6. marts Latvijas vēsturē ir nozīmīgs datums. 1919. gada 6. martā cīņā par savu tēvzemi krita pulkvedis Oskars Kalpaks. Pieminot pulkvedi, Latvijā norisinājās atceres pasākumi.
Šogad Madonas novadā atceres pasākumi aizsākās 10. februārī ar spēka dienu Lubānā, tad 11. martā – erudītu konkurss 1.-4. klasei Lubānas vidusskolā, un 3. martā Degumnieku pamatskolā norisinājās militarizētā stafete, vēstures, latviskās dzīvesziņas, pirmās palīdzības un drošības, "Zemnieks", patriotiskās dziesmas konkursi un radoša nodarbība, kurā sacensību dalībnieki veidoja apsveikumu Jaunsardzei 30. gadadienā, Degumniekos komandas cīnījās par uzvaras kausu sacensībās "Kalpaka kauss 2023".
Savukārt 6. martā visas dienas garumā norisinājās atceres pasākumi.
Pulkveža Kalpaka dzimtajās mājās jaunsargi deva solījumu, bet zemessargi – zvērestu, savukārt Visagala kapsētā, klātesot Madonas novada domes un Lubānas apvienības pārvaldes pārstāvjiem, Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes jaunsargiem un 26. kājnieku bataljona karavīriem un zemessargiem, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, Latviešu virsnieku apvienības un Oskara Kalpaka piemiņas fonda pārstāvjiem, skolēniem un iedzīvotājiem, tika pieminēts un godināts pulkvedis Oskars Kalpaks.
Ikviens vēlas dzīvot mierā. Miers nenozīmē kara vai konfliktu neesamību. Miers un vienotība vienlaicīgi ir gan dāvana, gan aicinājums. Stāvot pie pulkveža pieminekļa, kapelāns Raimonds Krasinskis atgādināja, ka šodien mēs esam kopā arī ar Ukrainu un ikviens vēlas, lai arī viņiem būtu miers. Miera nodibināšanai nepietiek tikai ar mūsu pašu gribu, bet esam kunga instrumenti miera nodrošināšanai. Oskars Kalpaks ar saviem vīriem stāvēja sardzē par Latviju, par mieru tajā. Tolaik viņš teica "jā" brīvai Latvijai.
Pulkvedis Dainis Turlais atgādināja: – Tieši pirms trīsdesmit gadiem, jau atjaunotās brīvvalsts laikā, man kā pirmajam Latvijas armijas komandierim bija šī iespēja atvest Latvijas armiju pie Oskara Kalpaka un atjaunot tradīciju atzīmēt pulkveža piemiņu. Ne jau tikai mēs to darījām. Šī taka pie Oskara Kalpaka nebija aizaugusi. Arī drūmajos, smagajos okupācijas gados katru dienu nāca Marta Kalpaka, neskatoties uz briesmām un draudiem, nesa ziedus un sakopa piemiņas vietu. Tautas piemiņa bija dzīva. Tas ir mūsu svēts pienākums glabāt šo piemiņu. Svētajā evaņģēlijā Matejs ir rakstījis: "Nevar pastāvēt tauta un valsts, kas šķeļas." Tas, kas vieno, ir šis apbrīnojamais gara spēks, kas piemita Oskaram Kalpakam. Ir daudz karavadoņu, ģenerāļu un komandieru, bet ir tikai daži, kuru gara spēks ir tik milzīgs, ka viņi spēj vienot tautu. Visus šos gadus atcerēsimies pulkveža gara spēku. Tā ir mūsu nākotne, mūsu cerība. Un vairs nav jāpārliecina neviens, kāda nozīme ir mūsu spējām cīnīties par savu valsti un tautu.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons teica: – Oskara Kalpaka piemērs ir ļoti zīmīgs mūsu tautai. 1918. gadā, kad tika proklamēta Latvijas valsts, mēs svinam šos svētkus neapzinoties, ka patiesībā tas bija tikai sākums tālākajiem notikumiem. Kad Kārļa Ulmaņa valdība bija spiesta pamest Rīgu, bija tikai rotas lieluma vienība, kas viņam sekoja, un Oskara Kalpaka piemērs ir stāsts par ticību valstij un idejai, jo tajā brīdī nekas nebija skaidrs. Diemžēl pulkvedis zaudēja dzīvību, bet mums uz viņu jāskatās kā uz piemēru ticībai, jo bez tās nav iespējams neko panākt. Ticība sev, saviem spēkiem ir svarīga, un tā ir jāglabā arī šodien, tad Oskara Kalpaka ziedojums 1919. gada 6. martā nebūs veltīgs, jo mēs nesīsim to tālāk.
