem koriem Latvijā, ar fantastiskiem diriģentiem. Un, protams, Austra Pumpure, kas kļuva par manu otro mammu Liepājā un pie kuras es apmetos arī vēlāk, kad mācījos mūzikas terapiju Liepājas akadēmijā un maģistros Liepājas universitātē. Viņa mani iemācīja ar sirdi dziedāt gan tautas dziesmu, gan Imanta Kalniņa dziesmas, – par sevi stāsta Vita Krūmiņa.
Dzīve aizveda Vitu strādāt uz dažādām skolām gan Alūksnes, gan Bauskas pusē, kur viņa mācīja gan mūziku, gan vizuālo mākslu, kā arī turpināja Austras iesākto, mācot bērniem ģitāru, tautas dziesmas, Imanta Kalniņa un dziesminieku dziesmas. Pārceļoties uz dzimtas mājām Cesvaines novadā un strādājot Cesvaines vidusskolā, Vita Krūmiņa apguva latviskās dzīves mācības kursu, kas deva iespēju mācīt bērniem folkloru, izveidot bērnu folkloras kopu „Urdaviņa", ar kuru kopā piedalīties Latvijas „Pulkā eimu" saietos, svinēt gadskārtu svētkus.
– Esmu mākslas terapeite mūzikas terapijā. Pārstāvu aktīvo – radošo mūzikas terapiju, kurā pacients dzied, kustas, muzicē ar instrumentiem pats un kopā ar terapeitu. Metodes atbilst pacienta diagnozei, un tiek izmantotas tās, kas palīdz rast kontaktu un sasniegt izvirzīto mērķi, – skaidro mūzikas terapeite.
Vita stāsta, ka viņai savā darbā ļoti daudz ir jāimprovizē gan ar instrumentiem, gan balsi un kustībām, jo katrs pacients ir citādāks, arī noskaņojums katru terapijas sesiju nav vienāds. Bieži ir jābūt gatavam mainīt visu, ko esi ieplānojis, jābūt radošam, jo mūzikas terapija nav mūzikas stunda, kur ir tēma, kas jāiemāca, un ir jau gatavas metodes, kā to darīt. Varbūt tāpēc mūzikas terapeitu Latvijā ir maz, tā ir profesija, kas prasa atdevi un piepūli, liek būt radošam un mobilam.
Aktīvu mūzikas terapeites darbību Vita Krūmiņa uzsāka 2012. gadā, strādājot projektā Siguldas bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībā „Cerību spārni".
– Tālāk sekoja darbs projektos Madonas biedrībā „Mēs saviem bērniem", kas pirms septiņiem gadiem uzsāka piedāvāt dažādus terapijas pakalpojumus novada un blakusnovadu bērniem un jauniešiem. Tad – darbs Madonas sociālajā dienestā, projektos Alūksnē, Jēkabpilī, Balvos. 2018. gadā veicās pabūt Maskavā starptautiskajā radošuma festivālā un novadīt meistarklasi mūzikas terapijā, iepazīstinot ar to arī citus. Festivālu jau piekto gadu organizēja cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. Teātra izrādes, dejas, mākslas darbi, dziesmas, meistarklases speciālistiem – fantastiskas izjūtas un šo cilvēku ar invaliditāti prieks un atdeve uzstājoties, – pieredzē dalās Vita.
Ar īpašu prieku Vita Krūmiņa izsakās par Madonas sociālā dienesta un Madonas pašvaldības atbalstu dažādām terapijām bērniem un jauniešiem ar invaliditāti un citām problēmām, Madonas terapeitu savstarpējo sadarbību vienam ar otru. Pirms Jāņiem, sadarbībā ar bēbīšu skoliņu „Asniņš", Vita vadīja nodarbību gan topošajām māmiņām, gan vecākiem, kuriem jau ir bērni. Nodarbība tika īstenota projektā „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Madonas novada iedzīvotājiem". – Tagad jau kādu laiku mēs savas nodarbības ārā noturēt nedrīkstam, tāpēc nākas tās vadīt attālināti. Pirmajā nodarbībā, kas nupat kā izskanēja, mēs atcerējāmies, kā pīt dižo vainagu, izdziedājām 11 Jāņu melodijas, kuras var skandināt, gan gaidot šos svētkus, gan lasot jāņuzāles, gan dodoties ciemos pie Jāņa mātes. Mācījāmies, kā aplīgot, nodarbības noslēgumā izdziedājām arī spēka dziesmas. Projekts paredz vēl divas nodarbības, kas sevī ietvers šūpuļdziesmas un spēka dziesmas, – stāsta Vita Krūmiņa.
Par bēbīšu skoliņas rīkotajām aktivitātēm laikrakstam labprāt pastāsta arī biedrības „KASTANĪTIS – BĒRNIEM" vadītāja Anda Kārkliņa.
– Mums ir tradīcija, ka Vita nodarbības vada pirms Jāņiem, lai gan tās ir paredzētas gan pašiem bēbīšiem, gan viņu vecākiem, ap Jāņu laiku un Ziemassvētkiem cenšamies uzsvērt un kopt mūsu latviskās tradīcijas, cik vien varam, parādām un pamācām vecākiem, ka šos svētkus var svinēt arī nedaudz citādāk nekā tradicionāli ierasts, – atklāj Anda Kārkliņa.
Patlaban biedrība veido projektus, kas veltīti gan mazajiem ķipariem, gan topošajām māmiņām un jau esošajiem vecākiem. Tiek piedomāts pie tā, lai nodarbību saturs būtu pēc iespējas dažādāks un līdz ar to vairāk varētu piesaistīt un ieinteresēt vecākus šīs nodarbības apmeklēt. Anda Kārkliņa atzīst, ka mūsdienās sarežģīti ir nodot informāciju pēc iespējas plašākam vecāku lokam, jo modernajā laikmetā katrs izmanto dažādus informācijas ieguves kanālus – kāds vairāk pēta Facebook, cits lasa laikrakstu „Stars", vēl kādam saistošāka šķiet Madonas mājaslapa, līdz ar to ir grūti sasniegt maksimāli plašu auditoriju. Visvairāk vecāku interesējas par mazuļu aprūpi, labi apmeklētas tika gan fizioterapeita nodarbības, gan nodarbības, kurās stāsta par mazuļu attīstību. Sevišķi patīk mazuļu peldēšana. Daudz labāk cilvēkiem patīk nodarbības apmeklēt klātienē, jo tad uzreiz rodas cita jēga un saturs tam, ko mēs darām. au esam pieraduši, un ar attālināto nodarbību nodrošināšanas gaitu problēmu vairs nav. Jāpiebilst, ka projekts „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Madonas novada iedzīvotājiem" turpināsies vēl trīs gadus, – informē Anda Kārkliņa.
29.06.2021.