Ordeņu kapituls 18. oktobrī nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvot 31 personu, to skaitā vairākus valsts iestāžu vadītājus, tiesnešus, mediķus, zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, liecina publikācija oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis".
Tai pašā dienā, 18. oktobrī, Ordeņu kapituls nolēmis arī deviņas personas apbalvot ar Viestura ordeni. Par šī ordeņa lielkrusta komandieri nolemts iecelt Latvijas brīvības cīnītāju Lidiju Lasmani, kas 1994. gadā tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču atteicās to saņemt, savu rīcību pamatojot ar to, ka kopā ar viņu ordeni saņemot arī vairāki bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti. Savukārt 34 personas Ordeņa kapituls nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu, tajā skaitā par Atzinības krusta kavalieri nolemts iecelt arī ilggadējo Ērgļu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, novadpētnieci Mārīti Breikšu.
Valsts prezidents Egils Levits svinīgos apbalvojumus visiem 74 saņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas svinīgajā ceremonijā 18. novembrī Rīgas pilī.
Kā informē Valsts prezidenta kanceleja, Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019. gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem, 1924. gada 25. martā, pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938. gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.
1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu „Par Triju Zvaigžņu ordeni", ar kuru atjaunoja 1924. gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Egils Levits, 1994. gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens no tiem, kuri atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004. gadā.
30.10.2019.