Daudzviet Latvijā 6. martā atcerējās un lepojās ar pulkvedi Oskaru Kalpaku. Pulkvedim piemita ticība valstij, drosme un pārliecība, ka Latvija izveidosies par brīvu, augošu un attīstītu valsti. Pieminot pulkvedi Oskaru Kalpaku, Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra: – Šādas dienas ir ļoti svarīgas, un piemiņas brīži ļauj mums novērtēt Latvijas valsts vēsturi, vēlreiz to pārskatīt un izvērtēt. Šādas dienas un brīži ļauj mums godināt tautas varoņus un lielos cilvēkus, kāds ir Oskars Kalpaks. Šie brīži sniedz lepnumu un patriotisma izjūtas un ļauj vēl vairāk novērtēt to, ka mums ir Latvija. Oskars Kalpaks un viņa karavīri ielika pamatakmeni Brīvības cīņās un tam, ka nostiprinājās Latvijas valsts.
6. martā "Kalpaka kausa" organizatori sadarbībā ar Madonas novada bibliotēku un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, kā arī 26. kājnieku bataljona zemessargiem pie Madonas novada bibliotēkas bija parūpējušies par strēlnieku kaujas ieroču un ekipējuma apskati. Bibliotēkas telpās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs piedāvāja iespēju piedalīties nodarbībā "Tikai vienu reizi Monotipija", kurā, izmantojot grafikas nospieduma veidu, varēja radīt savu krāsu darbu. Tāpat bibliotēkas telpās apskatāma izstāde "Oskara Kalpaka atceres pasākumi Oļģerta Skujas fotogrāfijās". "Kalpaka kausa" vēstures un latviskās dzīvesziņas konkursa mājasdarbus, kuros skolēni pauž savas zināšanas par vēsturi un šodien savam novadam, čaklajiem darba darītājiem, iespēja apskatīt kultūras namā izstāžu zālē, kā arī bibliotēkā novadpētniecības materiālu izstāde par Oskaru Kalpaku un kultūras namā neklātienes zīmējumu konkursa "Darbs dara darītāju" darbu izstāde. (Izstāde no 31. marta būs pārvietota uz Madonas novada bibliotēku.) Jāņa Simsona Madonas mākslas skola aicināja pieteikties uz radošu ekskursiju ar praktisku darbošanos, lai uzzinātu mākslas skaistumu, kā arī izprastu, kāpēc nepieciešama pacietība, vērīgums un neatlaidīgs darbs. Savukārt pēcpusdienā Madonas pilsētas kultūras namā norisinājās pasākumu cikla uzvarētāju apbalvošana un NBS pūtēju orķestra koncerts.
Mīlestības pilna sirds pret savu valsti, ģimeni caurstrāvoja pulkveža Kalpaka atceres pasākumus. Tieši jaunieši ir valsts stiprums. Mūsu visu prieks. Mīlestība vienmēr uzvar. Tā ir vislabākās zāles pret šķelšanos un ienaidu. Tieši jaunieši ir cerība. Ticība un mīlestība, vienotība jauniešos īpaši iezīmējās, veicot uzdevumus un cīnoties par Kalpaka kausu.
