Mainīt savu domāšanu un attieksmi nobriedušai personībai ir grūti. It sevišķi, ja noziedzības ceļš ir ilgs – sācies jau agrā jaunībā un apkārtējā vide bija un arvien ir labvēlīga destruktīvai uzvedībai. Tomēr gadījumos, kad uz šī „slidenā" ceļa nokļūst jauni cilvēki, ir iespējas daudz ko mainīt, apgūt ko jaunu un citādu. Šādas iespējas ir arī cilvēkiem, kuri nonākuši Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzībā, kad brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku vai cilvēks pirms termiņa atgriežas no cietuma, vai ja piemērots papildsods – probācijas uzraudzība. Šiem probācijas klientiem ir iespējas piedalīties probācijas programmās.
Probācijas programmas ir pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt probācijas klientu integrāciju sabiedrībā. Izstrādājot probācijas programmu īstenošanas mehānismu Latvijā, ņemta vērā citu valstu probācijas dienestu pieredze. Ārvalstu pieredze un pētījumi liecina, ka atbilstošu probācijas programmu piemērošana ir efektīvs darba instruments, ar kura palīdzību var sekmīgi mainīt likumpārkāpēja uzvedību.
Pirmās probācijas programmas Latvijā tika ieviestas 2005. gadā. Līdz tam līdzvērtīga instrumenta darbam ar likumpārkāpēju domāšanu un uzvedību mūsu valstī nebija. Šobrīd darbā ar probācijas klientiem VPD izmanto 8 probācijas programmas –
atbilstoši dažādām probācijas klientu grupām.
Par probācijas klienta iesaistīšanu vai neiesaistīšanu attiecīgajā probācijas programmā lemj dienesta amatpersonas, izvērtējot uzraudzībā nonākušā klienta problēmas, vajadzības, attieksmi, izdarīto likumpārkāpumu vēsturi, un pieņem lēmumu par pienākuma – piedalīties probācijas programmā – noteikšanu. Probācijas programmu īstenošana notiek grupas (4-10 cilvēku) ietvaros divu speciāli apmācītu darbinieku vadībā. VPD Madonas teritoriālajā struktūrvienībā (TSV) probācijas programmas vada vecākais probācijas speciālists Aivars Rubuls un probācijas speciālistes Dace Krastiņa un Inese Veikša. Pamatā probācijas programmas sastāv no 10 līdz 12 nodarbībām un notiek reizi nedēļā 2-3 stundu garumā. Programmu nodarbību laikā grupas dalībnieki analizē dažādas dzīves situācijas, dalās problēmu risināšanas pieredzē, mācās izvairīties no nevēlamām situācijām un meklē tām alternatīvas, diskutē. Madonas TSV 2017. gadā probācijas programmās tika iesaistīti 20 probācijas klienti. Programma, kas tika vadīta trijām grupām, bija „Motivācija izmaiņām". Tās mērķis ir sekmēt klienta pašizziņu, domāšanas spējas, apzināt antisociālus uzskatus, attieksmi un ieradumus, kas noved pie kriminālas uzvedības, un morāli audzināt, lai, pieaugot izpratnei par sevi un notiekošo, rastos ticība un paļāvība saviem spēkiem pārvarēt dzīves grūtības. Savukārt programmā „Emociju menedžments" tika iesaistīti klienti, kuriem nepieciešams sniegt dziļāku izpratni par vardarbīgu uzvedību, palīdzot izmainīt uzskatu sistēmu, attieksmi un ieradumus, kas spētu mainīt arī emociju izpausmes, pārtraukt vardarbības un nesavaldības izmantošanu savā dzīvē. Vienam klientam individuāli tika vadīta programma „Dzīves skola 2", kuras mērķis ir sagatavot atbrīvošanai no ieslodzījuma vai sākot dzīvi pēc ieslodzījuma, palīdzot apgūt un attīstīt pamatprasmes, sniedzot zināšanas un ietekmējot attieksmes, kas veicina vieglāku saskarsmi ikdienā.
Lielākie ieguvumi pēc probācijas programmu pabeigšanas pašu klientu skatījumā, ko viņi norādījuši anketās pēc programmu pabeigšanas, ir: „uzlabojas sapratne par sevi un citiem", „iegūtas zināšanas un prasmes par saskarsmes veidošanu", „spēju atklāti runāt par savām problēmām" u. c. Apmēram pusei klientu piedalīšanās programmā norit pozitīvā dinamikā, t. i., ar katru nākamo reizi piedalīties kļūst interesantāk un vērtīgāk. Ir, protams, arī klienti, kuri probācijas programmās piedalās tikai formāli un nespēj saskatīt pozitīvu ieguvumu, nenovērtē doto iespēju sevi izzināt un pilnveidot. Lai par savām problēmām runātu atklāti, nepieciešama drosme un vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē, tādēļ darbiniekiem vienmēr ir gandarījums par klientiem, kuriem tas izdodas.
31.01.2018.