Globālās sasilšanas apstākļos mēs Latvijā aizvien biežāk piedzīvojam pārmērīgu karstumu un sausumu. Ja dzīvesvieta iegadījusies grantsceļu krustojumā, tad vasarās dzīve vairs nav dzīve.
Šoreiz stāsts ir par Ērgļu novada Liepkalnes vēsturisko centru, precīzāk, Liepkalnes skolu, kur šobrīd atrodas SAC „Kastaņas" un tuvumā esošais četrdzīvokļu nams. Abu ēku plašā apkārtne vienmēr ir sakopta, teritorija appļauta un ziedoša, ir lieli ābeļdārzi, apstādījumi, puķu dobes, bet kas šo skaistumu redz, ja tas četru ceļu putekļiem klāts un vienmēr netīri balts? Kurš no vairāk nekā pussimt iedzīvotājiem jūtas komfortabli, ja smagā tehnika no rīta līdz vakaram aiz sevis atstāj nepatīkami biezu, cilvēka veselībai kaitīgu putekļu vālus, kuros pasaules aina uz mirkli pazūd pavisam. Ja šoferi savu spēkratu piebremzētu, tad bezpalīdzīgie ļaudis ciestu kaut nedaudz mazāk, bet laikmets ir steidzīgs, laiks maksā naudu, un nauda valda pār pasauli visos laikos.
Paldies SAC „Kastaņas" vadītājai Ievai Dūdumai, kas rūpējas par klientu labsajūtu un meklē risinājumu, kā paglābties no ļaunā ienaidnieka, kas uzbrūk no visām pusēm un visam! Paldies tiem cilvēkiem, kuri atsaucas un rod kādu risinājumu! Jau pagājušajā pavasarī Liepkalnes skolas ceļu krustojums, pateicoties uzklātajam materiālam (kalcija hlorīdam), neputēja un nekaitēja līdz rudens lietavu sākumam. Labdaru un brīnumdaru meklējumos noskaidrojās, ka šie cilvēki bija SIA „Conatus Bioenergy" Sanda Leitāna personā, kas neliedza finansējumu materiāla iegādei, un Ērgļu pašvaldības ceļu uzturēšanas dienesta vadītāja Reiņa Braķa komanda, kas ceļu nosedza ar nesen atklāto līdzekli pret grants ceļu seguma putēšanu. Ceļu greideristi respektēja ieguldītos līdzekļus un labos nodomus, allaž pacēla lāpstu, lai dārgo materiālu (veselu tonnu) drīz vien neaizstumtu nebūtībā.
Arī 2020. gada vasara iesākusies ar Sanda Leitāna sapratni un finansiālā atbalsta sniegšanu Ērgļu novada cilvēku dzīves kvalitātes uzlabojumam. Ērgļu pašvaldības ceļu uzturēšanas vīri ļāvuši mums atkal uzelpot un no jauna ieraudzīt Dieva doto zaļumu un čaklo cilvēku darba jaukumu.
Paldies par zaļumu, kas tagad atkal priecēs un veldzēs, un par izjūtu, ka šodien kādam rūp tava nelaime!
Ceļi ik gadu nebūtu jāklāj ar „baltu" naudu, ja tās vietā uz braucamās daļas reiz gulētu asfalts – atrodamies taču reģionālā autoceļa Koknese-Ērgļi (P79) maliņā. Sapnis? Sapņot vajag, jo tikai tā tie reiz kļūst par īstenību.
10.06.2020.