Trešdien, 22. maijā, pulksten 17 visos 954 Latvijas vēlēšanu iecirkņos sākās iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā Latvijā no balsstiesīgajiem 1 411 955 savu izvēli izdarīja 36 204 jeb 2,56%. Madonas novadā, kā liecina www.cvk.lv pieejamā statistika, nobalsoja 285 vēlētāji jeb 1,51%; Cesvaines novadā – 36 jeb 1,73%; Ērgļu novadā – 37 jeb 1,56%; Lubānas novadā – 25 jeb 1,25%; Varakļānu novadā – 30 jeb 1,14%.
Priecē, ka daļa pašvaldību, pieņemot lēmumu par iecirkņu veidošanu, tos atver ne tikai pilsētās un pagastu centros, bet arī mazāk apdzīvotās vietās, tai skaitā mūspusē. Tradicionāli vēlēšanu iecirkņi, piemēram, Madonas novadā tiek veidoti arī Jāņukalna tautas namā un Saikavas tautas namā, Cesvaines novadā – arī „Kraukļu skolā", Varakļānu novadā – arī Stirnienes tautas namā. Tas dod iespēju vēlēšanu iecirkņus apmeklēt lielākam skaitam vēlētāju laukos, arī vecāka gadagājuma ļaudīm, tāpat cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ļauj vēlēšanas izjust kā svētkus, kā pārmaiņas ierastajā ikdienā, kā iespēju iziet sabiedrībā.
Vienā no šādiem iecirkņiem pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā nolēmām iegriezties arī mēs, „Stara" žurnālisti. Izvēlējāmies vēlēšanu iecirkni Nr. 961 Saikavas tautas namā Madonas novadā un savā izvēlē nekļūdījāmies. Kā liecina CVK apkopotā informācija par vēlētāju aktivitāti, Saikavas tautas namā 22. maijā nobalsoja 18 vēlētāji jeb 6,23%. Pagaidām tā ir lielākā vēlētāju aktivitāte Madonas novadā un viena no augstākajām Latvijā. Skaitliski, protams, visvairāk apmeklētāju ieradās vēlēšanu iecirkņos Madonas pilsētā, kur pirmajā dienā Madonas kultūras nama filiālē „Vidzeme" nobalsoja 58 vēlētāji jeb 1,85% un Madonas kultūras namā – 46 jeb 1,74%.
Kā novēroja „Stars", pirmie vēlētāji Saikavas tautas namā trešdien ieradās jau pirmajā minūtē pēc tā atvēršanas. Mūsu interesi raisīja arī iespēja iepriekšējās balsošanas dienās balsot arī citā vēlēšanu iecirknī. Tā ir jauna pieredze Latvijā, jo kaut kas tāds notiek pirmoreiz. Iespēju nobalsot iepriekš drīkst izmantot jebkurš vēlētājs, kurš kādu iemeslu dēļ nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, 25. maijā. Vienlaikus jāņem vērā, ka vēlēšanu dienā balsot varēs tikai savā vēlēšanu iecirknī.
Iespēju nobalsot citur kā pirmā vēlēšanu iecirknī Saikavas tautas namā izmantoja madoniete Zina Titova.
– Nedaudz gan bija jāpagaida, bet viss noritēja gludi. Dodoties uz šo vēlēšanu iecirkni, nedaudz šaubījos, vai tiešām varēšu te nobalsot, ņemot vērā, ka esmu reģistrēta vēlētāju sarakstā Madonas kultūras namā, bet tik tiešām šāda iespēja tika nodrošināta. Arī pats balsošanas process bija patīkams – atjaunotais Saikavas tautas nams ir ļoti piemērots vēlēšanu iecirkņa darbam. Gaišas un plašas telpas, ļoti ērti vēlētājiem, un te nav arī karsti, kaut gan ārā ir ļoti silts. Arī izdarīt izvēli nebija grūti. Nākot uz iecirkni, jau biju izdomājusi, par kuru sarakstu balsošu. Nevienu nesvītroju, bet savu attieksmi daļai kandidātu izteicu ar „krustiņiem", – „Staram" atklāja Zina Titova.
Arī Saikavas tautas nama vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Līga Laizāne atzina, ka vēlētājiem tomēr jāņem vērā, ka, balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks, kas jāpavada vēlēšanu iecirknī, jo balsošanas laikā jāveic iecirkņa maiņas procedūra. Vēlētājam atnākot uz iecirkni, vēlēšanu komisijai elektroniski, tiešsaistes sistēmā jāsazinās ar vēlētāja iecirkni, lai pārliecinātos, ka konkrētais vēlētājs jau nav nobalsojis. Tad vēlētājs tiks izkļauts no sava iecirkņa vēlētāju saraksta un ierakstīts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, uz kuru atnācis balsot. Pēc sekmīgas iecirkņa maiņas vēlētājam tiks izsniegti balsošanas dokumenti, un vēlētājs varēs nobalsot attiecīgajā iecirknī.
