Pirms mēneša, 25. februārī, bija medicīnas vēsturnieka Arņa Vīksnas (1942-2018) dzimšanas diena.
Šai reizē Latvijas Universitātes Dabas mājā Jelgavas ielā 3, kur atrodas augstskolas Medicīnas fakultāte, ēkas 3. stāvā tika atklāta piemiņas zīme tās bijušajam profesoram, akadēmiķim. Te viņš nākamajiem ārstiem docējis medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku. Metāla cilni darinājis tēlnieks Jānis Alainis, pasākumu vadīja Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, kas no mūsu puses nācis. Savukārt Arnis Vīksna dzimis Lubānā, mācījās Cesvaines vidusskolā, tad studēja Rīgas Medicīnas institūtā, ko beidza 1966. gadā. Viņš nekļuva par praktizējošu ārstu, bet pievērsās medicīnas pagātnes izpētei, ilgus gadus nostrādāja P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, bija arī mācībspēks Medicīnas fakultātēs Latvijas Universitātē un Stradiņa universitātē. Atceros kādreiz priekšlasījumā Cesvainē viņa uzsvērto – pirmajās universitātēs pirms gandrīz divtūkstoš gadiem sākotnējie studiju virzieni bijuši filozofija, jurisprudence, medicīna un teoloģija. Ārsta darbs cilvēkiem svarīgs kopš sendienām. Novadnieks pievērsās arī Latvijas zinātņu un izglītības attīstības pētīšanai, tai skaitā mūsu apkārtnē. Sagatavotas daudzas grāmatas, krietni vairāk dažādu rakstu presē un citos izdevumos.
A. Vīksna bijis līdzdalīgs dažādu piemiņas zīmju sarūpēšanā Latvijas cilvēkiem, nu tika parādīts gods viņam pašam.
Divus izdevumus ar gadsimta ceturkšņa atstarpi piedzīvojusi novadnieka grāmata „Dodot gaismu, sadegu". Šo teicienu attiecina uz mediķu pašaizliedzīgo darbu, kas šodienas apstākļos parādās jo krasi. Gan jau tagadējiem ārstniecības darbiniekiem palīdzējušas arī profesora Vīksnas lekcijas medicīnas ētikā.
25.03.2020.