110. gadadiena kopš Martas Marijas Annas Grīnbergas (1909-1979) dzimšanas dienas atzīmējama 1. februārī.
Galdnieka Antona Ģērmaņa un viņa sievas Emmas (pirms laulībām Ozoliņa) meita pasaulē nāca Cesvaines „Ārkrieviņos". Pāris gadu vēlāk ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur tēvs strādāja fabrikā, bet pasaules kara laikā atgriezās Cesvainē. 1915. gada pavasarī nomira māte, gadu vēlāk pēc dienesta Krievijas armijā – arī tēvs, par mazmeitu un viņas jaunāko brāli turpmāk rūpējās mātesmāte. Viņa mācījās Cesvaines pagastskolā, tad draudzes skolā un 16 gadu vecumā beidza Cesvaines vidusskolu. 1925./1926. gadā jauniete, piepelnoties ar privātstundām, mācījās Cēsu valsts vidusskolas pedagoģiskajā klasē, kuru beidza ar teicamu vērtējumu astoņpadsmit priekšmetos un labu – četros. Pedagoģisko klasi vadīja agrākais Cēsu vidusskolas direktors Jānis Saujiņš, kas iepriekš šo amatu pildīja Cesvainē. 1926. gada oktobrī Marta Ģērmane sāka darbu Cesvaines pagasta pamatskolā. Atbilstoši tā laika Latvijas likumiem pedagoga darba stāžu gan viņai sāka skaitīt tikai no 1928. gada 1. februāra, līdz ar 19 gadu iestāšanos. Stāža uzskaitei tolaik bija zināma nozīme turpmākā atalgojuma noteikšanā pēc piecu gadu nostrādāšanas.
1930. gadā skolotāja apprecējās ar Aleksandru Grīnbergu no Cesvaines „Kalna Paukšiem", viņš līdz 1939. gadam bija arī pagasta vecākais. Vācu okupācijas laikā 1942. gada februārī A. Grīnbergu apcietināja, viņš gājis bojā koncentrācijas nometnē Vācijā. Mācību gadam beidzoties, skolotāju M. Grīnbergu vīra aresta dēļ no pienākumiem Cesvaines skolā atbrīvoja. Vienu gadu viņa nodzīvoja „Kalna Paukšos", tad atrada darbu Stāmerienas skolā. 1944. gada rudenī M. Grīnberga atgriezās darbā Cesvainē, nu jau vidusskolā. Kad tās direktoru Kārli Putniņu 1945. gada sākumā pārcēla par mācību daļas vadītāju Jaungulbenes Daukstu skolā, kopš 20. februāra Marta Grīnberga iecelta par Cesvaines vidusskolas direktori. Tā laika raksturojums viņai it cildinošs – enerģiska, ar labām organizatoriskām spējām, sabiedriska, piedalās pagasta dzīvē, aktīvi strādā pagasta izpildu komitejas kultūras un izglītības komisijā. 1947. gadā viņai bija arī 20 mācību stundas nedēļā.
1950. gada 12. martā notika PSRS Augstākās padomes vēlēšanas. Cesvainē vēlēšanu iecirknis atradās vidusskolas telpās Cesvaines pilī. Naktī uz svētdienu četri 17-18 gadu veci skolēni – Tālivaldis Ukermarks, Jānis Bruģis, Elmārs Kuba un Jānis Vīgants – pils tornī pacēla Latvijas karogu. Pagāja stundas, kamēr to pamanīja Valsts drošības ministrijas Cesvaines rajona nodaļas darbinieki, arī noņemšana neizdevās zibenīgi. LK(b)P Cesvaines rajona biroja sēdē 14. aprīlī atzīmēts, ka kopumā rajonā vēlēšanas noritējušas lielā pacilātībā, ieradušies 99,97% balsstiesīgo un 99,99% nobalsojuši par komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem. Norādīts gan, ka balsošanas dienā virs 134. vēlēšanu iecirkņa bijis izkārts buržuāziski nacionālistisks karogs. No valsts drošības ministrijas orgānu puses (priekšnieks b. Andrejevs) bijusi vāja politiskā modrība. Savukārt LK(b)P Centrālajai komitejai lūgts dot uzdevumu Latvijas PSR Izglītības ministrijai nekavējoties atbrīvot no darba Cesvaines vidusskolas direktori Martu Grimbergu (tā biroja sēdes protokolā) kā šķiriski svešu elementu – bijusi aizsardze, agrāk 60 ha zemes īpašniece, kuras vīrs 10 gadus ulmaniešu (pagasta) vecākais, tas aizbraucis kopā ar vāciešiem. Skolēni – karoga uzvilcēji – tobrīd vēl noskaidroti nebija. Tā nu 1950. gada martā Cesvaines vidusskolā direktora algu par 16 dienām saņēma Marta Grīnberga un par 11- Marija Kronberga, kas par direktori iecelta no iepriekšējā mācību pārzines amata. M. Grīnbergas meita savulaik minēja – mammai jau iepriekš bijusi nesaprašanās ar rajona partijas komitejas sekretāri Idu Čarpu, kas pilī, vidusskolas telpās, vēlējusies ierīkot rajona partijas komiteju.
Nu pārtraukums skolotājas darbā Martai Grīnbergai iznāca garāks. 1954. gada rudenī viņa sāka strādāt kaimiņu rajonā Mālu pamatskolā Sinoles ciemā, 1957.-1964. gadā darbu turpināja Valmieras rajona Rencēnu vidusskolā pamatskolas klasēs.
01.02.2019.