Valsts prezidents Egils Levits sestdien, 21. janvārī, apmeklēja Pļaviņas un Jēkabpili, pārrunājot situāciju ziemas plūdu seku un potenciālo turpmāko krīžu novēršanā un investīciju nepieciešamību vides infrastruktūrā līdz šā gada oktobrim un ilgtermiņā, ziņo Valsts prezidenta kanceleja.
Tāpat liels uzsvars sarunā tika likts uz krīzes vadības pieredzi, ko Jēkabpils novads var sniegt nacionālās civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā.
Kopīgā sēdē Jēkabpilī, kurā tikās Jēkabpils novada domes pārstāvji, novada speciālisti un plūdos palīgā nākušie uzņēmēji un glābēji, Zemessardzes un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, Valsts prezidents augstu novērtēja Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa un domes nenogurstošo darbu krīzes vadībā. Tāpat E. Levits izteica pateicību visiem iesaistītajiem dienestiem, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un katram cilvēkam personīgi, kurš līdz šim ir piedalījies plūdu seku likvidēšanā, palīdzot ar materiāliem, tehniku, darbu un zināšanām.
Valsts prezidents sarunā apspriešanai izvirzīja vairākus prioritāros jautājumus: Kas aktuālajā ziemas plūdu krīzes novēršanā vēl jādara līdz pavasarim, ņemot vērā, ka bīstamība joprojām saglabājas? Kādi ieguldījumi nepieciešami vides infrastruktūras stiprināšanā līdz nākamajai ziemai un ilgtermiņā, lai situācija neatkārtotos nākamajos gados? Kas jāuzlabo vietējā un nacionālajā civilās aizsardzības sistēmā, balstoties uz Jēkabpils aktuālo pieredzi?
Sēdes laikā Jēkabpils novada domes pārstāvji norādīja, ka esošā iepirkumu procedūra kavētu nepieciešamo dambja stiprināšanas un citu infrastruktūras darbu izpildi līdz nākamajai ziemai. Valsts prezidents piekrita, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums, lai darbi tiktu paveikti: "Birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā. Šajā brīdī ir jādara viss iespējamais, lai darbi tiktu izdarīti. Šo jautājumu pārrunāšu gan ar Ministru prezidentu, gan ar iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem. Jāpanāk, ka infrastruktūras stiprināšanas darbi tiktu veikti laikus un ar attiecīgo finansējumu – valdībai ir jāpalīdz pašvaldībai."
"Jēkabpils pieredze rāda, ka vietēja mēroga krīzes ir jārisina vietējai pašvaldībai, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara. Valsts dienesti, protams, nāk palīgā, kā vien tas ir nepieciešams," pēc tikšanās teica Valsts prezidents E. Levits, norādot, ka šāds princips būtu jāiestrādā arī nacionālajā krīzes vadības sistēmā.
Savukārt Pļaviņās Valsts prezidents sarunā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu un Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāju Andri Ambaini pārrunāja, kā Pļaviņas ir sagatavojušās potenciālajai plūdu krīzei – kādas norādes proaktīvi sniegtas iedzīvotājiem, kāda ir sadarbība ar dienestiem un plāns potenciālajai krīzes situācijai. Tāpat tika pieminēts Pļaviņu HES iespaids un rīcība plūdu situācijā. Vakar, 23. janvārī, Valsts prezidents apmeklēja arī Pļaviņu HES.
Sagatavoja BAIBA MIGLONE
24.01.2023.