Pirms Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas Ordeņu kapituls ir
piešķīris valsts apbalvojumus par ieguldījumu Latvijas neatkarības
atgūšanas procesā.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā,
augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti „cilvēkiem, kuru drosme
un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā
parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4.
maijā".
Apbalvojumus piešķir arī tām personām, „kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu", kā arī dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi.
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 35 cilvēkiem, Viestura ordenis – 21, bet Atzinības krusts piešķirts 11 cilvēkiem. Citu apbalvoto iedzīvotāju pulkā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Atzinības krustu apbalvotas un ieceltas par Atzinības krusta virsnieku divas mūsu reģiona kultūrizglītības pārstāves: Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece izglītības jomā, mūzikas pedagoģe, diriģente, komponiste Ingrīda Gailīte, un Atzinības krustu saņems arī ilggadējā Ērgļu novada Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzeja „Braki" vadītāja, muzeja vecākā speciāliste Anna Kuzina.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Par valsts apbalvojumu pasniegšanu Ordeņu kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas.
– Paziņojumu par apbalvojumu neesmu saņēmusi, – sacīja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece Ingrīda Gailīte. – Pastkastītē taču vajadzēja būt oficiālai vēstij no Valsts prezidenta kancelejas, bet nekā tāda neesmu redzējusi. Ir dīvaina izjūta, jo cilvēki sūta apsveikumus, zvana, bet pati neko par to nezinu.
– Neko nezinu, man tikai cilvēki šo ziņu ir atklājuši, bet vēstules vai paziņojuma, kas to apstiprinātu, nav bijis, – „Staram" vakar atzina Rūdolfa Blaumaņa muzeja vecākā speciāliste Anna Kuzina. – Pat nojautas par šāda apbalvojuma piešķīrumu nav bijis, viss tik klusu nodarīts, ka neko nejutu. Kolēģi arī klusē. Visticamāk gan, ka tas varētu būt muzejnieku rokudarbs, bet vairāk neko nezinu. Pirmais bija izbrīns gandrīz līdz asarām, tagad apmulsums.
Jautāta par darbiem, Anna Kuzina vēstīja, ka šobrīd „Brakos" ir jurģu periods: – Pašvaldība muzejam atvēlēja telpu, ar labākajiem materiāliem tagad pārceļamies uz turieni. Tā būs civilizēta telpa Ērgļu novada pašvaldības ēkā, par ko ļoti priecājamies, jo „Brakos" materiāli līdz šim glabājās grausta apstākļos. Pakojamies, kārtojamies, pamatkrājuma materiāli ar muzejisku vērtību tiks vesti uz centru.
06.05.2020.