– Esmu gandarīta, ka jaunā sistēma darbojas. Šai gadījumā, ievadot datus, vispirms atradu vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstos konkrētā vēlētāja bija reģistrēta, tad veicu pieprasījumu un, saņemot apstiprinošu atbildi no vēlēšanu iecirkņa Madonas kultūras namā, ierakstīju to mūsu iecirkņa vēlētāju sarakstā un izsniedzu balsošanas dokumentus, – pastāstīja Līga Laizāne.
Viņa uzsvēra, ka savulaik, 2007. gadā, pašvaldība nolēma Saikavā vēlēšanu iecirkņa komisiju vairs neveidot, bet 2010. gadā tās darbība tika atjaunota. Šīs ir trešās vēlēšanas, kopš tā darbojas rekonstruētajā Saikavas tautas namā. Telpas ir gaišas, plašas, un vēlētājiem te ir ļoti ērti izdarīt savu izvēli. Līdz šim vēlēšanu iecirkņa komisijā, izņemot pēdējās divas vēlēšanas, kad to skaits nedaudz samazinājās, darbojās septiņi komisijas locekļi, bet šajās EP vēlēšanās tajā ir pieci komisijas locekļi. Tas, kā atzīst komisijas priekšsēdētāja, ir pietiekami, lai veiktu visu darba apjomu, jo visam komisijas sastāvam ir diezgan liela vēlēšanu darba pieredze, galvenais –
lai vēlētājiem iespēja nobalsot vēlēšanās būtu Saikavā arī turpmāk.
– Parasti mūsu iecirknī nobalso ap 200 vēlētāju, bet šogad īsti precīzi to, cik būs beigās, prognozēt ir pagrūti sakarā ar datu apmaiņu un iespēju iepriekšējās balsošanas dienās izvēli izdarīt citā vēlēšanu iecirknī. Katrā ziņā interese par šo iespēju ir diezgan liela, tā ka tā, pēc visa spriežot, tiks izmantota arī mūsu iecirknī. Pirmajās divās dienās gan bija diezgan maza aktivitāte, kad iecirknī iegriezās tikai retais. Savulaik, kad vēlēšanu iecirknis atradās bibliotēkā, tās apmeklētāji pirms vēlēšanām diezgan cītīgi studēja deputātu kandidātu sarakstus un ielūkojās arī partiju programmās. Toties tagad telpas ir plašas un pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pēc Saikavas tautas nama atjaunošanas mainījām vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vietu, –
akcentēja Līga Laizāne.
Šajās dienās, kopš iecirknis atvērts, tiek pieteikta arī balsošana mājās. Saikavā to parasti izmanto ap 20-30 vēlētāju.
– Mums Saikavā ir tik skaists tautas nams, ka tāpēc vien ir jāiet balsot. Savulaik pati esmu strādājusi vēlēšanu komisijā par sekretāri un vienmēr piedalījusies vēlēšanās. Šodien „Starā" vēl izpētīju EP deputātu kandidātu sarakstus, liels paldies redakcijai, ka tos publicējāt, tas palīdzēja pieņemt lēmumu, par kuru sarakstu balsot, vēl pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni. Pagaidām gan grūti prognozēt, ko mēs no ievēlētajiem astoņiem EP deputātiem sagaidīsim, bet gribētos novēlēt – vairāk iestāties par Latvijas interesēm, – atzīmēja Vija Karlsone.
Savukārt Jānis Rudenājs ar EP deputātu kandidātu sarakstiem un partiju programmām iepazinies internetā un, nākot uz iecirkni, būtībā jau zinājis, par ko balsos, lai gan pieļāva iespēju balsošanas kabīnē vēl apsvērt visus „par" un „pret".
Jāpiebilst, ka pirmajās divās iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņi balsotājiem bija atvērti trīs stundas, bet šodien, 24. maijā, tie strādās sešas stundas – no pulksten 10 līdz 16. Vēlēšanu dienā, 25. maijā, vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no pulksten 7 līdz 20.
Dodoties balsot, līdzi jāņem arī pase vai personas apliecība (eID), kam nav beidzies derīguma termiņš. Spiedogu pasē EP vēlēšanās neliek, jo vēlētāju uzskaitei un principa „viens vēlētājs – viena balss" nodrošināšanai izmanto vēlētāju reģistru un iecirkņu vēlētāju sarakstus.
Noskaidrot savu EP vēlēšanu iecirkni, ja nav saņemts paziņojums un tas nav zināms, var Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā „Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana", pakalpojums pieejams www.pmlp.gov.lv vai www.cvk.lv, vai pa tālruni 67049999 (zvanot var uzdot arī citus ar vēlēšanām saistītus jautājumus); tālruņa darba laiks 24. un 25. maijā – no pulksten 7 līdz 24.
24.05.2019.