6. janvārī, Zvaigznes dienā, ir dzimis Latvijas pirmais latviešu bruņoto vienību komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Godinot pulkvedi, Lubānas novada Visagala kapos aizvadītajā trešdienā, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, norisinājās piemiņas pasākums.
„Kā akmenī iekalts ir Latvijas vārds, tāpat ir iekalts Kalpaka vārds. Šajā dienā pieminam mūsu tautas varoni, kurš spēja uzrunāt un pārliecināt latvju vīrus atbrīvot Latviju no iebrucējiem un apspiedējiem. Tas izdevās, un brīvība tika izcīnīta. No tā brīža katram latviešu vīram, kurš ir gatavs aizstāvēt savu Tēvzemi, dzīslās ir jātek Kalpaka kaujas gara asinīm," teica Zemessardzes 25. kājnieku bataljona virsseržants štāba virsseržants Māris Ezeriņš, kas piedalījās piemiņas pasākumā.
Kalpaku godināja arī viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, O. Kalpaka piemiņas fonda locekle Edīte Zaube un Jaunsardzes 3. novada nodaļas Varakļānu jaunsargu vienības jaunsargi ar vadītāju kaprāli Ievu Šusti.
Katru gadu atceres pasākums ir pulcējis kuplu skaitu to cilvēku, kas godina pulkvedi Oskaru Kalpaku, šogad piemiņas pasākums tika aizvadīts citādāk.
Atceres brīdī piedalījās arī Jaunsargu 212. vienības jaunsargi, Varakļānu vidusskolas audzēkņi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, šoreiz ne visiem jaunsargiem bija iespēja godināt pulkvedi, noliekot ziedus un sveces Visagala kapos.
Katram, kurš piedalījās atceres pasākumā, šis bija īpašs mirklis, kas raisīja dažādas emocijas. Daudzi no jaunsargiem piemiņas pasākumā piedalās jau ceturto gadu.
11. klases jaunsargs Samanta Golubcova pastāstīja, ka šoreiz, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ļoti neierasti daudzo jaunsargu vietā redzēt tikai dažus pazīstamus jauniešus.
– Es uzskatu, ka galvenais tomēr ir tas, ka šajos grūtajos laikos mēs, ievērojot visus piesardzības noteikumus, varam pieminēt un turēt godā ikgadējās tradīcijas. Šoreiz arī izjustās emocijas bija nedaudz citādas, es varēju justies kā cilvēks, būt klāt daudziem nozīmīgā pasākumā, nevis kā robotiņš, kurš sēž pie ekrāna visu dienu, tiešām patīkami izsisties no rutīnas, jo attālinātā mācīšanās liedz kontaktus.
Savukārt 12. klases skolniece, jaunsargs Kristīne Vīča atklāja: – Vienmēr pie O. Kalpaka kapa var justies lepns būt brīvā Latvijā, kā arī būt blakus citiem jaunsargiem, kuri domā tāpat kā tu. Šogad bija citādāk, kad nav blakus citu un nav kā katru gadu, bet to lepnumu tāpat varēja just. Un bija prieks nelauzt šo tradīciju, neraugoties uz apstākļiem.
Savos iespaidos par atceres pasākumu dalījās arī 12. klases skolniece, jaunsargs Melānija Paula Upmale: – Iepriekšējos gados atceres pasākums bija iespaidīgāks, jo bija daudz vairāk cilvēku, brīdis likās svinīgāks. Šogad sakarā ar pandēmiju cilvēku skaits bija ierobežots. Bet man bija liels prieks arī šoreiz tur atrasties, kaut vai mazā cilvēku pulkā un mazāk svinīgos apstākļos. Bija prieks pēc ilga laika uzvilkt jaunsargu formas tērpu un piedalīties šāda veida pasākumā.
Jaunsargs Amanda Skangale (12. klase) atzina: – Man bija liels prieks un gandarījums piedalīties atceres pasākumā, nolikt svecīti un just šo patriotismu. Kaut arī bijām tikai četri jaunsargi un šis piemiņas brīdis atšķīrās no citiem, tas tik un tā ir tuvs manai sirdij. Mēs varam lepoties, ka mums ir bijuši šādi cilvēki kā Oskars Kalpaks un ka mums ir iespēja pateikties viņiem kaut ar svecīti un puķēm, kā arī godināt tos piemiņas brīžos, kā tas notika 6. janvārī. Šādos patriotiskos pasākumos mani pārņem īpašas, neaprakstāmas izjūtas. Jaunsardze ir mana sirdslieta, un, piedaloties šāda veida pasākumos, esmu ļoti saviļņota. Man patīk būt jaunsargu formā, un Visagala kapos man bija iespēja šogad pārstāvēt jaunsardzi, jo kovida un ierobežojumu dēļ nevar pulcēties. Mazliet bēdīgi, ka nebija kā citus gadus – piemiņas brīdis ar daudz vairāk cilvēku, bet šis gads bija citādāks, un izjūtas, kas pārņem, stāvot pie Oskara Kalpaka pēdējās atdusas vietas un godinot šo apbrīnojamo komandieri, ir neaprakstāmi saviļņojošas.
12.01.2021.