Topošajām māmiņām ir ļoti daudz jautājumu, kas saistīti ar tajā brīdī aktuālām lietām, lielākoties tie ir pabalsti, to apjoms.
Bet ir svarīgi saprast, kā laiks, kas tiek pavadīts bērna kopšanas atvaļinājumā, ietekmē arī finanses nākotnē, tai skaitā – kas notiek ar jaunās māmiņas pensiju iemaksām.
Kā informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), personas, par kurām tiek veiktas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta, ir vecāku pabalsta saņēmējs, persona, kura kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu un saņem vecāku pabalstu, vai bērna kopšanas pabalsta saņēmējs, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam.
– Gan vecāku pabalsta saņēmēji (sociāli apdrošinātas personas, kas līdz bērniņa piedzimšanai strādājušas un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā), gan bērna kopšanas pabalsta saņēmēji (māmiņas, kurām nav bijušas darba attiecības) ir obligāti sociāli apdrošināmas personas:
1) pensiju apdrošināšanai – pensijas kapitāls veidojas 20% apmērā no 171 eiro;
2) apdrošināšanai pret bezdarbu – no 171 eiro – obligāto iemaksu likme bezdarbam par kalendāro mēnesi;
3) invaliditātes apdrošināšanai – no 171 eiro – obligāto iemaksu likme invaliditātei par kalendāro mēnesi, – skaidro VSAA Valmieras reģionālās nodaļas Madonas grupas vadošā inspektore Iveta Tropa. – Tātad persona, kura saņem šos pakalpojumus, ir apdrošināta arī vecuma pensijai, tas ir, par periodu, kad saņem vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu, veidojas pensijas kapitāls nākotnes vecuma pensijai. Jāpiebilst, ka, ja persona saņem vecāku pabalstu 30% apmērā no aprēķinātā pabalsta, jo strādā, tad netiek veikta obligāto iemaksu reģistrēšana no valsts pamatbudžeta, jo persona saņem ienākumus no darba, kas veido pensijas kapitālu.
Bērna kopšanas pabalsts ir valstī noteikts pabalsts, kuru var saņemt gan tie vecāki, kuri ir sociāli apdrošinātās personas, gan tie, kuri nav (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie).
Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka persona, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un persona, kura saņem vecāku pabalstu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apdrošinātas bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai.
Savukārt 05.06.2001. MK noteikumi Nr. 230 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" nosaka, ka par personu, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba un invaliditātes gadījumam tiek veiktas no valsts pamatbudžeta, konkrēti no 171 eiro, piemērojot konkrētam kalendārajam gadam noteikto obligāto iemaksu likmi bezdarbam un invaliditātei. 2020. gadā attiecīgā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme bezdarba gadījumam ir noteikta 1,84% un invaliditātei 2,23% apmērā. Savukārt pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas 20% apmērā no 171 eiro.
Turpina Iveta Tropa: – Ja persona saņem vecāku pabalstu, tad iemaksas bezdarba gadījumam, invaliditātes un pensijas apdrošināšanai tiek veiktas no valsts sociā-
lās apdrošināšanas budžeta, arī no tādām pašām summām, kādas noteiktas bērna kopšanas pabalsta saņēmējam. Respektīvi, tas nozīmē, ka persona, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem pabalstus sakarā ar bērna kopšanu, no valsts puses tiek sociāli apdrošināta līdz bērna pusotra gada vecumam. Skaidrības labad jāmin, ka periods no bērna pusotra gada līdz divu gadu vecumam, kad tiek saņemts bērna kopšanas pabalsts 42,69 eiro apmērā, no valsts puses netiek apdrošināts nevienam sociālā riska gadījumam. Tāpat ir svarīgi pieminēt, ka obligātās iemaksas no valsts budžeta līdzekļiem sociāli apdrošinātas personas kontā tiek reģistrētas tikai tādā gadījumā, ja par konkrēto periodu nav reģistrētas darba devēja iemaksas. To paredz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu" 19. panta otrā daļa – Obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja – ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja – ārvalstnieka vai kā par pašnodarbināto.
Praktiski tas nozīmē, ka valsts veiktās iemaksas par personu tiek reģistrētas apdrošinātās personas kontā kā sociālās iemaksas, kas savukārt personai garantē arī darba stāža uzkrāšanu par periodu, kad tiek veiktas šīs iemaksas.
10.03.2020.