1994. gada 5. martā Smeceres silā pirmo reizi pulcējās jaunieši, lai startētu Kalpaka kausa sacensībās. Tolaik piedalījās 28 komandas. Ir aizritējuši daudzi gadi, un sacensības joprojām ir lielā cieņā. "Kalpaka kausa 2023" moto bija "Darbs dara darītāju". Pirmā aktivitāte, kas norisinājās sacensību ietvaros, bija spēka diena Lubānā, savukārt cīņa par galveno kausu norisinājās Degumnieku pamatskolā, kur skolu jaunieši piedalījās sešās aktivitātēs. Patriotiskajā pasākumu ciklā jaunieši tika aicināti iesaistīties arī zīmējumu konkursā. Tajā piedalījās Madonas Valsts ģimnāzija, Madonas pilsētas vidusskola, Praulienas pamatskola, Barkavas pamatskola, Kalsnavas pamatskola, Degumnieku pamatskola, Lubānas vidusskola, Bērzaunes pamatskola un Jāņa Simsona Madonas mākslas skola. Žūrija, izvērtējot darbus, nominēja ne tikai pirmās trīs vietas, bet pasniedza arī mākslas skolas simpātiju balvas. Tās saņēma Linards Žigolovs, Rūta Rosmane, Alise Kolna, Edvards Saulītis, Elizabete Rižkova. Savukārt mākslinieces Danutes Vēzes simpātiju balva tika pasniegta Nikolai Šulmanei. Neklātienes zīmējumu konkursā 5.-6. klašu grupā 3. vietu ieguva Barkavas pamatskolas skolniece Mairita Sondore, 2. vietu – Praulienas pamatskolas skolniece Marta Kramta, savukārt 1. vietu ieguva Barkavas pamatskolas skolniece Evija Tropa. 1.-4. klašu grupā 3. vietu ieguva Praulienas pamatskolas skolniece Jūlija Beinaroviča, 2. vieta – Barkavas pamatskolas skolniecei Viktorijai Mālniecei, bet 1. vietā – Praulienas pamatskolas skolnieks Mārcis Galejs. 7.-9. klašu grupā neklātienes zīmējumu konkursa "Darbs dara darītāju" 3. vietas ieguvējs ir Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieks Alberts Markuss Buske, 2. vieta – Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēknim Jānim Garančam, 1. vieta – Barkavas pamatskolas skolniecei Lāsmai Deksnei.
"Kalpaka kausu 2023" 5.-6. klašu grupā izcīnīja Barkavas pamatskolas komanda, 2. vietā atstājot Degumnieku pamatskolas 5. klasi, savukārt 3. vietā – Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas komanda. 7.-9. klašu grupā 3. vietu izcīnīja Barkavas pamatskolas 8. klases komanda, 2. vietu – Lubānas vidusskolas komanda, bet 1. vietu ieguva Madonas Valsts ģimnāzijas komanda.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons pauda pateicību: – Liels paldies madoniešiem, ka ir turējuši godā Oskara Kalpaka piemiņu. Ir ļoti būtiski, ka mēs atceramies un katru gadu pieminam pulkvedi. Mums kā sabiedrībai ir ļoti būtiski savi varoņi, kuriem mēs varam līdzināties un sekot. Oskars Kalpaks ir varonis, kuram svarīgi līdzināties, īpaši jauniešiem, lai arī viņi varētu izaugt par šādiem varoņiem. Ticēsim viens otram, ticēsim sev – un mums viss izdosies!
Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis ģenerālis Kaspars Dzenovskis sacensības skolēniem vērtēja ļoti pozitīvi: – Vispirms Nacionālo bruņoto spēku vārdā vēlos izteikt pateicību sacensību organizatoriem. Sacensības ietver ļoti labas lietas. Caur tām ne tikai bērni, bet arī pieaugušie mācās un atceras Latvijas vēsturi, veicot uzdevumus, kļūstam stiprāki, mācāmies orientēties, saprotam medicīnu, apgūstam pirmo palīdzību. Manā skatījumā tas ir vērtīgi gan jaunajai paaudzei, gan sabiedrībai kopumā.
Oskara Kalpaka fonda valdes locekle, pasākuma vadītāja Edīte Zaube POKPF vārdā izteica pateicību: – Ir svarīgi īstajā laikā un vietā cilvēkiem pasacīt paldies. Tas ir vārds, kas silda sirdi un ceļ spārnos, tāpēc fonda vārdā vēlos teikt paldies visiem, kas iesaistījās pasākuma tapšanā, aktivitāšu organizēšanā. Visiem, kas atceres pasākumu papildināja ar savu klātbūtni. Kā jau sacensībās, radās arī neliels pārpratums vietu sadalījumā. Par sagādātajām neērtībām atvainojos Degumnieku pamatskolas komandai un kolektīvam, kā arī Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas komandai. Pārpratums tiks novērsts, un komandas saņems pareizos kausus.
Pasākums noslēdzās ar NBS orķestra (vad. A. Kreišmanis) koncertu.
10.03.2023.